Par naudas emisiju atbildīgā Latvijas Banka (LB) un naudas apsaimniekošanu uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdzinās diviem dzīves vērtās cietušiem cilvēkiem, kuri tūlīt izlabos savu jaunības kļūdu un divdesmit gadus pēc izšķiršanās atkal salaulāsies. Tas, protams, ļaus arī ietaupīt resursus. Tomēr pat tad, ja tas notiks, jautājums par to, vai Latvijas Bankas aparāta un īpašumu uzturēšanas izdevumu attiecība pret tās reālajā kompetencē esošajiem jautājumiem ir adekvāta pieticībai, ar ko gaidāmajā ziemā nāksies samierināties lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, aizvien ir aktuāls.
Ir pagājuši jau vairāk nekā divdesmit gadi, kopš 2001. gada 1. jūlijā savu oficiālo pastāvēšanu sāka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tās pamatu veidoja LB Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde. LB deva FKTK pajumti kaut dažus mēnešus, līdz kamēr komisijai tika iekārtotas atsevišķas telpas Kungu ielā 1 jeb Rātslaukuma malā. Tomēr jaunās iestādes izveidošana nenotika no LB sadalīšanās vien. FKTK iekļāva arī Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju, Vērtspapīru tirgus komisiju un Noguldījumu garantiju fondu. FKTK startēja ar 96 darbiniekiem, bet 2023. gada 1. janvārī FKTK ar tagad jau 175 darbiniekiem atgriezīsies likumdošanas nozīmē atjauninātās LB sastāvā un arī pajumtē. Turklāt tam jānotiek tieši tad, kad LB it kā pauž apņēmību dzīvot taupīgi un šoziem izmantot tikai divas no trijām ēkām, kādas tā laika gaitā iemantojusi.
Uz gadu miju izsludinātā laulāšanās notiks starp vienlīdzīgiem partneriem tādā nozīmē, ka abiem preciniekiem pūrā daudz bēdu stāstu. Iestāžu apvienošanas brīdis un iemesls vismaz daļēji ir arī tas, ka LB nav tikusi galā ar savu galveno uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti. Oficiāli atzītā inflācija Latvijā tagad virs 20% gadā, bet konkrētu pārtikas produktu un arī apkures sadārdzināšanās vairumā gadījumu izsakāma ar 50 līdz 100% un pat virs tiem. Tāpēc pat valsts pārvaldes iestādēm nākas domāt, kā samazināt savus izdevumus uz apsildāmo platību rēķina. Ja milzīgus ietaupījumus tādā veidā sasniegt neizdosies, valsts tomēr parādīs, ka nedzīvo pavisam šķirti no sabiedrības.
LB jārēķinās arī ar to, ka par krimināllietu personāžu jau savu LB prezidenta pilnvaru laikā kļuva Ilmārs Rimšēvičs, bet viņa priekštecis Einars Repše savulaik nespēja attaisnot cerības, kādas viņš bija izraisījis ar savu pāreju no LB uz partijisko politiku. Šādu iemeslu dēļ saprotama pašreizējā LB prezidenta Mārtiņa Kazāka atturība no publiskām aktivitātēm.
Savukārt FKTK uzraudzītās Parex bankas krahs 2008. gadā izrādījās ne mazāk postošs kā LB uzraudzītās bankas “Baltija” krahs 1995. gadā. Tālāk sekojošie Krājbankas un PNB bankas bankroti pārliecināja, ka specializēta banku uzraudzības iestāde pret krāpniekiem ir tikpat bezpalīdzīga kā tāda uzraudzības iestāde, kurai vēl arī citi pienākumi un iespējas ar citu darbu veikšanu taisnoties, kāpēc banku uzraugi nebija savlaicīgi pamanījuši to, kas līdz ar kārtējo bankas bankrotu kļuva acīm redzams. Tomēr punktu FKTK pastāvēšanai pielika ne vairāku banku iztukšošanas, bet ABLV bankas piepildīšana ar naudu, ko ASV finanšu uzraugi atzina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai izmantotiem naudas pārskaitījumiem. Pierādīti šie apgalvojumi nav, bet Latvijai nācās tiem piekrist un apsolīties sākt jaunu, visaugstākajām ētiskajām vērtībām un normām atbilstošu dzīvi, ko banku nozarē garantēšot pēc atjaunota likuma pārtaisītā LB.
Pēc LB un FKTK apvienošanas ir arī vietējais pieprasījums, kas regulāri tiek noformēts jautājumos, ko gan LB dara pēc Latvijas iestāšanās eiro zonā, kas nozīmēja Latvijas atteikšanos no savas naudas emisijas un līdz ar to monetārās politikas? No LB 2021. gada pārskata izlobāmā atbilde ir tāda, ka LB, no vienas puses, noslēgusi sabiedrības drošībai būtisku, LB terminoloģijā vēsturisku vienošanos ar finanšu nozari par skaidrās naudas pieejamības bankomātu tīkla ietvaros saglabāšanu, bet, no otras puses, sākusi darbu pie jauna naudas veida - digitālā eiro (par tā atšķirību no bezskaidrās naudas jāstāsta atsevišķi) ieviešanas.
