Pensijā iešanu var nākties atlikt

© Depositphotos.com

Finanšu trillera cienīgās ainas, kad norises pasaules vērtspapīru tirgos kādu var izputināt vai vismaz krietni sarežģīt dzīvi, nemet līkumu Latvijai. To pieredzējām gan 2008. gadā, kad globālās tirgus tendences paspilgtināja iepriekš pārmērīgās kreditēšanas un nekustamā īpašuma burbuļa sekas arī mūsu valsti, savukārt tagad zināmas problēmas var radīt pensiju fondu aktīvu cenu kritums.

Respektīvi, cilvēki, kuri grasās doties pensijā tūlīt, no saviem 2. un 3. pensiju līmeņa uzkrājumiem var saņemt pat mazāk nekā ir ieguldījuši, jo finanšu aktīvu cenu samazināšanās dēļ pensiju uzkrājumu vērtība var būt pat mazāka par sākotnēji tajos ieskaitītajiem līdzekļiem. Taču nevajag pārsteigties ar radikāliem pieņēmumiem un lēmumiem, jo tas situāciju, visticamāk, tikai pasliktinās.

Pamatīgs kritums

Situāciju ap ilgtermiņa uzkrājumiem, tajā skaitā pensiju fondos izvietotajiem, lielā mērā atspoguļo pensiju 2. līmeņa rādītāji, un uz šā gada oktobra beigām tie ir visai nepatīkami, sevišķi, ja uz tiem raugās īstāka termiņa griezumā. Ja grib paraudzīties uz to, kā pensiju plānu ietekmē konkrēta tirgus konjunktūra, tad ļoti labs atskaites punkts ir 12 mēnešu ienesīgums. Savukārt attiecībā uz atdevi ilgtermiņā var samērā droši raudzīties no 10 gadu skatu punkta vai konkrēta pensiju plāna darbības sākuma. Latvijā fondēto pensiju sistēmu ar ieguldījumiem konkrētos plānos sāka 2003. gadā, tāpēc ilgtermiņa izvērtēšanai der arī 15 gadu laika nogrieznis. Šajā gadījumā ienesīgumā atspoguļojas ne tikai pēdējā desmitgadē notikušais, bet arī tas, cik lielā mērā konkrētam pensiju plānam ir izdevies pārvarēt 2008. gada finanšu krīzi.

Taču raksta sākotnējais mērķis ir rast atbildi, kā konkrēta finanšu tirgus konjunktūra ietekmē pensiju ieguldījumus, līdz ar to vispirms par pensiju plānu 12 mēnešu ienesīgumu. Raugoties uz 29 pensiju plānu ienesīgumu ar mīnusa zīmi, šobrīd rodas secinājums, ka vislielākās atdeves problēmas ir tiem pensiju plāniem, kuru portfeli pilnīgi vai daļēji veido obligācijas, kuras, lai cik dīvaini tas nešķistu, veido pensiju ieguldījumu konservatīvo daļu. Latvijas konservatīvo pensiju plānu, kuri iegulda tikai obligācijās un naudas tirgū, ienesīgums 31. oktobrī svārstījās no -12,2% līdz -17,88% gadā. Arī pēc sākotnējās metodoloģijas definētajiem sabalansētajiem pensiju plāniem (tur bez iepriekš minētajiem finanšu instrumentiem līdz 25% līdzekļu atļauts ieguldīt akciju tirgū) negatīvais viena gada ienesīgums ir mērāms padsmitos procentu, tomēr kopumā rādītājs ir nedaudz labāks nekā konservatīvajiem pensiju plāniem. Savukārt aktīvajiem pensiju plāniem, kuri lielākā vai mazākā mērā ir vērsti tieši uz akciju tirgu, atdeves rezultāts saistās ar cenu dinamiku konkrētā segmentā. Ja obligāciju tirgū “spēle ir vienos vārtos”, tad akciju tirgus dažādu segmentu dinamika ir atšķirīga. Tiem pensiju plāniem, kuriem akciju tirgū vai uz akciju tirgus vērtību orientētajos investīciju fondos ir atļauts ieguldīt līdz 100% līdzekļu, viena gada ienesīgums 31. oktobrī svārstījās no mīnus 4,93% līdz mīnus 19,24%. Tiesa, tā kā pensiju plānu ieguldījumi ir ar ilgtermiņa raksturu, tiem, kas atskaitēs ierauga savu pensiju plānu ar padsmit procentu viena gada negatīvu ienesīgumu, nevajadzētu mesties plānu mainīt. Liels negatīvs viena gada ienesīgums ir tikai cipars tabulas ailē, kurš, visticamāk, ātri kļūs par lielu pozitīvu skaitli, tiklīdz tirgus konjunktūra mainīsies. Labā ziņa ir tā, ka lejupslīdes periodi fondu tirgos var būt strauji, taču tie pārsvarā ir īsi. Savukārt augšupejas periodi ir gari, un to laikā krīzē zaudētais tiek ar uzviju atgūts. Tāpēc straujas kustības, kas tiek izdarītas, lēkājot no viena pensiju plāna uz otru brīdī, kad tirgus jau ir mīnusos, situāciju var tikai pasliktināt un patiešām var radīt būtiskus zaudējumus. Tas, kas ar pensiju plāniem, neatkarīgi no tā, vai tas ir 2. vai 3. līmenis, ir noticis patlaban, ietekmē tos ļaudis, kuru pensiju plāni ir jāpārvērš naudā saistībā ar pensionēšanos. Tāpēc, ja vien ir iespēja izvēlēties tagad nedoties pensijā, šo iespēju droši vien būtu vēlams izmantot, jo pašreizējos “grāmatvediskos” zaudējumus jau tuvākajos gados ir iespējams pavērst peļņā. Tas var uzlabot arī to trīs konservatīvo pensiju plānu ienesīgumu, kuriem arī 10 gadu atdeve ir negatīva.

