Krāpnieki tēlo pastniekus, policistus un ugunsdzēsējus  

© Depositphotos.com/Neatkarīgā

Bezskaidrās naudas izkrāpšana kļuvusi par globālu industriju, kas strādā bez brīvdienām u.c. darba laika ierobežojumiem, bet ne visi tās produkti vienlaicīgi tiek noformēti atbilstoši Latvijas iedzīvotāju profilam. 

Krāpniekiem būtu vēlams uzrunāt Latvijas iedzīvotājus latviešu valodā, t.i., jābūt gataviem uzrunāt latviešu valodā. Tādējādi latviešu valodas mazā izplatība pasaulē, kas mums daudzos aspektos ļoti neizdevīga, šajā reizē kalpo par aizsprostu naudas aizplūšanai. Krāpniekiem tehniski grūti un finansiāli riskanti uzturēt ārzemēs krāpšanas izpildītājus, lai tie vismaz iesāktu sarunas ar Latvijas iedzīvotājiem latviski. Viņiem nākas izlīdzēties ar atrunām par latviešu valodas pratēju aizņemtību policijā vai bankās u.tml., no kurienes ir iegansts uzsākt sarunu par to, kāpēc uzrunātā cilvēka konts bankā tiekot izmantots aizdomīgiem darījumiem u.tml. Īstenībā ne Latvijas policijā, ne bankās tagad nemaz nestrādā cilvēki, kuri nebūtu spējīgi uzsākt sarunu latviešu valodā.

Valodas aizsprosts var nedarboties gadījumos, kad krāpšana ir pierunāšana ieguldīt naudu, jo tad krāpnieki var pat lepoties, ka viņi taču no “Šveices” vai vēl kādas vietas, kam naudas piesaistīšanas ziņā daudz augstāks prestižs nekā Latvijai. Tad būtu otrādi, nekā iepriekš aplūkotajos gadījumos, - aizdomas raisītu latviski runājoši “šveicieši”.

Pasta piemērs, kā atpazīt viltnieku vēstules

Grūtības ar valodām krāpniekiem samērā viegli apiet, vēršoties pie potenciālajiem upuriem rakstiski. Kamēr tas notiek ar standartfrāzēm, krāpnieki var paļauties uz elektroniskajiem tulkošanas rīkiem un iespējām dabūt latviešu valodas pratēju, lai tas šādas tulkošanas produktus pārbauda un izlabo. Pašlaik Latvijā ieplūdinātas daudzas krāpnieciskas elektroniskās vēstules Latvijas Pasta vārdā. Drīz vien pēc Latvijas Pasta paziņojuma par tā vārda nelietīgo izmantošanu šāda vēstule nonāca arī līdz Neatkarīgajai: “Cienījamais klient! Jūsu paku nevarēja piegādāt piektdien, 2022. gada 19. augustā, jo netika samaksāts muitas nodoklis (8,22 eiro). (...) Apstipriniet piegādes izmaksu (8.22€) apmaksu un pakas nosūtīšanu. Lai apstiprinātu pakas nosūtīšanu, noklikšķiniet šeit.”

Standartpadoms ir aizdomīgas saites neaktivizēt, jo šīs saites piedāvāšanas mērķi atklāsies tikai pēc tam, kad saite būs jau izmantota. Varbūt dators (mobilais telefons ir datoru paveids) tiks bloķēts, varbūt tur mēģina ieviest programmu, kas informēs krāpniekus par datora lietotāja finanšu darījumiem. Padoma vājā vieta ir tāda, ka krāpnieki dara visu iespējamo, lai viņu sūtījums nebūt neizskatītos aizdomīgs. Paku sūtīšana taču notiek, ko apliecina daudzās vietās izvietotie pakomāti un cilvēku kustība ap tiem.

Ja cilvēks nedzīvo ar akmenscietu pārliecību, ka nekādas pakas nesaņems nekad, tad viņam jāielāgo, ka īstā Latvijas Pasta elektroniskā adrese beidzas ar “@pasts.lv”. Ja adrese rakstīta savādāk, kā tas bija konkrētajā gadījumā, tad skaidrs, ka vēstule nākusi no viltvāržiem. Diemžēl ar vienas adreses ielāgošanu problēma nav atrisināta, jo pakas Latvijā piegādā vairāki uzņēmumi. Tomēr arī to adresēm jābūt ciešāk piesaistītām Latvijai, nekā krāpnieku adresēm, kas savas drošības dēļ dislocējušies ārzemēs.

Konkrēto vēstuli pārbaudīt un komentēt Neatkarīgā lūdza informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju “Cert”, kuras komentārs par Latvijas Pasta vārda aizsegā veiktās krāpšanas veidu un mērķi ir šāds:

- Šajā gadījumā mēģina izkrāpt bankas karšu datus. Varianti ko tālāk darīt ar iegūto informāciju ir dažādi. Var mēģināt iepirkties internetā. Ne visi servisi prasa vairāk par kartes numuru un cvv kodu, ja nav pievienojušies 3D Secure sistēmai (piemēram, tie ir veikali, kas neizmanto Mastercard Identity Check un/vai Visa Secure t.i. netiek prasīta kartes lietotāja pārbaude ar internetbankas autentifikāciju). Tāpat var mēģināt reģistrēties dažādiem pakalpojumiem ar citu identitāti, piemēram, pievienojot kartes datus Booking.com.

