Nesaskata interešu konfliktu Baloža darbā LVM

© Neatkarīgā

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs, atsaucoties uz saņemto informāciju, ne-saskata interešu konfliktu tajā, ka VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) amatpersona Andris Balodis vienlaikus at-rodas amatā LVM un padomē divās privātās kompānijās – SIA “Koksnes plūsmas datu centrs” un “VMF Latvia”, kuras tiešā vai pastarpinātā veidā sniedz pakalpojumus minētajam valsts uzņēmumam.

“Neatkarīgā” (NRA) jau rakstīja, ka Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un mežsaimniecības akadēmijas biedrs Andris Balodis ieņem augstus amatus gan LVM, gan šajās privātajās kompānijās. SIA “VMF Latvia” ir akreditēts kokmateriālu uzmērīšanas pakalpojumu sniedzējs. Sabiedrības pakalpojumu grozā ietilpst kokmateriālu uzmērīšana, izmantojot automatizētas ierīces, foto metodes, arī rokas mērinstrumentus, harvesteru pārbaudes, cietās biodegvielas paraugu ņemšana un fizikālā testēšana. Galvenais sabiedrības uzdevums nodrošināt uzticamus uzmērīšanas rezultātus. SIA “Koksnes plūsmas datu centrs” uztur informācijas sistēmas, kuras ģenerē testēšanas pārskatus ar kokmateriālu uzmērīšanas rezultātiem. Balstoties uz šo informāciju, “Neatkarīgā” vērsās pie ZM valsts sekretāra ar jautājumiem, kāds ir viņa viedoklis par LVM amatpersonas A. Baloža vienlaicīgu atrašanos amatā LVM un padomē divās privātās kompānijās - SIA “Koksnes plūsmas datu centrs” un “VMF Latvia”, kuras tiešā vai pastarpinātā veidā sniedz pakalpojumus LVM. Tāpat tika jautāts, vai šajā ziņā nav saskatāms interešu konflikts.

Nav interešu konflikta pazīmju

R. Kronbergs atbildē NRA norādīja, ka pēc iepazīšanās ar viedokļa rakstu NRA nekavējoties vērsies pie LVM valdes priekšsēdētāja, lai tiktu apstiprināta informācija par atbilstību likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. “Informēju, ka minētā LVM persona darbam attiecīgajās padomēs ir deleģēta no LVM, kurš pārstāv LVM intereses mērīšanas un uzskaites sistēmu veidojošos uzņēmumos. Par darbu padomēs, pārstāvot LVM intereses, nesaņem nekādu atalgojumu, līdz ar to šajā situācijā nav interešu konflikta pazīmju,” savā atbildē NRA norāda R. Kronbergs. Papildus tam viņš vērš uzmanību faktam, ka Latvijas meža nozare ir izveidojusi no koksnes pircējiem un pārdevējiem neatkarīgu kokmateriālu apjoma uzmērīšanas, kvalitātes novērtēšanas un koksnes plūsmas uzskaites sistēmu, kurā ikvienam kokmateriālu pircējam un pārdevējam ir garantēta absolūta uzticamība un pārliecība par to, ka koksnes uzmērījums ir objektīvs, maksimāli precīzs un, vissvarīgākais, tas ir pilnībā neatkarīgs un nekādā veidā nevar tikt ietekmēts ne no pircēja, ne pārdevēja puses. Runājot par konkrētu uzņēmumu, R. Kronbergs skaidro, ka SIA "VMF Latvia" ir akreditēta valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" - Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un ir Latvijas nacionālā akreditācijas institūcija. Pēc ZM valsts sekretāra teiktā, atbilstoši akreditācijai, SIA "VMF Latvia" ir kompetenta veikt apaļo kokmateriālu uzmērīšanu atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025:2017 standartam un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 744 "Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti" reglamentētajā sfērā, atbilstoši Latvijas nacionālam standartam LVS 82:2020 "Apaļo kokmateriālu uzmērīšana". R. Kronbergs arī atgādina, ka dalība kokmateriālu uzmērīšanas sistēmā ir balstīta uz brīvprātības principa. Šajā ziņā SIA "VMF Latvia" nodrošinot ikvienam pieejamu, efektīvu un normatīvajā vidē noteiktu, neatkarīgu kokmateriālu uzmērīšanas pakalpojumu, ko kokmateriālu tirgus dalībnieki ir izvēlējušies, lai uzmērītu ap 90% no Latvijā pārdotajiem apaļajiem kokmateriāliem. Tāpat, pēc R. Kronberga sniegtās informācijas, uzraugošās institūcijas un pārbaudes līdz šim ir pārliecinājušās par caurspīdīgu un atbilstošu normatīvajam regulējumam koksnes uzmērīšanas sistēmas padomi, kurā ir deleģēti pārstāvji no LVM, no pārdevēju un koksnes pircēju puses, katrs ar savu eksperta kompetenci kokrūpniecībā.

Reputācijas jautājums

“Mani kā akcionāru no valsts puses, Zemkopības ministrijas, uztrauc, ka laiku pa laikam gan no pašu LVM vadošo darbinieku, gan politiķu, gan nozares uzņēmēju puses tiek izplatīti dažādi apgalvojumi, mīti, veidota šaubu ēna par LVM darbību bez reāla pamatojuma, pierādījumiem. Mans mērķis ir darīt visu, lai celtu šī uzņēmuma prestižu - Latvijas valsts tautsaimniecībā lielākais un veiksmīgi strādājošs uzņēmums, kā arī vēl vairāk kāpināt tā izaugsmi un efektivitāti,” norāda amatpersona. R. Kronbergs vēlas apliecināt, ka viņa uzstādījums ir: LVM kā stratēģiski nozīmīgam valsts uzņēmuma ir jābūt ar industriālās drošības sertifikātu, kas nozīmē - atbilstība augstiem reputācijas, morāles un neapšaubāmības riskiem uzņēmuma padomei, valdei un struktūrvienību vadītājiem būs tikai laika jautājums, kad būs saņemtas atbildes par izvērtējumu pielaidēm valsts noslēpumam. “Esmu vērsies pie drošību sargājošajām iestādēm, lai atkārtoti norādītu par šī jautājuma aktualitāti un steidzamību! Tādējādi noņemot šaubu ēnu, kas grauj viena no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem vērtību un rada nepamatotu spriedzi nozarē un pašā uzņēmumā,” uzsver ZM valsts sekretārs.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais