Valdība vakar nolēma un Saeima rīt nolems piešķirt kārtējos 422 miljonus, ar kuriem valsts apmaksās daļu no rēķinos par siltumu un elektrību norādītajām summām iedzīvotāju un uzņēmumu vietā.
Valdība vakar apstiprināja projektu grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kurus Saeima jau rīt ierakstīs likumā. Nekā savādāk arī nevar būt pāris dienas pirms Saeimas vēlēšanām. Labo ziņu sniegšanas grafiks kaut attāli atgādina par Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, uz kurām tolaik valdoša koalīcija sasteidza darījumu ar izputējušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” īpašumu pircējiem no Ukrainas. Lai gan neizdevās sākotnējais plāns izdarīt tā, lai vēlētājiem ceļu pie vēlēšanu urnām apspīdētu ugunis no atkal iekurtās metālkausēšanas krāsns, potenciālajiem vēlētājiem katru priekšvēlēšanu nedēļas dienu tika pasniegti jaunumi, cik labi veicas sarunas par uzņēmuma mantas pārdošanu un kā tiek parakstīti darījuma dokumenti 100 miljonu eiro vērtībā. Īstenībā darījums nesa nevis simts miljonu eiro ieguvumu, bet 200 miljonu eiro zaudējumus līdz ar ukraiņu atjaunotā metalurģijas uzņēmuma otrreizējo izputēšanu.
2022. gada piegājienā priekšvēlēšanu labās ziņas daudz tiešāk attiecas uz katru valsts iedzīvotāju vai mājsaimniecību, kurām apkures sezona draud ar vēl lielākām nepatikšanām, nekā 2014. gadā draudēja tikai darbu zaudējušajiem liepājniekiem. Cilvēku mierināšanai jāsaka, ka valsts naudas dalīšanai vismaz īstermiņā līdz tagadējās apkures sezonas beigām nevajadzētu sadurties ar tādām nepārvaramām varām, ar kādām sadūrās un tāpēc izputēju saimniecisko darbību atsākošais uzņēmums. Tālāk gan radīsies jautājumi saistībā ar valsts parādu pieaugumu gan šonedēļ, gan jau iepriekš apsolītā valsts atbalsta sniegšanai. Līdz ar šajās dienās pieņemamajiem lēmumiem kopējā atbalsta summa pārsniegs vienu miljardu eiro.
Kopsumma vārdos izsakāma kā viens miljards un vēl 62 miljoni eiro. Attiecībā pret šādu kopsummu sīkumi ir daži miljoni, kas var nesakrist dažādos pārskatos par atbalsta pozīcijām. Piemēram, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma grozījumu anotācijā uzrādīts izdevumu sadalījums apkures sezonas sadalījumam šā gada un nākamā gada mēnešos, paredzot tieši 132 863 370 eiro izdevumiem šogad kā neparedzētus izdevumus un 289 304 257 eiro kā budžeta izdevumus, ko tagadējā valdība atstāj mantojumā nākamajai valdībai, kas sagatavos un cerēsim arī izpildīs 2023. gada budžetu. Saskaitot izdevumus šā gada beigās un nākamā gada sākumā, iegūstama 422 miljonu eiro summa, ko Ekonomikas ministrija palielinājusi droši vien naudas dalīšanai neizbēgamo administratīvo izdevumu dēļ.
Katrā nākamajā palīdzības pakotnē ietvertā nauda var summēties ar iepriekšējo pakotņu naudu arī vieniem un tiem pašiem saņēmējiem. Piemēram 2022. gada augusta situācijai atbilstošā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma versija paredzēja no 1. oktobra līdz 30. aprīlim kompensēt centralizētās siltumapgādes izmaksas mājsaimniecībām 50% apmērā no starpības starp 68 eiro par vienu megavatstundu un aktuālo siltumenerģijas tarifu. Taču jau septembra otrajā pusē kļuva acīm redzams, ka kompensācija šādā apmērā nesasniegs savu mērķi - nenovērsīs daudzu mājsaimniecību nespēju apmaksāt rēķinus par siltumu un tālāk arī siltumapgādes uzņēmumu grūtības līdz pat izputēšanai. Tāpēc tagad apsolīts kompensēt 90% apmērā siltuma cenu virs 150 eiro par megavatstundu. Ekonomikas ministrija sniedz abu palīdzības pakotņu naudas summēšanas piemēru, ja siltumenerģijas tarifs būtu sasniedzis 340 eiro par megavatstundu:
1) 340-150=190; 190 x 0,9=171 eiro valsts kompensācija;
2) 150-68=82; 82 x 0,5=41 eiro valsts kompensācija;
3) 171 + 41=212 eiro kompensācija kopā.
Patērētājs tādējādi samaksās par megavatstundu 340-212=128 eiro. Reālajā rēķinā šos 128 eiro nāksies reizināt ar patērēto megavatstundu skaitu.
Līdzīgas aritmētiskās darbības nāksies apgūt arī dabasgāzi lietojošām mājsaimniecībām un elektroenerģijas patērētājiem - atsevišķi fiziskām un atsevišķi juridiskām personām.
Kārtējās palīdzības pakotnes veidošanas un arī priekšvēlēšanu cīņas kulminācijas brīdī pat ļoti taupīgais finanšu ministrs Jānis Reirs solīja atbalsta pasākumus pārskatīt un palielināt, ja kāda vai visu energoresursu cenas turpinās savu pieaugumu. Ceturtās pakotnes pieņemšana apliecina, ka valdība šādus solījumus līdz šim ir pildījusi atbilstoši tam, kā izrādījās nepietiekams gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā pakotnē piešķirtais atbalsts. Tomēr skaidrs, ka bezgalīgi palielināt atbalstu nav iespējams.