Citiem vārdiem sakot, “Cert” komentārs ir brīdinājums, kādas nepatikšanas var draudēt tiem, kuri uz konkrētās krāpnieku makšķeres uzķērušies. Rēķins par to - tiešām rēķins vai bankas kontā esošās naudas paņemšana konta īpašnieka ziņas - var pienākt ne tikai tuvāko dienu, bet mēnešu vai gadu laikā.

Swedbank pārstāvis Jānis Krops papildināja iespējamos draudus ar to, ka varbūt datus izmānījušie krāpnieki nodos savu guvumu nākamajiem, kuri cilvēku uzrunās mutiski. Ja krāpnieki zina saistību starp potenciālā upura vārdu, telefona numuru, uz kuru paku pieteicēji solīja nosūtīt īsziņu par pakas gatavību saņemšanai, un bankas konta rekvizītiem, tad viņiem daudz vieglāk uzdoties par bankas pārstāvjiem un pārvarēt brīdinājumu, ka bankas konta rekvizītus izpaust nedrīkst. Ja viņi tos jau zina, tad viņiem atliek tikai instruēt upuri, kas viņam ar šiem datiem tagad jādara. Cilvēka vārds un telefona numurs interesē ieguldījumu izkrāpējus, kuri var izpētīt cilvēka rosīšanos sociālajos tīklos un sagatavot viņam personalizētu piedāvājumu: “Jūs taču interesē vērtspapīri (nekustamie īpašumi, uzkrājumi vecumdienām...).

Jāuzmanās ik uz soļa (ar katru vārdu)

Pilnīgs un pārsteidzošs jaunums ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brīdinājums, ka krāpnieki sākuši uzdoties arī par ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numura 112 dispečeriem, lai iegūtu cilvēku personas datus. Tas liek domāt, ka melnajā datu tirgū sava cena ir cilvēka vārda, personas koda, adreses un telefona numura sasaistei, uz kuras pamata tiks būvētas naudas izkrāpšanas shēmas.

Līdz savam gala produktam - izkrāptai naudai - krāpnieki tikuši, uzdodoties par policistiem. Lai cik bieži tiek izteikti brīdinājumi neielaisties sarunās ne ar kādiem zvanītājiem, kuri prasa bankas kontu datus, policijai nācies nedēļas laikā reģistrēt trīs iesniegumus no cilvēkiem, kurus policijas vārda izmantošana samulsinājusi. 16. augustā Olainē kāda sieviete paziņojusi, ka tādā veidā zaudējusi 10 102 eiro. Rīgā cilvēki zaudējuši 2 500 un 2 200 eiro. Šajos gadījumos policija uzsākusi kriminālprocesus un veic izmeklēšanu, cik nu tā iespējama pret krāpniekiem, kas Latvijā rādīties nemēdz.

Savukārt Finanšu nozares asociācija saskaitījusi četrus miljonus eiro, cik daudz šā gada pirmajos piecos mēnešos zaudējuši četru Latvijā lielāko komercbanku klienti. Fiksētas 716 reizes ar cilvēku maldināšanu par viņu vārdā veiktiem aizdomīgiem darījumiem, tādējādi izspiežot no cilvēkiem kopā 512 tūkstošus eiro. 545 investīciju krāpšanas gadījumos izkrāpti 1,52 miljoni eiro. Krāpnieku izdomas bagātība tik liela, ka vēl vairāk nekā 2 miljonus eiro viņi savākuši 658 citos gadījumos, ko Finanšu nozares asociācija nemaz nesāka klasificēt un izskaidrot.

Elektroniskajā vidē un veidā zog ne tikai naudu. Raidījuma “Ģimene burkā” varone Linda izstāstīja, kā saņēmusi īsziņu ar uzdevumu nomainīt sociālā tīkla “instagram” paroli un rezultātā zaudējusi kontu ar vairāk nekā 8000 sekotājiem.

Negribētos radīt iespaidu, ka visi draudi cilvēkiem vienīgi tāpēc, ka mums uzspiesta bezskaidrās naudas lietošana. Jā, ne tikai komercbankas, bet valsts institūcijas mānīja cilvēkus, ka viņu bezskaidrā nauda it kā automātiski atrodas drošībā. Īstenībā drošības tikai tik, cik pats cilvēks uzmanās un kā viņam palaimējas, ka pārāk viltīgas lamatas pret viņu nemaz neizliek. Koncentrēšanās uz rūpēm par bezskaidro naudu nedrīkst novērst no skaidrās naudas uzmanīšanas. Tiklīdz to nedara, tā notiek kā nesen Kandavas kartodromā notikušo sacensību laikā. Pēc pasākuma četru automašīnu īpašnieki steigušies uz Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkni žēloties, ka no šo automašīnu salonos atstātiem naudas makiem nozagti kopā 3200 eiro.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.