Biķernieku afēra izgāzusies – FM prasa valdībai atsaukt iepriekš lemto

© Neatkarīgā

Finanšu ministrija (FM) iesniegusi Ministru kabinetā (MK) lēmumprojektu par iepriekšējās valdības lēmuma atcelšanu, ar kuru tika akceptēta vairāk nekā astoņu miljonu eiro liela kompensācijas izmaksāšana Biķernieku trases zemes īpašniekiem.

Tādējādi “Neatkarīgās” pūliņi, rakstot par šo afēru, vainagojušies panākumiem - publikācijas radušas redzīgas acis un dzirdīgas ausis varas koridoros.

Darījumu nobremzē pēdējā brīdī

2022. gada 30. augusta MK sēdē Krišjāņa Kariņa toreizējā valdība nolēma atbalstīt Satiksmes ministrijas gaiteņos lielā slepenībā tapušo projektu par Biķernieku trases zemes īpašniekiem pienākošos kompensāciju - trijiem Latvijā labi zināmiem miljonāriem kopā tika paredzēts izmaksāt vairāk nekā astoņus miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

“Neatkarīgā” vairākās publikācijās tolaik vērsa varas nesēju un visas sabiedrības uzmanību uz šo valsts naudas acīmredzami nelietderīgo šķērdēšanu, ko visai atklāti centās īstenot tā laika valdošajā koalīcijā ietilpstošie politiskie spēki ar apvienību “Attīstībai/Par” un partiju “Konservatīvie” priekšgalā ( publikācijas - 23. septembris “Vai Bordāns un "atparisti" īsi pirms vēlēšanām steidz atbalstīt viens otra politbiznesus; 12. oktobris “Valstij, pērkot Biķerniekus, nekāda attīstības plāna nav; papildu signāls par darījuma korupto raksturu” u.c.).

Šo MK lēmumu tālāk caur FM bija paredzēts nosūtīt Saeimai, kas balsotu par galīgo akceptu šim darījumam. Visticamāk, ka toreizējā 13. Saeima, ņemot vērā tās sastāvu un ierasto praksi bez ierunām atbalstīt valdību, šādu lēmumu arī pieņemtu.

Cerot uz šo galīgo balsojumu, notika ļoti intensīvas darbības, lai lēmumprojekts pēc iespējas ātrāk nonāktu Jēkaba ielas namā - īpaši šajā ziņā izcēlās “Konservatīvo” līderis, toreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kura aktivitātes politiskajās aprindās jau tika dēvētas par histēriskām.

VK veic priekšizpēti, bet to pārtrauc, FM prasa atsaukt 30. augustā lemto

Pateicoties pastiprinātai “Neatkarīgās” un visas sabiedrības uzmanībai, FM tomēr nesteidzās ar lēmumprojekta virzīšanu uz Saeimu un visus materiālus nosūtīja Valsts kontrolei (VK). FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis tolaik “Neatkarīgajai” sacīja, ka FM lēmumu par tālāko pieņems tikai pēc VK sniegtā atzinuma saņemšanas.

Kā intervijā “Neatkarīgajai” atzina valsts kontrolieris Rolands Irklis, VK pēc FM lūguma tiešām bija uzsākusi visa tā sauktā Biķernieku darījuma priekšizpēti, tomēr līdz galam šis jautājums netika izskatīts. Pēc R. Irkļa teiktā, tas noticis tādēļ, ka valdība pati “paņēmusi pauzi”. Viņš gan uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā pie šīs lietas būtu jāatgriežas, sakot: “Laikam jau būtu nepieciešama šā jautājuma, īpaši cenas noteikšanas, revīzija, jo šādiem tēriņiem laikā, kad aizņemamies milzu summas, jābūt ļoti pienācīgi pamatotiem.”

28. decembrī FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis telefonsarunā ar “Neatkarīgo” informēja, ka ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi MK lēmumprojektu par 30. augusta MK lēmuma atsaukšanu. Viņš norādīja, ka pagaidām tas ir tikai lēmuma projekts un galavārds šajā jautājumā būs pašreizējai valdībai.

Vitenbergs norāda uz priekšteča politisko ievirzi

Tā kā vairākkārt pieminētais 30. augusta Krišjāņa Kariņa pirmās valdības lēmums tika sagatavots Satiksmes ministrijā, “Neatkarīgā” vaicāja pašreizējam ministram Jānim Vitenbergam, vai viņš nemēģinās atkārtoti virzīt Biķernieku trases zemes kompensāciju jautājumu, kā arī vai tādā gadījumā tiks veiktas korekcijas cenas noteikšanas metodoloģijā. (Jāatgādina, ka iepriekšējā ministra Tāļa Linkaita laikā tapušais astoņu miljonu lielais vērtējums tika sagatavots lielā slepenībā, tā arī neatklājot ne veikto aprēķinu pamatotību, ne arī personas, kuras šos aprēķinus veikušas - tolaik tika vienīgi norādīts uz mistiskiem, vārdā nesauktiem “ierēdņiem”.)

J. Vitenbergs “Neatkarīgajai” rakstiskā atbildē paskaidroja, ka šobrīd neplāno nekādu šī jautājuma virzību - vismaz līdz brīdim, kad būšot iepazinies ar situāciju un saņēmis FM vērtējumu.

