Valdība un Saeima liedz apkures atbalstu daļai mājsaimniecību; tiesībsargs protestē

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzēti strauju energoresursu cenu kāpumu, Saeima vienojusies par vairākiem pasākumiem siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām. Diemžēl visas mājsaimniecības šo atbalstu nesaņems.

Atbalsts pienākas par dabasgāzes, elektroenerģijas, malkas, koksnes granulu, koksnes brikešu izmantošanu apkurei, bet uz to nevarēs pretendēt tie, kuri apkurei izmanto dīzeļdegvielu vai naftas gāzi.

Pret šādu iedzīvotāju diskrimināciju atkarībā no izmantotā kurināmā veida tiesībsargs jau ir vērsies pie premjera Krišjāņa Kariņa ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību gaidāmajā apkures sezonā kompensēt energoresursu izdevumus visām mājsaimniecībām neatkarīgi no izmantotās apkures tehnoloģijas, ja vien to ir atļauts izmantot saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu. Tiesībsarga ieskatā atbalsta apmērs šajos gadījumos būtu nosakāms vismaz tādā apmērā, kā šobrīd noteikts malkas iegādei, ja netiek uzrādīts maksājumu apliecinošs dokuments.

“Šāda kārtība ļautu mazināt iepriekš nepieredzēta energoresursu cenu straujā kāpuma izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju sociālekonomisko situāciju visās sabiedrības grupās. Pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem ir jāatbalsta un jāveicina, tostarp sniedzot atbalstu iedzīvotājiem, kas izvēlējušies apkurei izmantot videi draudzīgas apkures tehnoloģijas. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka straujais patēriņa cenu līmeņa pieaugums lielākajās preču un pakalpojumu grupās ietekmē visus iedzīvotājus, kā arī ierobežo viņu spēju norēķināties par ikdienā nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem.”

EM

Apkures izmaksu kāpumu kompensēs tikai daļēji un ne visiem

Par malku, kas iegādāta līdz šā gada 31. augustam un kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, valsts sola fiksētu atbalstu 60 eiro apmērā uz vienu mājokli. Pieteikumi atbalsta saņemšanai pašvaldībā jāiesniedz no 2022. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim.

Malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim, noteikts cenu līmenis, no kura sāks sniegt atbalstu, tas ir, 40 EUR/beramkubā. Valsts kompensēs izmaksu pieaugumu 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniegs 40 EUR/beramkubā), bet ne vairāk par 15 EUR/beramkubā. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varēs saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būs par 35 beramkubiem. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Pieteikumi atbalsta saņemšanai pašvaldībā būs jāiesniedz no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Koksnes briketēm un koksnes granulām cenu slieksnis noteikts 300 EUR par tonnu. Arī šeit izmaksu pieaugums tiks kompensēts 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 EUR/tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varēs saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būs 10 tonnas. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, bet ne vairāk kā 2000 kWh, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz apkures sistēmas ar elektroenerģiju pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 EUR/kWh, bet ne vairāk kā 100 EUR/MWh. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, pašvaldībā pieteikumi jāiesniedz no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam.

Mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, kompensācijas apmērs noteikts 30 EUR/MWh tiem lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh/mēnesī (21 m3/mēnesī). Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts tiks piemērots automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Ekonomikas ministrijā (EM) “Neatkarīgajai” skaidro, ka atbalsts nepienākas tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dīzeļdegvielu. To nosaka Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums. Izstrādājot atbalsta mehānismus, valdība ņēmusi vērā Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam noteikto uzdevumu - atbalstīt tās mājsaimniecības, kas apkurei izmanto videi draudzīgākās tehnoloģijas: dabasgāzi, elektroenerģiju, kurināmo koksni. “Dabasgāze ir videi draudzīgākais fosilais kurināmais, jo tai ir augsta siltumspēja, sadegot tā nerada pelnus un sēra savienojumus un tai ir mazākie CO2 izmeši, tādējādi nodarot minimālu kaitējumu apkārtējai videi un cilvēka veselībai. Savukārt dīzeļdegviela nav videi draudzīgs apkures veids, jo salīdzinājumā ar dabasgāzi rada par 23% vairāk oglekļa dioksīda izmešu, par 98% vairāk smalko putekļu izmešu un 87% slāpekļa dioksīda izmešu. Turklāt cenu kāpums laikposmā no 2022. gada februāra līdz 2022. gada augustam bija vidēji par 25,5%. Līdz ar to politiskā līmenī nav paredzēts atbalsts mājsaimniecībām, kas apkures risinājumiem izmanto dīzeļdegvielu,” skaidroja EM.

Tāpat valsts atbalstu nepiešķirs mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto naftas gāzi. Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktores vietniece Inese Karpoviča skaidroja, ka saskaņā ar ilgtspējas idejām arī naftas gāze uzskatāma par fosilo kurināmo, līdz ar to šāda veida atbalsts netiek paredzēts. Viņa uzsvēra, ka mājsaimniecībām ar šāda veida apkures sistēmām iepriekš ir bijusi iespēja iesaistīties programmās pārejai uz videi draudzīgāku resursu izmantošanu apkurē.

Par gāzes plītīs lietoto gāzi būs jāmaksā pilnā apjomā

Kompensāciju par dabasgāzes cenu kāpumu saņems tās mājsaimniecības, kas dabasgāzi izmanto apkures vajadzībām, kur dabasgāzes patēriņa slieksnis gazificētajā objektā mēnesī ir, sākot no 221 kilovatstundas ( 21 kubikmetra). “Tās mājsaimniecības, kas gāzi patērē tikai gāzes plītīs, parasti mēnesī patērē mazāk par 20 kubikmetriem gāzes un līdz ar to valsts atbalstam nekvalificēsies,” “Neatkarīgajai” uzsver EM.

Šādu normu nosakot Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums. Šī likuma 6. panta otrajā daļā teikts, ka mājsaimniecību lietotājiem laikposmā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim piemēro maksas samazinājumu 0,030 eiro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra).

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.

Svarīgākais