Ģimenes ārstu darbam papildu nauda neatrodas

© Freepik

Valdība apstiprinājusi finansējuma piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm trešā darbinieka atalgošanai, taču diemžēl šīs naudas pietiks tikai vienam mēnesim.

Viena no ģimenes ārstu prasībām saistībā ar šī gada budžeta prioritātēm ir adekvāti un atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai finansēt ģimenes ārstu prakses, tostarp paredzēt iespēju nodarbināt un atalgot praksēs papildu darbinieku. Prasību neizpildes gadījumā ģimenes ārsti draud pārtraukt līgumus par valsts finansētu veselības pakalpojumu sniegšanu.

Labi strādā, bet naudu nedosim

Pagājušā gada februārī, Covid-19 epidēmijas karstumā, valdība mainīja veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, paredzot maksājumu ģimenes ārsta praksēm par papildu darbinieka nodarbināšanu praksē Covid-19 vakcinācijas nodrošināšanai. Toreiz tika paredzēts, ka maksājums tiks veikts par laika periodu no 2022. gada sākuma līdz jūlijam. Vasarā Ministru kabinets nolēma pagarināt šo termiņu un atbalstīt ģimenes ārsta prakses līdz 2022. gada 31. decembrim. Vakar, pēdējā janvāra dienā, valdība tomēr nolēma apmaksāt šāda darbinieka darbu arī janvārī. Taču turpmāk - vairs ne, un šādam lēmumam acīmredzot iemesls nav ģimenes ārstu praksēs nodarbināto sliktā darba kvalitāte, jo Veselības ministrija valdību informēja par kaut ko pavisam pretēju.

Proti, papildu darbinieka iesaistīšana ģimenes ārsta prakses darbā “ir sniegusi iespēju ģimenes ārstiem efektīvāk plānot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu”. Liela daļa ģimenes ārstu papildu darbinieka pienākumos iekļāva ne tikai pienākumus vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanai, bet iesaistīja arī citu profilaktisko pasākumu organizēšanā un ārstēšanas procesa organizēšanā, un saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta skaidrojumu - izvērtējot ģimenes ārstu prakšu, kurās tika nodarbināts papildu darbinieks, darbības rādītājus, tie ir augstāki nekā ģimenes ārstu praksēm, kurās netika nodarbināts papildu darbinieks.

Visam naudas nepietiek

Vēl vairāk - Veselības ministrija norāda: lai efektīvāk izmantotu ģimenes ārstu praksēs nodarbināto ārstniecības personu resursus un uzlabotu pacientu aprūpi un sekmējot ārstu iespējas veltīt vairāk nedalīta laika kvalitatīvai pacientu konsultēšanai un ārstēšanai, nepieciešams turpināt 2022. gadā iesākto pasākumu, kas paredz maksāt no valsts budžeta līdzekļiem par papildu darbinieku ģimenes ārsta praksē.

Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka patiešām - šādu lēmumu valdība ir pieņēmusi. Viņš atgādināja, ka pagājušā gada beigās valdība izskatīja ziņojumu par pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, kuriem finansējums būtu jāparedz arī 2023. gadā, un Veselības ministrija bija iekļāvusi priekšlikumu turpināt finansēt papildu darbinieka atalgošanu ģimenes ārsta praksēs. Taču decembrī valdība šo priekšlikumu neatbalstīja. Vēlreiz par šo jautājumu ar ģimenes ārstiem runāja jaunā veselības ministre un virzīja kā prioritāti sarunām par budžetu. Tomēr tas tika apstiprināts tikai uz vienu mēnesi.

Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem plānotais finansējums konkrētāk iezīmējās janvāra vidū, kad valdība izskatīja Finanšu ministrijas ziņojumu, tomēr starp 85,8 miljoniem eiro - atbalsta ģimenes ārstu praksēm tieši šī jautājuma risināšanai nav.

Veselības ministrijas pārstāvis skaidro, ka diemžēl vajadzību veselības jomā ir ļoti daudz un Veselības ministrija izprot arī ģimenes ārstu prasības, taču visam finansējuma nepietiek.

Prasība paliek

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā uzsver, ka tā bija un ir viena no ārstu prasībām. Ģimenes ārsti aicina rast finansējumu šāda darbinieka saglabāšanai, jo šie darbinieki nodrošina ģimenes ārsta prakses spējas realizēt profilaktisko darbu - vakcināciju, onkoloģisko slimību skrīninga programmu uzraudzību, hronisko pacientu aprūpes pilnveidi. “Viņu darbs arī mazina birokrātiskā un administratīvā sloga ietekmi uz ārstniecības personām, uzlabo saziņas iespējas ar praksi,” saka

Ainis Dzalbs, asociācijas viceprezidents. Vienlaikus ar to ir jānodrošina atalgojuma pieaugums 2023. gadā atbilstoši likumos noteiktajam, lai saglabātu primārās veselības aprūpes komandas.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais