Ak, kāpēc gan Krievijas ekonomika kopumā nepiedzīvo tādu pašu sabrukumu kā vieglo automobiļu ražošana, kas šā gada pirmo pusgadu noslēdza ar desmitkārtīgu saražoto automobiļu skaita samazinājumu jūnijā pret 2021. gada jūniju?
Krievijas statistiķi saskaitījuši, ka šā gada sešos mēnešos viņu valstī saražotie vieglo automobiļu izrādījies par 61,8% mazāk, nekā 2021. gada 1. pusgadā. Kopējā rezultāta sadalīšana pa mēnešiem atklāj, ka jūnijā saražoto 13 tūkstoši automobiļu skaits bijis par 89% mazāks nekā pirms gada. Pagaidām maz prieka krieviem no tā, ka 13 tūkstoši automobiļu tomēr ir vairāk, nekā 3,7 tūkstoši automobiļu, cik saražoti maijā. Pagaidām tās tikai cerības, ka ražošanas pieaugums apliecina Krievijas iespējas pāriet no automobiļu ražošanas kā ārzemēs ražotu detaļu samontēšanas uz praktiski visu automobiļiem vajadzīgo detaļu ražošanu un samontēšanu. Maija bedri ar jauno automobiļu skaita sarukumu 12 mēnešu periodā par 96,7% diktēja tas, ka izbeidzās komplektējamās detaļas, kas Krievijā bija nonākušas šā gada pirmajos mēnešos pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai 24. februārī un dažas nedēļas pēc tā, kamēr savu automašīnu montāžu Krievijā noorganizējušās ārzemju firmas izlēma savas ražotnes Krievijā pamest. Martā un aprīlī uzņēmumi vēl varēja darboties pēc inerces, iztīrot noliktavas no uzkrājumiem, taču maijā tās jau nācās nācās slēgt.
Uz automobiļu ražošanu šā vārda īstajā nozīmē Krievijā pretendē “AвтоВАЗ”, kas tagad atjaunojusi ražošanu pēc dīkstāves aprīļa beigās un maijā. Ar vakardienu, 18. augustu datēts uzņēmuma paziņojums, ka tagad tas izlaižot automobiļus “Lada Granta” divās astoņu stundu maiņās un “Lada Niva” vienā maiņā - 900 automobiļus dienā. Ja iespējams plānot tik tālu nākotni kā šā gada beigas, tad uzņēmums uz to laiku pieteicis vēl vienas automarkas ražošanas līnijas palaišanu. Latvijas mērogā šāda uzņēmuma darbošanās būtu izcils rādītājs, taču attiecībā pret Krievijas plašumiem un autobūves apjomu pavisam nesenā pagātnē tā ir niecība.
Krievijas nelabvēļi joprojām var cerēt, ka turpmākajos mēnešos autobūve tur nevis atgūsies, bet pēc nelielām svārstībām atjaunos virzību uz nulli šā vārda burtiskā nozīmē. Pamatojums ļaunajiem pareģojumiem tāds, ka pāriešana no ražošanas rūpnīcas režīmā uz pāriešanu darbnīcas režīmā samazina vajadzību pēc ieguldījumiem ražošanas līdzekļu uzturēšanā un attīstīšanā. Tādā gadījumā iespējams kādu laiku izlīdzēties, nolietojušās detaļas ražošanas iekārtās nevis pērkot, bet pārkomplektējot no dīkstāvē palikušajām iekārtām. To neviens nevar pateikt, cik ilgi šādi var darboties, jo tādā veidā ražošana tiek uzturēta ne tikai pašā “AвтоВАЗ”, bet visos uzņēmumos, kuri piegādā “AвтоВАЗ” detaļas. Jebkurš no tiek var nonākt līdz nespējai turpināt šo detaļu ražošanu, jo ir izsmēlis limitu savu iekārtu ekspluatācijai bez jaunu detaļu ievietošanas savās iekārtās. Turklāt pietrūkt var arī paša Krievijā ražotas detaļas, jo izbeigušas ārzemēs ražotās detaļas autobūvei nepieciešami detaļu ražošanai utt. daudzās pakāpēs.