Problēmas būtība

Šī gadsimta sākumā, kad tika veidota fondēto pensiju sistēma Latvijā, tā kopumā balstījās uz samērā konservatīvu pieeju. Tolaik kā faktisks bezriska aktīvs tika uzskatītas attīstīto valstu obligācijas, jo šos parāda vērtspapīrus emitējošās valstis bez problēmām kārtoja savas finansiālās saistības, turklāt arī procentu likmes, ko maksāja šo parāda vērtspapīru turētājiem, bija samērā pievilcīgas. Divu, trīs procentu vai nedaudz augstāks ienesīgums gadā bija atbilstošs tam, lai krātu un pat nedaudz apsteigtu inflāciju, tādējādi konservatīvo (uz parāda vērtspapīriem balstīto) pensiju plānu dalībniekiem bija iespējas vecumdienām kaut ko sakrāt. Situācija, turklāt vairākos aspektos, mainījās līdz ar tā dēvēto trekno gadu atnākšanu pasaulē, kad sāka augt inflācija. Tolaik vēl procentu likmes kāpa un situāciju kaut kā varēja normalizēt, taču viss mainījās pēc 2008. gada finanšu krīzes, kad ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai nācās lietot aizvien inovatīvākas metodes, kuru gala rezultāts bija parāda vērtspapīru procentu ienesīguma mazināšanās līdz rekordzemiem līmeņiem, un pagājušās desmitgades vidū jau par normu kļuva negatīva procentuālā atdeve. Piemēram, investors, kurš pirka Vācijas obligācijas, tādējādi aizdodot šai valstij naudu, neguva vis procentu ienākumus, bet, aizdodot naudu, pat simboliski piemaksāja. Starp citu, pagājušās desmitgades otrajā pusē pienāca brīdis, kad ar negatīvu likmi naudu finanšu tirgos varēja aizņemties arī Latvija. Taču kas ir labi aizņēmējam, nav labi krājējam. Konservatīvo pensiju fondu iespējas tikt pie pozitīva ienesīguma kļuva aizvien mazākas, jo ienesīgums jau bija negatīvs un parādu vērtspapīru cenām vairs īsti nebija kur augt. Taču negaidīti strauja inflācijas atnākšana lika centrālajām bankām mainīt procentu likmju politiku. Likmēm pieaugot, līdz šim izlaisto obligāciju cenas strauji kritās, tādējādi liekot kristies arī pensiju plānu ienesīgumam. Šī ir kļuvusi par visas attīstītās pasaules ekonomisko problēmu un var radīt arī plašākus finanšu satricinājumus. Piemēram, Vācijas valdības parāda vērtspapīru ar 10 gadu dzēšanas termiņu obligāciju ienesīgums 31. oktobrī bija 2,15% gadā, savu gadu iepriekš tas bija mīnus 0,1%. Mēdz uzskatīt, ka 10 gadu obligāciju ienesīguma maiņa par vienu procentpunktu nozīmē pretēju cenas kustību par 10%. Tādējādi gada laikā šādu vērtspapīru cena ir kritusies vairāk nekā par 20%, un tas atspoguļojas arī pensiju plānu ieguldījumu vērtībā. Ieguldītājiem kopumā, tajā skaitā arī pensiju fondiem, šobrīd nākas saskarties ar situāciju, ka finanšu tirgū vairs nedarbojas iepriekšējie glābšanas mehānismu varianti. Proti, kad gāja grūti akciju tirgū, varēja ieguldīt obligācijās, jo cenas bija pievilcīgas, un otrādi. Šobrīd augstas ir gan akciju, gan obligāciju cenas, un patlaban kritums notiek abos tirgos. Tāpēc arī pensiju plānu maiņa sevi var neattaisnot tad, ja rodas doma no konservatīva segmenta pāriet uz aktīvāku un otrādi.

Skats nākotnē

Neviens precīzi nevar pateikt, kāda būs dinamika tuvākajā laikā, tāpēc vispār vislabāk ir nogaidīt, jo šādas situācijas, visticamāk, nepastāvēs ilgstoši. Tas attiecas arī uz konservatīvo pensiju plānu obligācijām, kas ir kļuvusi par lielāko galvassāpi pensiju uzkrājumos. To var pamatot ar visai drīz gaidāmo globālās inflācijas samazināšanos, par ko liecina krītošas naftas, gāzes un dažādu citu izejvielu, piemēram, lauksaimniecības preču, cenas biržā. Tas savukārt nozīmē, ka procentu likmju celšana drīz apstāsies un obligāciju cenas var doties pretējā virzienā. Turklāt ir vēl kāds aspekts. Jaunās obligācijas, kas tiek izlaistas patlaban, ir ar pēdējam laikam neraksturīgi augstu ienesīgumu, kas pensiju fondiem atkal paver un, visticamāk, vēl pavērs iespēju pelnīt uz lielākas procentu atdeves un parāda vērtspapīru cenu pieauguma rēķina. Šāda konjunktūra, visticamāk, radikāli mainīs to Latvijas pensiju plānu ienesīgumu, kuriem tas pat 10 gados ir negatīvs. Tiesa, ja ir vēlme vairāk uzkrāt ilgtermiņā, kas mērāms gadu desmitos, tad šeit tradicionāli lielāko atdevi dod uz akciju tirgu orientētie pensiju plāni.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais