Ar milzu zaudējumiem strādājošais "airBaltic" sponsorē izklaides šovus

© Neatkarīgā

Divu gadu laikā valsts ieguldījumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” tā sauktajā glābšanā mērāmi nu jau vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī tendence saglabājas arī 2022. gadā. Neraugoties uz to, “airBaltic” ir viens no galvenajiem TV3 izklaides šova “Dejo ar zvaigzni” atbalstītājiem, kā arī atrodams vēl citu raidījumu sponsoru vidū.

Nespēj iztikt bez nodokļu maksātāju naudas

Līdz Covid-19 krīzei Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar mainīgām sekmēm - gan atsevišķu projektu sākotnējās nerentablitātes, gan pamatotu veikto ieguldījumu, gan citu objektīvu un ne tik objektīvu iemeslu dēļ radušos zaudējumus kompānija daļēji centās kompensēt ar nosacīti elestīgu politiku aviopārvadājumu jomā, kas ļāva kopējo peļņas - zaudējumu bilnci noturēt puslīdz pieklājīgā līmenī (salīdzinot ar kopējām tendencēm visas Eiropas aviopārvadājumu biznesā.)

Situācija radikāli mainījās, sākoties kovida laikam, vēlāk to būtiski ietekmēja arī Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Šajā periodā kompānijas zaudējumi sasniedza ievērojamus apjomus - 2020. gadā tie bija 264,8 miljoni, 2021. gadā - 135,7 miljoni, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 6,251 miljons eiro. Aviokompānija atlaida lielu skaitu darbinieku, reisu skaits tika radikāli samazināts, nesen iegādātās jaunās lidmašīnas iznomāja citām aviokompānijām. “airBaltic” klienti bija spiesti samierināties ar ievērojami zemāku pakalpojuma sniegšanas kvalitāti. (Par to “Neatkarīgā”jau vairākkārt ir rakstījusi.)

Kompānija vērsās pie valsts kā lielākā akcionāra ar vairākkārtējiem atbalsta lūgumiem. Krišjāņa Kariņa valdība bija atsaucīga un caur Satiksmes ministriju veica ievērojamus ieguldījumus gan kompānijas pamatkapitālā, gan tiešo zaudējumu segšanā. Skaitļi ir visnotaļ iespaidīgi. 2020. gadā “airBaltic” pamatkapitālā Latvijas valsts iegldīja 250 miljonus eiro, 2021. gadā tādam pašam mērķim tika iedalīti 90 miljoni eiro, bet šā gada laikā kompānijas pamatkapitāls no valsts puses tika palielināts vēl par 33,4 miljoniem eiro, un tiešo zaudējumu kompensācijai valdība atvēlēja 11,6 miljonus.

Jāpiebilst, ka šie neskaitāmie miljoni būtībā tika investēti no visu nodokļu maksātāju naudas - lai gan kovida krīzes pāvarēšanai Latvija saņēma arī atbalsta maksājumus no ES, lielākā daļa līdzekļu nāca vai nu tieši no budžeta, vai arī no valsts veiktiem aizņēmumiem, respektīvi, nākotnē no tā paša valsts budžeta.

Šaubas par valsts veikto ieguldījumu lietderību

Latvijas ekonomikas aprindās ik pa brīdim izskanējuši publiski jautājumi par šāda apjoma ieguldījumu lietderību - Kariņa valdībai nekritiski koncentrējoties uz aviokompānijas atbalstu, novārtā palika pārējās transporta un satiksmes jomas. Proporcijas ir patiesi šokējošas - piemēram, 2020. gadā no Satiksmes ministrijai piešķirtajiem 306 miljoniem kovida krīzes pārvarēšanai “airBaltic” saņēma 250 miljonus, pārējai nozarei atstājot vien aptuveni 1/6 daļu no pieejamajiem līdzekļiem.

Jāpiebilst, ka tik ievērojami valsts ieguldījumi bija jāsasakaņo ar Eiropas Komisiju, kura deva savu akceptu ar nosacījumu, ka šie ieguldījumi pamatkapitālā jāatgūst 5-7 gadu laikā. (Par to EK jāiesniedz gan plāns, gan tā izpildes atskaite.)

Valsts kontrole (VK), veicot revīziju Satiksmes ministrjā par Covid-19 seku novēršanai piešķirto līdzekļu izlietojumu, pievērsa uzmanību apstāklim, ka šobrīd veiktā kontrole pār “airBaltic” pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izlietojumu ir nepietiekama. Pēc VK atzinuma, gala secinājumus par veikto ieguldījumu lietderību varēs izdarīt tikai ilgtermiņā, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka [citējot atzinumu]: “Satiksmes ministrija pilnvērtīgi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tikai to vērtēšanā pēc fakta, paļaujoties uz “airBaltic” vadības sniegto informāciju. Tādējādi ir mazināta valsts kā akcionāra spēja īstenot savus stratēģiskos mērķus, kuru sasniegšanai ir veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībā. Valsts kontroles ieskatā, pilnveidojams ir arī sabiedrībai sniegtās informācijas saturs par “airBaltic”, neaprobežojoties vien ar “airBaltic” darbības pozitīvo aspektu izcelšanu, bet vispusīgi informējot arī par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, plānotajiem ieguvumiem no ieguldījuma, kā arī ar to saistītajiem riskiem. Ņemot vērā valsts ieguldījuma “airBaltic” pamatkapitālā būtisko ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, Valsts kontroles ieskatā, Ministru kabinetam būtu jāizstrādā īpaša kārtība valsts ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, tajā ietverot pieņemto lēmumu, mērķu un rezultātu uzraudzības mehānismu, izpildes termiņus un atbildīgās personas. Vienlaikus ir būtiski ar pārvaldības pasākumiem nemazināt kapitālsabiedrības valdes un padomes atbildību.”

Problēmas būtu arī bez kovida krīzes

Vēl kāds VK sniegtajā atzinumā izdarītais secinājums, šķiet, palicis bez pietiekamas ievērības, proti, VK konstatējusi, ka jau pirms Covid-19 krīzes aviokompānijas finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms ir bijis zems un pēdējos gados tam bijusi tendence samazināties. Tādēļ VK pieļauj, ka ieguldījumi “airBaltic” pamatkapitālā būtu bijuši nepieciešami arī tad, ja pasaule nebūtu saskārusies ar kovida pandēmiju. Citiem vārdiem sakot, aviokmpānijas attīstība notika pa lejupejošu līkni. Šis fakts īpaši disonē ar VK pamanīto vienpusējo pašslavinošo un pārspīlēti pozitīvo informācijas plūsmu no “airBaltic” vadības un jo īpaši tās valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora Martina Gausa puses.

Viņa sniegās optimistiskās prognozes vismaz līdz šim realizējušās ļoti pieticīgā apjomā, ko nevar teikt par paša “airBaltic” vadītāja atalgojumu - pēc neliela krituma 2020. gadā Martina Gausa alga pērn jau atkal ievērojami pārsniedza 800 000 eiro gadā, tādējādi nodrošinot viņam stabilu vietu vislabāk apmaksāto valsts kapitālsabiedrību vadītāju saraksta augšgalā. “Neatkarīgā” jau vairākkārt ir rakstījusi par šo dīvano un loģikai nepakļauto situāciju, kad vislielākos zaudējumus nesoša uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir visdāsnāk atalgotā amatpersona valstī.

Turklāt saistībā ar Gausa algu ir vēl kāds ja ne likumisks, tad morāls aspekts - viņš “airBaltic” savieno gan valdes priekšsēdētāja, gan izpilddirektora amatus. Lai gan formāli likums ir ievērots (amatus drīkst savienot ar uzņēmuma padomes atļauju), citos gadījumos par līdzīgiem mēģinājumiem savienot amatus valsts kapitālsabiedrību vadītāji, piemēram, bijušās “Latvijas dfzelzceļa” amatpersonas, tiek pakļauti skarbai kriminālvajāšanai. Viens likums, viena taisnība?

Dāsni sponsorē no mūsu kabatām

Atgriežoties pie jau minētās šovu un raidījumu (piemēram, “Nekā personīga”) sponsorēšanas, iespējams, “airBaltic” ir rīkojies pretlikumīgi. “Neatkarīgā” saņēma no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja skaidrojumu par šo situāciju. Lūk, tā teksts: “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka prasības, t.sk. ierobežojumus un kārtību, kas valsts kapitālsabiedrībām jāievēro, veicot ziedojumus. Šis normatīvais akts paredz, ka kapitālsabiedrības drīkst veikt ziedojumus organizācijām. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu viena kapitālsabiedrība kopumā ziedojumiem organizācijām drīkst atvēlēt ne vairāk kā 20% no iepriekšējā gada peļņas.” No peļņas, nevis no līdzekļiem, kurus valsts nodokļu maksātāji ar valdības starpniecību atvēlējuši kompānijas “glābšanai”!

Paredzu, ka sacelsies formāla iebildumu vētra, kuras ietvaros notiks jēdzienu “ziedojums”, “sponsorēšana”, “reklāma” dažnedažāda interpretēšana un tulkošana, cenšoties pierādīt, ka nekas pretlikumīgs nav noticis. Lai kā arī šķēpus nelauztu juristi, fakts paliek neapgāžams - “airBaltic” ir ieguldījusi, visticamāk, ļoti ievērojamus finanšu līdzekļus, lai ļautu “kopā ar viņiem” (šāds formulējums tiek izmantots šova “Dejo ar zvaigzni” pieteikumā) vērot šo nereti visai apšaubāmas kvalitātes izklaides pasākumu. Atruna, ka aviosabiedrība šādi reklamē savu biznesu, neiztur nekādu kritiku - šova pieteikumos un rekāmas rullīšos nav neviena vārda par kaut kādu konkrētu “airBaltic” piedāvājumu, cenām, priekšrocībām utt. Ir tikai zīmola izcelšana, kas ierastā praksē raksturīga tieši ģenerālsponsoram.

Tādējādi katrs Latvijas nodokļu maksātājs var droši uzskatīt, ka no personīgi “airBaltic” samaksātajiem 226 eiro (tik valsts ir ieguldījusi, sadalot kopējo summu ar aptuveno iedzīvotāju skaitu, zīdaiņus un pensionārus ieskaitot) kādu daļu viņš ir ieguldījis, lai TV ekrānos varētu izpausties dažādas “zvaignes”, sākot ar “multimākslinieku” Kašeru un beidzot ar caurkritušiem sportistiem. Protams, tautai vajag izklaidi, bet vai tā apmaksājama no krīzes laikā tautai atrautiem līdzekļiem, laikam tomēr ir ne tikai retorisks jautājums.

“Neatkarīgā” ir lūgusi izteikt viedokli par šo situāciju gan “airBaltic”, gan Satiksmes ministrijai. Gaidām atbildes.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais