Latvijas vēlētāju balsojums par partiju “Jaunā Vienotība” deva atļauju izkrāpt no valsts 36 miljonus eiro, bet to apsaimniekošana kopā ar vācu lieluzņēmumu “Siemens” var nepatikt ASV, kuru lieluzņēmums “General Electric” kļuva par cietēju no ASV pilsoņa Krišjāņa Kariņa mahinācijām.
Tiklīdz Centrālā vēlēšanu komisija bija apstiprinājusi “Jaunās Vienotības” pārtapšanu no vismazākās partijas pēc 13. Saeimas deputātu skaita par vislielāko partiju pēc 14. Saeimas deputātu skaita, tā 5. oktobrī tika parakstīts (attēlā) jau iepriekš sagatavotais līgums par maiņstrāvas frekvences sinhronizāciju starp Latvijas un Eiropas elektropārvades tīkliem. Šajā reizē svarīgs ne sinhronizācijas simboliskais aspekts ar pārorientāciju no Krievijas frekvencēm uz Eiropas frekvencēm, bet darījuma finansiālais segums ar milzīgu pārmaksu par politiski pareizo frekvenču ieviešanu. Latvija noraidīja trīs piedāvājumus paveikt šo darbu par 80 līdz 82 miljoniem eiro, bet 5. oktobrī noslēdza līgumu ar to, kuram part šo darbu apsolīti 114 miljoni eiro.
Lietas būtību Neatkarīgā jau ir izklāstījusi 12. septembra publikācijā “Amerikas pilsonis Kariņš iznerro Amerikas lieluzņēmumu “General Electric””. Par to neviens nav ne oficiāli iebildis, ne paklusām mēģinājis izskaidrot darījumu tā veicējiem izdevīgākā veidā.
14. Saeimas vēlētājiem Neatkarīgā deva iespēju gluži kā referendumā paust savu attieksmi pret darījumu, kurā “uz Latvijas valdības un partijas “Jaunā Vienotība” vadoni Krišjāni Kariņu gulstas atbildība par to, ka Latvijas valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) apsolījies samaksāt vācu uzņēmumam “Siemens” par 36 miljoniem eiro vairāk, nekā par tā paša pasūtījuma izpildi prasīja amerikāņu “General Electric””. Ikvienam 14. Saeimas vēlētājam šie fakti tika padarīti pieejami bez maksas un bez atkarības no publikācijas eksemplāru skaita vai izplatītājiem, kas ierobežo papīra izdevumu apriti. Neatkarīgās saturs ir izlasāms bez maksas, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez jebkādiem citiem kavēkļiem ikvienam, kurš izmanto internetu ar datoru, tai skaitā ar mobilo telefonu.
Protams, neviens nav spiests Neatkarīgās piedāvāto informāciju uzzināt, tāpat kā netiek spiests obligāti piedalīties Saeimas deputātu ievēlēšanā. Neinteresēšanās par valstī notiekošo un nepiedalīšanās vēlēšanās ir cilvēku brīvības izpausme, kas kopā ar daudzām citām izpausmēm izveido sabiedrību, kādā jādzīvo arī tiem, kuri sabiedrībā notiekošo ignorē.
Darījuma tiešais kārtotājs bija ne K. Kariņš, bet pēc Latvijas politiskajām tradīcijām premjeram piekabinātais finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņam kā speciāli sakrita vara gan pār AST, gan pār Iepirkumu uzraudzības biroju. AST konkursā izbrāķētie uzņēmumi pilnīgi veltīgi mēģināja iestāstīt biroja ierēdņiem, ka maksāt 80 miljonus eiro ir izdevīgāk, nekā maksāt 116 miljonus eiro. Biroja ierēdņi izlikās, ka ir kurli un akli pret jebkādiem argumentiem.
AST pakļautība Finanšu ministrijai ir sens, bet sabiedrībā bieži vien gar ausīm palaists fakts. Savulaik Eiropas Savienība piespieda Latviju sadalīt savu lieluzņēmumu “Latvenergo” vairākos uzņēmumos. Ar ilgu tielēšanos tika panākts, ka valsts paliek šo uzņēmumu īpašniece, bet “Latvenergo” sadalīšana tik un tā uzlabošot pārvaldību, veicināšot konkurenci utt. Gadījums ar sinhronizācijas līgumu atklāj, cik tukšas bijušas šāda veida pamācības un tām atbilstošie pasākumi.