Skaidrās naudas aprites saglabāšana nozīmē daudzās tonnas izsakāmu naudas daudzumu pārkrāmēšanu, pārskaitīšanu un - galvenais - apsargāšanu tā, lai visi zinātu, ka naudas sargi uz laupītājiem šaus un pārsvarā trāpīs. Bezskaidrās naudas apsaimniekošanā LB nodarbojas ar zibmaksājumu infrastruktūras attīstību un spekulācijām finanšu tirgos, iesaistot darījumos arī Valsts kasi un, kas vēl svarīgāk, nopelnot naudu valstij. 2021. gadā LB iegrāmatojusi 20,9 miljonu eiro peļņu, no kuras valstij atdoti 14,6 miljoni un pārpalikums ieguldīts LB pamatkapitālā.
Tagad LB uzsver, ka netaisīs no saviem pašu ieņēmumiem spilvenu, ar ko aizsegties pret inflācijas triecieniem. Lieko izdevumu novēršana lielā mērā ir lieko darbinieku atlaišana, ar ko LB sakusi nodarbojusies kopš Latvijas atteikšanās no latiem. Darbinieku skaits 2021. gada beigās bijis 380 - par 200 mazāk nekā eiro ieviešanas brīdī un par 20 mazāk pārskata gada beigās nekā sākumā.
Darbinieku skaita samazināšana gājusi paralēli LB telpu izplešanai tagad pa trijām ēkām, kam līdz ar FKTK varētu pievienot ceturto.
FKTK Neatkarīgajai neapstiprināja LB pausto, ka jaunā LB noteikti sarūmēsies trijās un vajadzības gadījumā spēs saspiesties tikai divās ēkās. Kungu ielas telpu liktenis esot jāizskata “arī tālākas nākotnes kontekstā, līdz ar to konkrētāku un detalizētāku informāciju varam apsolīt paust tad, kad visi nākotnes scenāriji tiks izvērtēti un atbilstoši lēmumi pieņemti,” formulēja iestādes pārstāve Airisa Ādamsone. Pieņemšana darbā LB plānota 157 no 175 FKTK darbiniekiem (tagad jau mazāk, jo FKTK neaizpilda atbrīvojušas štata vietas).
To varbūt ne visi pamanījuši, ka tieši pretī vēsturiskajai LB ēkai K. Valdemāra ielā 2A atrodas vēl cita vēsturiska, bet salīdzinoši nesen tieši LB sastāvā iekļauta ēka K. Valdemāra ielā 1B. LB ēku nopirka 2009. gadā ar paskaidrojumu, ka tai vajadzīgas papildu platība snaudas apstrādei, kam nepietiekot ar 2001. gadā ekspluatācijā nodoto, speciāli naudas pārkrāmēšanai uzcelto ēku Pārdaugavā, Bezdelīgu ielā 3.
Vēsturiski un arhitektoniski vērtīgo ēku K. Valdemāra ielā 1B pēc atjaunošanas LB atvēra klientu apkalpošanai 2012. gada septembrī. Taču tagad LB nolēmusi no novembra līdz pavasarim apturēt darbu K. Valdemāra ielā 1B, kas ļaušot ietaupīt aptuveni 5% no kopējiem LB izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem.
LB atsaucas uz Covid-19 laika pieredzi elastīgā un attālinātā darba organizēšanā un tagad konstatējusi, ka FKTK šādu iespēju izmantošanā esot tikusi vēl tālāk par LB. Plāni nodarbināt LB, tai skaitā bijušos FKTK darbiniekus viņu privātajos mājokļos izraisa jautājumus, vai tādējādi netiek apdraudēta datu drošība. Jā, “rūpes par drošību attiecas arī uz dokumentu apriti - gan elektronisko, gan papīra formātā,” Neatkarīgajai apliecināja LB preses pārstāvis Jānis Silakalns. LB konkrētām darba vietām piesaistīšot tikai tos darbiniekus, kuru darba raksturs, tai skaitā drošības nosacījumi un izmantoto tehnoloģiju pieejamība to prasa, bet pārējie LB darbinieki bankā iegriezīsies šad un tad pēc grafika atbilstoši vienmērīgam klātienē strādājošo darbinieku skaita sadalījumam pa darbdienām.
Droši vien neviens neiekāros ne datorus, ne datus no tiem darbiniekiem, kuri gatavo publicēšanai finanšu statistikas pārskatus vai pamācības par “finanšu pratību”, kas ir groteska nodarbošanās tagadējās inflācijas apstākļos. Tomēr daudzos gadījumos finanšu ierēdņu un vispār ierēdņu nosūtīšana strādāt mājās rada bīstamību izpaust galveno Latvijas valsts noslēpumu, ka nekādu noslēpumu valstij un valstī, tai skaitā komercbankās, vispār nav. Uz pārveidoto LB attiecas tās pašas aizdomas, kas uz visu Latvijas valsts pārvaldes aparātu. Konkrētajā gadījumā gan inflācija, gan banku un pensiju fondu izputēšana vai neizputēšana nav nekādi saistīta ne ar LB darbinieku kopskaitu, ne ar viņu sakopošanu vienā iestādē vai sadalīšanu divās vai piecās iestādēs, ne ar darba vietu atrašanos birojos vai privātmājokļos un ne ar to, ko viņi darba laikā darīs un vai vispār neko nedarīs.