Tā kā FM vērtējumu lielā mērā var nojaust, ņemot vērā tās iesniegto projektu par iepriekšējā lēmuma atsaukšanu, ar visaugstāko ticamības pakāpi var teikt, ka vismaz tuvākajā laikā jaunu mēģinājumu “izbīdīt cauri” vēl vienu Biķernieku afēru nebūs - protams, ja pašreizējā valdība labos iepriekš pieņemto 30. augusta kļūdu un atsauks toreizējo lēmumu.

Papildus J. Vitenbergs atzīmēja, ka, viņaprāt, 30. augusta lēmumprojekts vispār nevarēja nonākt MK darba kārtībā bez tā laika Satiksmes ministrijas vadības politiskās ziņas. Te nu J. Vitenbergam ir pilnīga taisnība - jau no pirmajiem soļiem “Biķernieku afēras” īstenošanas mēģinājumā “politiskās ziņas” klātesamība bija nepārprotama un dominējoša.

Politiķu “dīli”, nepareizie ministri, Kariņa klusēšana un citas dīvainības

Nepārstāstot visu nu jau, cerams, neizdevušās afēras gaitu, jāpiemin tikai spilgtākās “dīvainības” šā procesa virzīšanā caur varas gaiteņiem.

Gada sākumā jautājums par Biķernieku zemes atpirkšanu jau parādījās publiskā telpā - atsaucoties uz it kā grandioziem trases attīstības plāniem, pirmo reizi tika atklāti runāts par iespējamu zemes atpirkšanu valsts labā. Cena gan toreiz bija pavisam cita - aptuveni trīs miljoni eiro. Šis cipars izrādījās “nepareizs”, tādēļ drīz tika aizmirsts un SM dzīlēs pamazām tika briedināts “pareizais” vērtējums.

Nevienam nebija noslēpums, ka Biķernieku trases zemes īpašnieki bija “Attīstībai/Par” tuvāk par tuvu stāvošie ne gluži trūcīgi uzņēmēji, tādi kā Skoks, Rāvis, Putāns. Lai šie “labticīgie” zemes uzpircēji nebūtu bēdīgi, ka viņiem grib atņemt savulaik par kapeikām nopirkto zemi, “atparisti” uzsāka “taisnīgas” kompensācijas kārtošanu. Taisnīgums, kā zināms, tika novērtēts par vairāk nekā astoņiem miljoniem. Bet nelāgi bija tas, ka par “taisnīgās atlīdzības” apmēru atbildīgā SM atradās citu koalīcijas biedru rokās - to kontrolēja “Konservatīvos” pārstāvošs ministrs. Tāpēc kaut kas bija jāpiedāvā pretī. Protams, neviens ar “sveci klāt nestāvēja” brīdī, kad “atparistu” līderi un ministri visi kā viens kopā piedzīvoja atklāsmi, ka tikai un vienīgi Skultes sašķidrinātās gāzes terminālī slēpjas Latvijas energo neatkarības nākotne un ka šīs nākotnes nesējs jāapvelta ar nacionālo interešu statusu un vēlāk arī ar valsts garantētiem iepirkumiem. Tas, ka tolaik kā faktiski vienīgais “attīstītājs” tika minēts sens Bordāna draugs un sponsors Pēteris Ragaušs, iespējams, bija tikai sakritība un politiķu darījums “mēs tev Biķerniekus, tu mums Skulti” nebija vis politiska korupcija, bet gan abu projektu aizstāvju pārliecības produkts.

Interesanti, ka zināmo “astoņu miljonu lēmumu” toreiz valdībā cēla priekšā un prezentēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kuram ar SM gaiteņos tapušo projektu vispār tādas acīmredzamas saistības nebija, turklāt pats satiksmes ministrs Linkaits nekur nebija pazudis un sēdēja savā ierādītajā vietā pie MK galda. Vēl interesantāks bija fakts, ka būtiskus iebildumus par sagatavoto lēmumu, īpaši par nepamatoto slepenību, bija izteikusi tieši Bordāna vadītā Tieslietu ministrija.

Savdabīgi, protams, ka minēto 30. augusta MK sēdi vadīja Krišjānis Kariņš, kurš, visticamāk, vadīs arī MK sēdi, kad ar godprātīgu sašutumu tiks atcelts iepriekšējais lēmums.

Turklāt varētu atcerēties “Neatkarīgās” atklāto faktu, ka nekāda grandioza izstrādāta Biķernieku trases projekta nemaz nebija, tātad vispār nebija pamata uzsākt jebkādu zemes atsavināšanas procesu. Tāpat varētu analizēt augustā uzkurinātās steigas saistību ar izmaņām nekustamo īpašumu atsavināšanas likumdošanā no 2023. gada janvāra un vēl, un vēl.

Notiekošā raksturs un zināmie fakti bija tādi ka, visticamāk, jebkurā valstī, kur tiesiskums ir nevis tikai priekšvēlēšanu sauklis, bet realitāte, “Biķernieku lieta” un katra tās dalībnieka lomas izpēte jau sen būtu nonākusi tiesībsargājošo struktūru ziņā.

Pagaidām vien jācer, ka nekas negaidīts nenotiks un viena no jaunāko laiku lielākajām politbiznesa afērām - “Biķernieku zemes lieta” - vismaz politiskā līmenī tiks novērsta.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais