2022. gada novembris tuvojas kā katru gadu – nāk ar pieteikumu uz sabiedrisko autobusu pasažieru pārvadājumu izbeigšanos, jo Latvijas valsts nav spējusi 10. oktobrī izmaksāt pārvadātājiem nolīgto summu pārvadājumu zaudējumu segšanai. Šogad situācija atkal šķiet vistrakākā no visām iepriekšējām atbilstoši degvielas cenu lēcienam un aizejošās Krišjāņa Kariņa valdības pagaidu statusam.
Vēl skarbāk sakot, aizejošajai K. Kariņa valdībai jāatrod nauda, lai apmaksātu muļķības, ko šī pati valdība Satiksmes ministrijas un Konservatīvās partijas deleģētā ministra Tāļa Linkaita personā sastrādājusi visas savas pastāvēšanas laikā ar konkursu par dotēto pārvadājumu veikšanas tiesībām. Diemžēl, bet piepildās Neatkarīgās 2019. gada 23. jūlijā izteiktās bažas zem virsraksta “Brauksim apzeltītos autobusos”:
- Autotransporta direkcija izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam ar ļoti grūti izpildāmiem noteikumiem. Konkursa noteikumi sola pasažieriem paradīzi zemes virsū - braucienus praktiski jaunos autobusos vismaz dažviet bez maksas. “Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijas mērķis ir pārsēdināt iedzīvotājus no privātā automobiļa uz konkurētspējīgu, kvalitatīvu, pieejamu, ērtu un drošu sabiedrisko transportu,” konkursa oficiālo versiju formulē Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Solīts tiek pārāk daudz, lai tas būtu ticami.
Neizpildāmo un tāpēc arī neizpildīto solījumu līdzšinējā virsotne tika sasniegta šā gada jūlija sākumā, kad ATD atbilstoši sava konkursa rezultātiem atstādināja no pārvadājumiem savus pienākumus veikt spējīgu uzņēmumu CATA un atdeva pārvadājumu tiesības pārvadājumu apgabalā “Ogre, Aizkraukle” šos pārvadājumus reāli veikt nespējīgajai a/s “Liepājas autobusu parks” (LAP). Proti, LAP skaitījās izkonkurējis reālu pārvadātāju ar to, ka prasīja no valsts tādu dotāciju par pārvadājumiem, it kā autobusu vadītāji turpmāk strādātu par pusotru reizi zemāku atalgojumu, nekā pie reālā pārvadātāja. Jau gadus desmit ATD vadošais K. Godiņš izrādījās nespējīgs saprast, pie kā šāds solījums novedīs. Rezultātā aģentūras LETA arhīvā ar 6. jūliju datētas viņa žēlabas, ka vēl dienu pirms līgums stāšanas spēkā LAP apliecinājis ATD šoferu esamību, bet dienu vēlāk izrādījies, ka nekādu šoferu reāli nav. Tātad nebija arī autobusu reisu, kurus tūkstošiem cilvēku gaidīja un nesagaidīja. Apzeltīto autobusu vietā cilvēki zaudēja autobusus vispār, kā tas jau 2019. gadā bija paredzams. Pilnīgi iespējams, ka autobusu pieturās bez autobusiem atstātie cilvēki iedzina savas naglas Konservatīvās partijas zārkā, taču LAP līdzīpašniekam Aināram Šleseram pietika ar priekšvēlēšanu reklāmām uz tiem LAP autobusiem, kuri tomēr kursēja, lai 14. Saeimā ietiktu.
Šobrīd arī LAP autobusi sākuši reisos biežāk izbraukt nekā neizbraukt. LAP atradis naudu šoferu algošanai, tai skaitā pilnībā pārtraucot maksāt valstij nodokļus, jo tieši nodokļu nemaksātāju piesaistīšana ir ATD politika. Tādā veidā ATD radīja maldīgu iespaidu, ka tās konkurss tiešām samazinājis valsts budžetam uzlikto slogu ar dotācijām autobusu pasažieru pārvadājumiem. Šī tēma jau iztirzāta atsevišķā Neatkarīgās 12. jūlija publikācijā “Valsts pasūtījumiem sameklē nodokļu nemaksātājus”.
Kopš tā laika izpildīts Neatkarīgās novēlējums par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi: “Ir iemesls uzdot I. Jaunzemei daudz nopietnākus jautājumus, nekā tas līdz šim darīts.” No amata viņa atstādināta un tātad taisnoties spiesta, taču valsts ieņēmumus tas nepalielina. Valsts izrādās nespējīga pildīt savas saistība pret autobusu pasažieru pārvadātājiem.
Oktobra sākumā pārvadātāji gaidījuši kopā apmēram četrus miljonus eiro atbilstoši aprēķinam, ka tas nosegtu 80% no viņu zaudējumiem par pasažieru pārvadāšanu un ļautu viņiem turpināt darbu līdz galīgajiem norēķiniem starp valsti un pārvadātājiem par visu 2022. gadu. Tomēr saņēmuši viņi tikai kopā aptuveni miljonu eiro. Pārvadātāju finanšu kapacitāte un stabilitāte ir dažāda, neizslēdzot draudus, ka daži no viņiem jau novembrī nespēs pārvadājumus turpināt, ja līdz oktobra beigām nesaņems dotācijas avansmaksājumu.