Krievijas ekonomikas samazinājums kopumā ir vismaz par kārtu mazāks, nekā autobūves nozarei. Ar 17. augustu datētas Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija prognozes, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) valstī šogad samazināšoties par 4,2% - tikai par 4,2% attiecībā pret samazinājumu par 7,8%, ko šī pati ministrija prognozēja maijā. Krievijas Centrālā banka izsakās aptuvenāk par samazinājumu 4 līdz 6 procentu robežās. Tāds samazinājums neizklausās pietiekami draudīgs pat tad, ja pieņemam, ka ierēdņi reālās prognozes ļoti būtiski koriģējusī sociālā optimisma un savu ieņemamo amatu saglabāšanas virzienā. Proti, tās neizklausās pēc iemesla nemieriem Krievijā, kuru dēļ Krievija būtu spiesta pārtraukt agresiju Ukrainā. Ja protesti izcelsies, tad drīzāk kā reakcija uz agresijas neveiksmēm.
Krievijas sabiedrības gatavību pieņemt valdošā režīma diktētos noteikumus, kuros jau ietvertas Ukrainā notiekoša kara diktētās vajadzības, ilustrē samierināšanās ar 9. martā ieviesto aizliegumu Krievijas iedzīvotājiem izņemt no bankām noguldījumus valūtā ar vērtību virs 10 tūkstošiem ASV dolāru. Aizliegums tika noteikts uz pusgadu līdz 9. septembrim un uz šo brīdi apvīts ar brīdinājumiem, ka ticamāka tā saglabāšana, nevis atcelšana iepriekš izsludinātajā termiņā, kas tagad jau ļoti tuvu. Pieņemsim, ka valdošajam režīmam izdosies noslēgt ar sabiedrību vienošanos, kurā valūtas faktiska konfiskācija tiks traktēta kā iedzīvotāju atpirkšanās no mobilizācijas dzīšanai uz karu.
Valūtas uzkrājumu atņemšana iedzīvotājiem ir viens no soļiem, ar kādiem Krievijas Centrālā banka realizēja Vladimira Putina režīma lēmumu padarīt konvertējamu rubli par nekonvertējamu rubli. Konkrētajā gadījumā valūtu kontu iesaldēšana būtiski samazināja pieprasījumu pēc valūtas, jo kāda gan jēga valūtu iegūt, ja valsts to praktiski konfiscē. Tagad valūtas īpašniekiem no saviem krājumiem labums tikai tāds, ka viņi drīkst šo valūtu pārdod, izņemot uzkrājumus pēc to vērtības Krievijas rubļos. Rubļu izņemšana nozīmē zaudējumus, jo Krievijas Centrālā banka noteikusi rubļa kursu, kas par par rubļiem desmit augstāks, nekā kara sākumā, un vēl daudz augstāks nekā valūtas pieprasījuma ažiotāžas brīdī, kad tika pieņemts lēmums par noguldījumu iesaldēšanu.
Vajadzība pēc valūtas ierobežota arī juridiskām personām, kurām katru reizi jāsaņem valdības un centrālās bankas komisijas atļauja konvertēt rubļus valūtā, lai apmaksātu importu kaut vai jau minētās autobūves nozares vajadzībām. Savukārt imports ierobežots ar ASV, Eiropas Savienības un vēl citu valstu aizliegumiem pārdot Krievijai tādus ražošanas līdzekļus, kas izmantojami gan vieglo automašīnu, gan tanku ražošanai. Šādas ekonomiskās sankcijas iespējams apiet, izmantojot Turcijas, Ķīnas un citu pret Krieviju nekādas sankcijas nenoteikušo valstu uzņēmumu starpniecību, bet tādas iespējas nav visiem un izmantojamas ne visos gadījumos. Pastāv uzskats, ka acīm redzami militārajai rūpniecībai nepieciešamo rīku un detaļu nogādāšanu uz Krieviju neuzņemas neviens starpnieks, jo šādu shēmu atklāšanās draud ar lielām nepatikšanām.
