Pensiju piemaksas rosina piešķirt visiem jau 2023. gadā

PIEMAKSAS. Pensiju piemaksas, ja valdība atbalstīs Labklājības ministrijas priekšlikumu, noteiks 1,11 eiro apmērā par vienu darba stāža gadu © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Labklājības ministrija rosina no nākamā gada piešķirt pensiju piemaksas senioriem, kuri pensionējušies pēc 2012. gada. Pašlaik pensiju saņēmēji netaisnīgi ir sadalīti divās grupās – tie, kuri saņem piemaksu pie pensijas par darba stāžu līdz 1996. gadam, un tie, kuri šādu piemaksu nesaņem.

Lai arī parlamenta deputāti nupat kā noraidīja priekšlikumu atjaunot piemaksu piešķiršanu senioriem par darba stāžu līdz 1996. gadam, jau drīzumā politiķiem nāksies vēl vienu un jau kārtējo reizi skatīt ierosinājumu grozīt pensiju likumu un vērtēt piemaksu pamatotību.

Simt tūkstoši senioru piemaksas nesaņem

Piemaksas pie pensijas pienākas par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim, taču to piešķiršanu apturēja 2011. gadā, un tiem pensionāriem, kuri pensionējas, sākot no 2012. gada 1. janvāra, pensiju piemaksas vairs nepiešķir, pat ja šie pensionāri ir strādājuši līdz 1996. gadam. Tāds bija politiķu lēmums pirms aptuveni desmit gadiem.

Piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu ir 1,11 eiro, bet personām, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim, piemaksas apmērs ir lielāks - 1,67 eiro. No 2019. gada pensiju piemaksas arī indeksē, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Pensiju piemaksas pašlaik saņem vairāk nekā 350 000 pensionāru, bet personu, kuras nesaņem piemaksu pensijai, ir vairāk nekā 100 000.

Pensiju piemaksu jautājumu skatījusi arī Satversmes tiesa, kas būtībā atzina, ka situācija ir netaisnīga, jo seniori ir sadalīti divās daļās, kur vienai daļai senioru ir tiesības saņemt piemaksu par tādu pašu darba stāžu, bet daļai - nav. Satversmes tiesa gan norādīja, ka pensiju piemaksu piešķiršanu var apturēt, ja tas ir svarīgi sociālā budžeta ilgtspējai, tas ir, jāierobežo budžeta izdevumi. Tomēr, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, piemaksas netika atjaunotas, un jau klāt atkal nākamā krīze.

Prioritāte jau četrus gadus

Jau vismaz trīs gadus pensiju piemaksas ir Labklājības ministrijas prioritāte, kurai netiek piešķirts finansējums. 2022. gadā ministrija iesniedza valdībai priekšlikumu piemaksas atjaunot pakāpeniski - vispirms tiem senioriem, kuri pensionējušies 2012. un 2013. gadā, tomēr valdība to neatbalstīja. Saeimā priekšlikumu mainīt pensiju likumu un atjaunot pensiju piemaksas vairākas reizes iesniedzis Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs, bet pagājušajā nedēļā līdzīgu priekšlikumu iesniedza arī Saeimas deputātes Ļubova Švecova un Jūlija Stapaņenko, taču, tā kā pensiju likuma grozījumi primāri bija par pensiju indeksāciju, tad Saeima visus citus priekšlikumus noraidīja.

“Pēc 2012. gada mums ir ļoti daudz pensionāru, kuriem nav kompensēts darba stāžs līdz 1996. gadam, un tas nav godīgi, ka vienai daļai pensionāru pēc dzimšanas gada piešķir piemaksu un otrai daļai - nē. Starpība pie pensijas ir 25 līdz 30 eiro katru mēnesi,” saka A. Klementjevs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, piekrītot par pensiju piemaksu nepieciešamību, atzīst, ka šis jautājums komisijā patiešām ir vairākas reizes izskatīts un šogad tam ir noteikta augsta prioritāte. “Labklājības ministrija to noteikusi kā savu prioritāti nākamā gada budžeta kontekstā, un mēs ceram, ka valdība atbalstīs šo priekšlikumu faktiski nākamā gada budžetā, jo arī komisijas deputātu ieskatā šis jautājums, kā ir to norādījusi Satversmes tiesa, ir jārisina,” uzsver A. Skride.

Piedāvās piemaksas piešķirt visiem

Labklājības ministrija pirms vairākām nedēļām iepazīstināja ar savām nākamā gada budžeta prioritātēm, kurām nepieciešami 153 miljoni eiro un starp kurām nebija pensiju piemaksu piešķiršana.

Sazinoties ar Labklājības ministriju, “Neatkarīgajai” izdevās noskaidrot, ka tomēr prioritāšu sarakstā ir uzdevums “pilnveidot piemaksu piešķiršanu par katru apdrošināšanas stāž gadu”. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka priekšlikums paredz no 2023. gada piešķirt piemaksu vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas pēc 2012. gada 1. janvāra. Nākamajā gadā šīs piemaksas plānots piešķirt visiem, kam tās vēl nav piešķirtas. Pensiju piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, tiktu noteikts tādā apmērā, kāds tas ir tiem pensijas saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta pēc 1997. gada 1. janvāra. Tātad tas ir 1,11 eiro par vienu darba stāža gadu. 2023. gadā tam būtu papildus nepieciešami no valsts pamatbudžeta 52,5 miljoni eiro.

Dace Trušinska arī pastāstīja, ka vienlaikus ir plānots virzīties uz piemaksu pilnveidošanu turpmākajos gados, piesaistot tās apmēru ienākumu mediānai, kā arī noteikt piemaksu par stāžu, kas uzkrāts pēc 1996. gada.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.