Ir atklājies Kariņa valdības pastāvēšanas noslēpums

AK, CIK AIZKUSTINOŠI runā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kura valdības pastāvēšanu nodrošina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ar nodokļu neiekasēšanu no valdošo partiju apsaimniekotiem uzņēmumiem © Ģirts Ozoliņš/F64

Finanšu ministrs un VID ģenerāldirektore atbildēs uz Neatkarīgās jautājumiem par nodokļu nemaksāšanu autobusu pasažieru pārvadājumu nozarē apstiprina visu, kas pateikts Neatkarīgās 11. un 12. jūlija publikācijās “Autobusu oligarhi pasažierus nepārvadā” un “Valsts pasūtījumiem sameklē nodokļu nemaksātājus”.

Šā gada jūlijs sākās ar kārtējo skandālu saistībā autobusu pasažieru pārvadājumu pārdalīšanu. Steidzoties to pabeigt pirms 14. Saeimas vēlēšanām, Satiksmes ministrijas komandētā Autotransporta direkcija (ATD) atņēma pārvadājumu tiesības Ogres un Aizkraukles maršrutos firmai CATA un atdeva tās Liepājas autobusu parkam (LAP), kaut gan tajā brīdī tas nebija spējīgs veikt valsts nolīgto un tātad arī dotēto pārvadājumu apjomu. Runa nebija par atsevišķiem reisiem, kuru izpilde izjukusi autoavārijas vai citu tikpat neparedzamu apstākļu dēļ, bet par daudziem desmitiem reisu katru dienu. Pēc tam LAP izdevās situāciju normalizēt. Šobrīd nav ziņu, ka pārvadājumi Ogres un Aizkraukles maršrutos, kā arī LAP apkalpotajos maršrutos kopumā, būtu vairāk apdraudēti nekā visi citi regulārās autobusu satiksmes reisi Latvijā.

LAP neveiksme ar autobusu pasažieru pārvadājumu pārņemšanu apstiprināja tautas parunu par īleniem, kas izlienot no maisa par spīti jebkādām pūlēm īlenu noslēpt. Konkrētā “īlena” slēpšanai LAP rīcībā bija apmēram miljons valstij nodokļos nesamaksātu eiro - pietiekami daudz naudas šoferu pārvilināšanai no pārvadātājiem, kuriem nākas nodokļus maksāt. LAP neto nodokļu maksājumi pēdējos gados ir sarukuši no 1,65 miljoniem 2019. gadā līdz 1,26 miljoniem 2020. gadā un tālāk līdz 136 tūkstošiem 2021. gadā. Tomēr LAP neprata apsaimniekot šo valstij nesamaksāto miljonu eiro tā, lai nepievērstu lieku uzmanību vairākiem ļoti kompromitējošiem apstākļiem. Pirmkārt, pašam sev kā nodokļu nemaksātājam. Otrkārt, saviem īpašniekiem, starp kuriem politiskās ambīcijas it kā vēl neatmetušais Ainārs Šlesers licis pārtaisīt LAP autobusus par viņa reklāmas objektiem (attēlā).

Arnis Kluinis

Treškārt, Jaunajai konservatīvajai partijai, uz kuras deleģēto satiksmes ministru Tāli Linkaitu gulstas galvenā atbildība par visām blēdībām un muļķībām, kādas pēdējos gados notikušas autobusu pasažieru pārvadājumu nozarē.

Savu nespēju pilnā mērā attaisnot nodokļu nemaksāšanas privilēģiju LAP mēģināja aizsegt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Leonīda Krongorna vēstuli Neatkarīgajai:

- Kopējo valstij samaksāto nodokļu apjomu konkrētajā finanšu gadā ietekmē uzņēmuma veikto investīciju apjoms - tas saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. Jo lielākas investīcijas veic uzņēmums, jo lielāks priekšnodoklis tiek aprēķināts. 2021. gadā, uzsākot jaunus pārvadājumus, LAP pamatlīdzekļos investēja 8 miljonus eiro, kas nozīmē, ka atgūstamais priekšnodoklis sasniedza 1,68 miljonus eiro. Rezultātā 2021. gadā valstij neto iemaksātā nodokļu summa veidoja 136,5 tūkstošus eiro, kas, salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad tik apjomīgas investīcijas netika veiktas un attiecīgi tik liels priekšnodoklis nebija piemērojams, ir mazāka summa. Lūdzam atsaukt 2022. gada 12. jūlijā nepatiesi publicēto informāciju rakstā "Valsts pasūtījumiem sameklē nodokļu nemaksātājus" vietnē https://neatkariga.nra.lv/izpete/386144-valsts-pasutijumiem-samekle-nodoklu-nemaksatajus. Rakstā vairākkārt tiek norādīts, ka AS " Liepājas Autobusu parks" ir nodokļu nemaksātājs, piemēram, "Satiksmes ministrijas jeb Jaunās konservatīvās partijas gribu pildošā Autotransporta direkcija (ATD) atņem tiesības pārvadāt autobusu pasažierus nodokļus maksājošām firmām un atdod nodokļus nemaksājošam firmām", "LAP nespēj izpildīt nolīgtos reisus autobusu šoferu trūkuma dēļ, kas ļoti dīvaini tāpēc, ka uzņēmums pēdējos gados kļuvis no nodokļu maksātāja par nodokļu nemaksātāju". Šāda informācija ir nepatiesa un tādēļ atsaucama.