Rezultātā iespējams pasniegt kā Krievijas uzvaru tās rubļa oficiālā kursa augšupeju no aptuveni 70 rubļiem par ASV dolāru kara sākumā līdz 60 rubļiem tagad, sekmīgi pārdzīvojot nelielu laika sprīdi, kad centrālajai bankai nācās pazemināt kursu līdz 120 rubļiem par dolāru.
Visticamāk, ka lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju neizprot rubļa kursa paaugstināšanās īsto iemeslu. Proti, ka kurs nevis paaugstinās, bet tiek mākslīgi paaugstināts ar valūtas lietošanas ierobežojumiem. Reālā iemesla vietā viņiem tiek uzrādītas naftas cenas, kuru saistīšanā ar rubļa kursu viņi dresēti kopš 1990. gada, kad rublis kļuva konvertējams: jo augstākas cenas, jo augstāks rubļa kurss. Nākamajā solī viņiem iestāsta, ka naftas cenas esot augstas, lai gan Krievijas naftas cenas šobrīd zemākas nekā kara sākumā. Arī Latvijā pazīstamā naftas un tās produktu apsaimniekotāja “Neste” apliecina, ka vakar, 18. augustā Krievijas naftas cena bijusi 68,99 ASV dolāri par barelu pretstatā 88,43 dolāriem 24. februārī. Kā tad rubļa kurss varēja paaugstināties? Krievijas iedzīvotāji tiek sargāti no šāda jautājuma, rādot viņiem ne Krievijas izcelsmes naftas cenu pieaugumu. “Neste” versijā vakardienas cena ne Krievijas naftai esot bijusi 98,34 dolāri par barelu, kas tiešām vairāk, nekā 89,14 dolāri par barelu 24. februārī.
Naftas cenas kā galvenais Krievijas ienākumu avots kalpoja arī par simbolu citām energonesēju cenām, kas tāpat piepildīja Krievijas valsts kasi. Ogles kopš 10. augusta dod Krievijai Ķīnas juaņus, Indijas rūpijas utt., ja Krievija tiešām negrib sasmērēties ar tai naudīgo valstu dolāriem un eiro. Attiecībā uz dabasgāzi notiek stīvēšanās, vai ES pirmā ieriebs Krievijai ar atteikšanos no Krievijas gāzes, vai Krievija - ES ar gāzes piegādes apturēšanu. Gāzes cena tomēr augsta un pat ar mazāka gāzes daudzuma pārdošanu Krievija nav mīnusos ieņēmumu ziņā.
Noslēgumā jāuzsver, ka Krievijas ieņēmumi no energonesējiem nav saistīti ar Krievijas iespējām turpināt karu Ukrainā, ko Krievija sekmīgi finansē ar rubļu uzkrājumiem un emisiju. Problēma tikai tāda, ka par šiem rubļiem Krievijā aizvien mazāk ko var nopirkt ne preču dārdzības, bet neesamības dēļ. Tātad nav jaunu automobiļu un daudz kā cita. Tomēr Krievijas iedzīvotāji šobrīd gatavi ar to samierināties un nogaidīt vai nu līdz ziņām , kurš kuru īstenībā uzvarējis Ukrainā, vai līdz apkures sezonai, kad importa detaļu trūkums varētu izraisīt lokālas, bet pamanāmas avārijas apkures sistēmās. Ne tikai eiropiešiem (mums!) jārēķinās ar to, ka salu dažkārt godā par ģenerāli, kam tikpat liela vara kā īstajiem ģenerāļiem kauju laukos.