AST 5. oktobra paziņojumā par noslēgto līgumu par tā summu nosaukti 114 miljoni, kas mazliet mazāk nekā precīzi 116 314 041,80 eiro, kādi figurēta AST izsludinātā konkursa komisijas šā gada 2. augusta ziņojumā, par kuriem “nolemts slēgt iepirkuma līgumu”. “Līguma cenas samazinājums saistīts ar konkrētās iepirkumu procedūras noteikumiem, kas neizslēdza piedāvātās līguma cenas samazināšanu,” AST atbildēja Neatkarīgajai par līgumsummu nesakritību. AST neieslīga paskaidrojumos, kādi tehniski vai finansiāli faktori šo nobīdi izraisījuši.
Tagad noslēgtā līguma sekas jebkura Latvijā dzīvojoša cilvēka dzīvē izpaudīsies kā elektrības rēķinā prasītās summas pieaugums. Summā ietverta maksa gan par elektrības daudzumu, gan par tās frekvences pareizuma uzturēšanu ar sinhronā kompensatora spēkiem. “Sinhronais kompensators ir sinhronais ģenerators, kas nav pieslēgts slodzei, bet griežas tukšgaitā, patērējot no tīkla salīdzinoši nelielu enerģijas daudzumu savas rotācijas nodrošināšanai. Papildus frekvences regulēšanai sinhronie kompensatori palīdzēs nodrošināt arī pietiekamu īsslēguma jaudu kompensēšanu pārvades tīklā pareizai sistēmas aizsardzības un automātikas darbībai,” ieguvumus no pareizās frekvences uzturēšanas izskaidrot uzņēmās AST valdes loceklis Arnis Daugulis.
Eiropas Savienība ir apsolījusi segt 75% no pareizās frekvences ieviešanas izmaksām. 75% no 114 miljoniem ir 85,5 miljoni. Savukārt 75% no Latvijas pārmaksātajiem 34 miljoniem ir 25 miljoni, bet deviņus miljonus nāksies samest pusotram miljonam Latvijā palikušo iedzīvotāju pa 6 eiro no katra. Statistiķi nosauktais iedzīvotāju pašreizējais kopskaits ir lielāks par pusotru miljonu, bet starp pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir sava daļa nepatstāvīgo iedzīvotāju - cietumnieki, vājinieki utt., kuri nekādus maksājumus īstenībā veikt nevar. Rīcībspējīgiem vecākiem jārēķinās, ka viņiem nāksies piemaksāt par saviem bērniem, t.i., ap 20 eiro no statistiski vidējās ģimenes. Šie eiro ir tikai piemaksa par K. Kariņa izvēli, neskaitot maksu par pareizo frekvenci un par elektrības daudzumu. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka Latvija ne tikai saņem, bet arī iemaksā ES no Latvijas iedzīvotājiem savāktu naudu, ko pēc tam saņem atpakaļ.
ES naudu dalošās Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā izskaidroja Neatkarīgajai, ka EK dod K. Kariņam brīvas rokas aplaimot Vācijas uzņēmumu ar Latvijas un ES naudu. Vispirms pārstāvniecība informēja, ka “šis ir programmas “Savienojot Eiropu” projekts, kura uzraudzību veic Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA)”. Pēc tam noskaidrojās, ka “CINEA šajā posmā nevar komentēt šo pašreiz notiekošo publiskā iepirkuma procedūru”, jo “tikai pēc saņēmēja maksājuma pieprasījumu iesniegšanas dotācijas nolīguma ietvaros CINEA veic rūpīgas pārbaudes par izmaksu attiecināmību, tostarp par atbilstību piemērojamajiem iepirkuma tiesību aktiem attiecībā uz maksājuma pieprasījumā deklarētajām izmaksām”.
Politiski pareizā maiņstrāvas frekvence Latvijā jāievieš līdz 2025. gadam. Tādā gadījumā pirms 15. Saeimas vēlēšanām 2026. gadā varētu nākt gaismā, vai ES kontrolējošās instances apmaksās, jeb atteiksies apmaksāt lauvas tiesu no AST un “Siemens” darījuma.