Tomēr informācija ir patiesa, ko apstiprināja tālākā sarakstē ar LAP. Apgalvojums par LAP nespēju izpildīt visus nolīgtos reisus bija patiess tā publicēšanas dienā. Tagad reisu izpilde normalizējusies, par ko strīda nav. LAP nespēja atbildēt uz jautājumu, uz kāda pamata LAP būtu jāatgūst no valsts samaksātais priekšnodoklis: “Uzņēmums jau ir sniedzis skaidrojumu uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem attiecībā uz nodokļu maksājumiem. Paldies par papildu jautājumiem, taču atbildes uz šiem jautājumiem varat rast iepriekš nosūtītajās atbildēs,” LAP vārdā acīm redzamus melus atsūtīja tā nolīgtā sabiedrisko attiecību firmiņa. Te taču jebkuram interesentam ir iespēja lasīt un pārlasīt LAP pirmo atbildi, kurā nav norādīts nekāds pamats PVN atgūšanai. Atbilstoši Latvijas likumiem, šāds pamats ir preču vai pakalpojumu eksports. Ļoti uzskatāmi to apliecina valsts uzņēmums “LDz Cargo” kā lielākais PVN atmaksu saņēmējs 2021. gadā vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, par ko viss skaidrs, - uzņēmums tik tiešām sniedzis pakalpojumus ārzemju kravu īpašniekiem. Bet kādus pakalpojumus eksportējis LAP, pārvadājot pasažierus pa Liepāju un pa Latviju?

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) uz Neatkarīgās publikācijām par PVN izkrāpšanas shēmām atbildēja vispirms netieši ar 13. jūlijā izplatītu paziņojumu “PVN plaisa jeb nesamaksātais PVN apmērs turpina samazināties”, kurā kā VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes tiešā runa ielikti vārdi, ka “šobrīd PVN izkrāpšanas riski samazināti līdz minimumam”. Paldies viņai vispirms par atzīšanos, ka krāpniecība ar PVN Latvijā tiešām turpinās un tālāk par iespēju pajautāt ļoti precīzi, vai PVN izkrāpšanas “minimums ir tas, uz kura rēķina LAP un “Nordeka” kļuva no nodokļu maksātājiem par nodokļu nemaksātājiem, bet “Latvijas sabiedriskais autobuss” vienmēr ir bijis nemaksātājs?” VID atbilde, ka “komentārs par atsevišķu frāzi, precīzāk - viena teikuma daļu, kas cita starpā ir lasāma šajā relīzē, neļaus gūt priekšstatu vai saņemt skaidrojumu” atsauc atmiņā vēl vienu tautas vērojumu par vistām, kas mēdzot sapīties pakulās.

Tālāk arī finanšu ministrs Jānis Reirs reaģēja uz Neatkarīgās 12. jūlija publikāciju, kurā teikts:

- “Jaunā Vienotība" taču ir premjera un finanšu ministra partija, kas tieši atbildīga par VID. Un bez VID un tās ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atbalsta ATD nevarētu sadalīt valsts dotācijas starp valstij nodokļus nemaksājošiem uzņēmumiem. Jā, attiecības starp finanšu ministru Jāni Reiru un I. Jaunzemi tagad jau tiek kārtotas caur tiesu, taču kaut vai šeit apkopotie dati par nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem pasažieru pārvadājumu nozarē ir iemesls uzdot I. Jaunzemei daudz nopietnākus jautājumus, nekā tas līdz šim darīts.

J. Reira rakstiskajā atbildē Neatkarīgajai tik tiešām tika iepīts arī jautājums, taču jautājums ne VID. Lūk, kāda ir J. Reira atbilde pilnā apjomā un godībā: "Vai ATD konkursā pieprasīja informāciju par nodokļu nemaksātājiem, nodokļu nomaksu? Katras nozares ministrija veido savas nozares regulējumu, un Satiksmes ministrija pieņem noteikumus šajā nozarē." Tādējādi vismaz Krišjāņa Kariņa valdības finišā ir atklājies tās pastāvēšanas noslēpums, ka valdošās koalīcijas partijas tām piešķirtajās nozarēs, t.i., ministrijās "veido savas nozares regulējumu", kas iekļauj tiesības atbrīvot partiju izvēlētus uzņēmumus no nodokļu maksāšanas.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.