Atbildes no iekšlietu ministra Kristapa Eklona un Valsts Drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta uz jautājumiem par a/s “Latvijas gāze” (LG) jaunajiem līgumiem klientiem, kuros atteikta apņemšanās piegādāt gāzi, liecina par varas nevarību vai nevēlēšanos iesaistīties jautājumos, kas saistīti ar "Latvijas gāzi", secina Neatkarīgā.
Iepriekš “Neatkarīgā” informēja, ka klientiem nosūtītajos jaunajos līgumos LG iekļāvusi atrunu, ka tā gāzi var arī nepiegādāt. Juristi to vērtē kā likumpārkāpumu, norādot, ka kompetentajām iestādēm nekavējoties jāuzsāk kriminālprocess, savukārt pašu līgumu kā dokumentu, kurā pārdevējs neuzņemas nekādas saistības, kā dokumentu, kurš apliecina, ka LG interesēs ir pirmām kārtām apkalpot ar Krieviju saistītus starpniekus - ne savus klientus.
“Neatkarīgā” K. Eklonam, kura politiskajā pārziņā atrodas izziņas iestādes Valsts policija un Valsts drošības dienests, vaicāja, vai LG apņemšanās atsaukšana veikt gāzes piegādes neliecina, ka tiek pārkāpti Latvijas likumi; vai saistībā ar iepriekš minēto nav uzsākams kriminālprocess; vai ir pamats aizdomām, ka jaunie nosacījumi līgumā vērsti uz Krievijas interešu, ne LG akcionāru interešu apmierināšanu?
No ministra ar preses dienesta starpniecību saņēmām šādu atbildi: “Jautājums par to, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu, ir izmeklēšanas iestāžu kompetencē. Ja a/s “Latvijas gāze” klients uzskata, ka līgumā netiek ievērotas patērētāju tiesības, tam ir iespēja sūdzēties par pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu. Savukārt, ja netiek ievērots līgums, tad ir iespēja to risināt civiltiesiskajā kārtībā. Iekšlietu ministrijas pārraudzībā nav dabasgāzes piegāžu jautājumi un šā brīža izvēlētie risinājumi, gatavojoties iespējamām grūtībām ziemas sezonā.”
“Neatkarīgā” N. Mežvietam, kura vadītajai iestādei jāuzrauga valsts drošības jautājumi, vaicāja, vai patiešām šādi LG līgumi vai to projekti, kuros tiek atteikta apņemšanās piegādāt gāzi, ir autentiski, vai arī kāds apzināti izplata nepatiesu informāciju, un, ja līgumi ir autentiski, vai tādā gadījumā nav uzsākams kriminālprocess pret atbildīgajām amatpersonām? “Neatkarīgā” arī vaicāja, vai ir pamats viedoklim, ka līgumu saturs norāda uz to, ka LG darbojas Krievijas, bet ne savu akcionāru interesēs? No VDD saņēmām šādu atbildi: “Informējam, ka VDD ir saņēmis Jūsu sniegto informāciju, bet no komentāriem atturēsies.”
Jautājumi par jaunajiem LG līgumiem un to atbilstību likumiem tika nosūtīti arī ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, taču atbildes vēl nav saņemtas.
Izvērsti jautājumi par LG darbību un gāzes rezervēm valstī tika nosūtīti arī ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei. Arī no viņas atbildes pagaidām nav saņemtas.
LG līgumā par dabasgāzes iegādi, kurš bijis spēkā līdz šā gada augustam, cita starpā teikts: “.. ievērojot, ka: (a) Tirgotājs pēc Lietotāja pieprasījuma ir apņēmies garantēt Lietotājam saskaņā ar šo līgumu Lietotāja pieprasītā dabasgāzes daudzuma pārdošanu par pielīgto cenu un šajā līgumā Tirgotājam pielīgto saistību izpildei iegādājas visu šī līguma ietvaros pielīgto dabasgāzes daudzumu, vienojas noslēgt šādu Dabasgāzes tirdzniecības līgumu (turpmāk - Līgums) ..” Nesen klients no LG saņēmis jaunu līgumu, kurā iepriekš minētais skan šādi: “(a) Lietotājs ir informēts un piekrīt, ka šī līguma noteikumi neparedz pienākumu Tirgotājam piegādāt Lietotājam dabasgāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (turpmāk - IPGK) un šajā līgumā paredzētās saistības Tirgotājs uzņemas tikai pie nosacījuma, ja tas netraucēti var saņemt dabasgāzi no piegādātāja, izmantojot citus piegādes punktus; ..”
11. augustā stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā. Tie paredz veidot dabasgāzes stratēģiskās rezerves un uzliek LG pienākumu nodrošināt, lai ne vēlāk kā līdz katra gada 31. augustam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms tiktu uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Tā kā iepriekš minētie grozījumi līgumā ar klientu nepārprotami liecina par LG nevēlēšanos pildīt likumā noteiktās saistības, “Neatkarīgā” LG vaicāja, kādēļ uzņēmums ievieš līgumos jaunus nosacījumus un atrunas par to, ka tiek anulēta apņemšanas piegādāt gāzi; vai jaunie nosacījumi līgumā nenozīmē to, ka LG atsakās no likumos noteiktajām saistībām pret saviem klientiem; vai jaunie līgumos ar klientiem minētie nosacījumi atbilst Latvijas likumu un normatīvo aktu prasībām?
Uz minētajiem jautājumiem no LG saņēmām šādu atbildi: “Dabasgāzes tirdzniecība tirgus klientiem (kas nav saistītie lietotāji) notiek brīvā tirgus apstākļos, kad lietotājiem, izvērtējot dažādu tirgotāju piedāvātos tirdzniecības produktus, cenas un tirdzniecības noteikumus, ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. AS “Latvijas gāze” tirdzniecības līgumu nosacījumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Turklāt augstāk minētā atruna konkrēta perioda tirdzniecības līgumā var būt iekļauta tieši tādēļ, lai izpildītu normatīvo aktu prasības un nodrošinātu, ka tirgus klients tiek informēts par dabasgāzes piegādes veidiem un iespējamiem riskiem.”
