Pret viltojumiem pārbauda arvien vairāk zāļu

PĀRBAUDA. Eiropas Savienības Viltoto zāļu direktīva un regula nosaka detalizētus noteikumus drošības pazīmēm uz zāļu iepakojuma, ko ikdienā pārbauda ikvienā aptiekā, pārdodot ikvienu recepšu medikamentu © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Latvijā pret viltojumiem pusgada laikā ir pārbaudīti 13,7 miljoni zāļu paku, ko iedzīvotāji iegādājušies aptiekās vai kas izlietotas pacientiem veselības aprūpes iestādēs, “Neatkarīgajai” pastāstīja Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane.

Zāļu verifikācijas sistēma pārbauda visas recepšu zāles, ko pacienti pērk aptiekā, un tieši medikamenti ir visbiežāk viltotie produkti. Tiesa, kā uzsver eksperti, vairumā gadījumu vilto bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus.

Pacienti iegādājas vairāk zāļu

Zāļu verifikācijas sistēma darbojas visā Eiropā, aptverot 29 valstis un savienojot vienā tiešsaistes sistēmā 2500 farmācijas uzņēmumu, 4000 vairumtirgotāju, 100 000 aptieku un 6000 slimnīcu aptieku. Gada laikā Eiropas verifikācijas sistēmā tiek veikti 10 miljardi transakciju. Sistēmas darbība, ko regulē Eiropas Savienības Viltoto zāļu direktīva, garantē, ka pacienti visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā, saņems tikai drošas un autentiskas recepšu zāles.

2022. gada pirmajā pusgadā Latvijā ir pārbaudīti 13,7 miljoni zāļu iepakojumu, kurus iedzīvotāji saņēmuši aptiekās, kā arī tās zāles, kuras pacientiem izsniedz veselības aprūpes iestādēs. Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas dati liecina, ka šogad sešos mēnešos pārbaudīts par desmit procentiem zāļu vairāk nekā tādā pašā laika posmā pagājušajā gadā. Tas ļauj secināt, ka palielinājies zāļu patēriņš. Jāatgādina, ka verifikācijas sistēmā tiek pārbaudītas visas recepšu zāles un viens bezrecepšu medikaments - omeprazols (“Neatkarīgā” rakstīja, ka šis viens bezrecepšu medikaments pārbaudēm izvēlēts, jo bija visbiežāk viltotais bezrecepšu zāļu vidū).

“Latvijas atbildīgās iestādes regulāri apkopo informāciju par viltotajām precēm Latvijā, un zāles diemžēl ir pirmajā vietā pēc viltojumu apjoma, bet ir svarīgi zināt, ka tās ir bezrecepšu zāles vai uztura bagātinātāji, bet noteikti ne recepšu zāles, ar ko ārstējam nopietnas slimības un kuru drošumu garantē verifikācijas sistēma,” stāsta Inese Erdmane.

Viltojumu lielākais tirgus ir tā saucamās dzīvesstila zāles, piemēram, potences uzlabošanai, svara zaudēšanai, dažādi brīnumu vitamīni un līdzīgi produkti, kas pamatā tiek iegādāti internetā.

“Mēs aicinām iedzīvotājus visas zāles pirkt tikai aptiekās vai legālās interneta aptiekās, bet ne aizdomīgās interneta vietnēs un nekādā gadījumā no fiziskām personām pēc sludinājumiem portālos,” uzsver Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas vadītāja.

Atklātas tehniskas problēmas, bet ne viltojumi

Kopumā Latvijā verifikācijas sistēmā šogad sešos mēnešos ir veikti 52,2 miljoni transakciju, kas ir par 37 procentiem vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Transakcijas ir divu veidu - viens veids ir zāļu iepakojuma pārbaude, otrs - zāļu iepakojuma dzēšana no sistēmas gadījumā, kad zāles jau nonāk pie pacienta.

Inese Erdmane stāsta, ka verifikācijas sistēmas pamats ir unikālais kods uz katra zāļu iepakojuma, ko izvieto ražotājs un kas ceļā pie patērētāja tiek vairākas reizes pārbaudīts (verificēts) tiešsaistes datu bāzēs. Piegādes ķēdes beigās, pārdodot vai izlietojot zāles pacientam, aptieka vai ārstniecības iestāde kodu no sistēmas dzēš. Tas nodrošina, ka šo pašu kodu nav iespējams izmantot viltotu zāļu iepludināšanai legālajā piegādes ķēdē. Gadījumā, ja pārbaudes laikā sistēma neatpazīst unikālo kodu, tiek ģenerēts trauksmes brīdinājums, ko saņem un izmeklē Veselības inspekcija. Pēc Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas rīcībā esošās informācijas, visi trauksmes brīdinājumi līdz šim Latvijā bijuši ar tehnisku izcelsmi, nevis viltojumu trauksmes. 2022. gada jūnijā trauksmes brīdinājumu īpatsvars, kas skar Latvijas gala lietotājus, vidēji bija tikai 0,02 procentpunkti. “Tas ir būtiski mazāk nekā Eiropas Zāļu verifikācijas organizācijas noteiktais mērķis - 0,05 procentpunkti,” norāda Inese Erdmane. Tas ir pieļaujamais tehnisku neprecizitāšu brīdinājumu īpatsvars.

Vilto zāles, ko pērk

Jāpiebilst, ka, lai pasargātu Latvijas un Eiropas pacientus no viltotām zālēm vai medikamentiem ar kādiem defektiem, darbojas arī citi drošības mehānismi. Veselības inspekcija ir valsts atbildīgā iestāde, kas apkopo visus šos ziņojumus, tostarp arī tādus, kurus Eiropas Savienība saņēmusi no citām valstīm, piemēram, no Kanādas vai Turcijas. Sistēmā apkopotie dati šajā gadā rāda, ka ātrās reaģēšanas sistēma brīdinājusi par 37 dažādiem zāļu viltojumiem pasaulē - to vidū ir zāles, kuras paredzētas reimatoīdā artrīta, vēža, Covid-19, bakteriālu infekciju ārstēšanai. Tāpat sarakstā ir minēti diabēta, asinsspiediena zāļu viltojumi. Lielākoties viltojuma izcelsmes valsts nav zināma. Visbiežāk šajā gadā minētie medikamenti ir saistīti ar hormonu darbību (steroīdi) un arī imunoglobulīnu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.