Kopumā pasažieru pārvadājumu uzturēšanai par 2022. gadu būtu vajadzīgi 18,5 miljoni eiro. Tas ir acīmredzami vairāk, nekā lai tikai segtu oktobrī nesamaksāto dotāciju un tālākās dotācijas līdz gada beigām. Kā jau parasti, 2022. gada budžetā šīm dotācijām tika rezervēts mazāk naudas, nekā nepieciešams valsts pasūtīto pārvadājumu apjoma dotēšanai. Pasažieru pārvadāšanas mērķim nepietiekošs finansējums valsts budžetā tiek ierakstīts katru gadu, rēķinoties ar iespēju gada beigās segt pārvadātāju faktiskos izdevumus vai nu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, vai no citās budžeta pozīcijās neiztērētām summām. Šogad Satiksmes ministrijai droši vien paliks pāri nauda, kas rezervēta jauno elektrovilcienu apmaksai, bet jāmaksā nebūs sakarā ar vilcienu būvētāju “Škoda” kavēšanos Latvijas pasūtījuma izpildē. Tomēr šīs naudas novirzīšanai autobusu pasažieri pārvadātājiem un tāpat arī valsts uzņēmumam “Pasažieru dzelzceļš” ir nepieciešams valdības lēmums, kam sakarā ar valdību maiņu var rasties gan tehniski, gan politiski šķēršļi.
Šogad autobusu pasažieru pārvadātājiem vajag vairāk naudas nekā caurmērā citus gadus, jo summējas degvielas cenu pieaugums ar efektu no pārvadātāju konkursa. ATD konsekventi un apzināti izdalīja pārvadājumu apgabalus starp blefotājiem, kuri pieprasīja mazākas dotācijas, nekā nepieciešams pārvadājumu veikšanai. Viņu biznesa plāns bija izspiest no tirgus reālo piedāvājumu sniedzējus un pēc tam šantažēt valdību, nolīgto dotāciju vietā prasot liekākas dotācijas apmaiņā pret pasažieru pārvadājumu nepārtraukšanu. Tirgu starp blefotājiem sadalījusī ATD tagad meklē ieganstus, lai tiktu vaļā no pašas slēgtajiem līgumiem par summām, kas pārvadājumu uzturēšanu nenodrošina. Reālo algu izmaksai nepieciešamo dotāciju paaugstināšanu K. Godiņs gribētu attaisnot ar ģenerālvienošanos starp valsti un uzņēmējiem par autobusu šoferu algām, kuras - ak, kāds pārsteigums! - tomēr nākšoties maksāt pretēji K. Godiņa iepriekšējai ticībai, ka vismaz daži izredzētie uzņēmēji tās varēšot nemaksāt, bet autobusu kustību uzturēt.
Saeimas pārvēlēšanas un valdību nomaiņas pozitīvais efekts varētu būt atteikšanās no visa, ko tagadējā valdība sastrādājusi autobusu pasažieru pārvadājumu nozarē. “Ar lielām cerībām gaidām jauno satiksmes ministru, lai novērstu tās nebūšanas, kādas radušās,” Neatkarīgajai teica Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. Uz viņa novadam uzkritušo ATD avantūru ar pārvadājumu atdošanu pārvadājumus veikt nespējīgam uzņēmumam viņš bija reaģējis, kļūstot par runasvīru prasītājiem atlaist T. Linkaitu. Līdz Saeimas balsojumam šo prasību noveda opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kam koalīcijas partijas nepieslējās. Arī tas viens no iemesliem, kāpēc 14. Saeimā pārstrukturētajai Zemnieku savienībai vairāk deputātu nekā E. Helmaņa pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai.
Uzmanīgāk nekā E. Helmanim ir jāizsakās “VTU Valmiera” valdes loceklim, senākos laikos finanšu ministram un pēc tam “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājam Oskaram Spurdziņam. ATD nav devusi viņa uzņēmumam mājienu pašlikvidēties, bet atdevusi tiesības strādāt Valmieras pārvadājumu apgabalā. Šā ATD lēmuma statuss ir izskatīšana Iepirkumu uzraudzības birojā.
Saprotams, ka O. Spurdziņš nevar prasīt tagadējā konkursa atcelšanu un sākšanu par jaunu, taču viņš gatavs norādīt, kas būtu jāpārskata dotāciju rēķināšanā un piešķiršanā, lai, no vienas puses, izsludinātie autobusu reisi tomēr notiktu, bet, no otras puses, nozare un valdība katra gada beigās nesadurtos ar nesamērīgi lielām vajadzībām atrast naudu pārvadājumu uzturēšanai. Par jau minēto autobusu šoferu trūkumu viņš teica, ka tas nav jautājums tikai par algu, bet par to, cik vispār Latvijā ir cilvēku, kas spējīgi vadīt autobusus. Šādu cilvēku skaita samazinājums ir tikpat būtisks faktors pārvadājumu apjoma samazinājumam kā pasažieru skaita samazinājums līdz ar iedzīvotāju kopskaita samazināšanos. Valstij daudz paškritiskāk jāpalūkojas uz sevi, ko tā var vai nevar atļauties, neprasot “apzeltītus autobusus”, kas paliks stāvot uzņēmumu sētās, ja nebūs iespējams ne nopirkt autobusiem degvielu, ne noalgot šoferus.
