Valsts budžets gulda zārkā veselības nozari

© F64

Lai arī onkoloģiju šajā gadā valdība ir izziņojusi kā vienu no veselības aprūpes prioritātēm, valdības apstiprinātais valsts budžets rāda, ka vēža pacienti šogad turpinās just nepietiekamā finansējuma smagās sekas.

“Mēs paliksim bez valsts apmaksātām jaunākajām zālēm, kas ļautu dzīvot ilgāk, mēs turpināsim gaidīt garās rindās uz izmeklējumiem, ko ne visiem lemts sagaidīt, mēs paliksim bez rehabilitācijas un ar ierobežotu paliatīvo aprūpi,” “Neatkarīgajai” norāda Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes loceklis Edgars Āboliņš.

Vēl skarbāk par šāgada budžetu saka Latvijas Ārstu biedrība: valdības plānotais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei 2023. un 2024. gadā nolemj nozari smagai stagnācijai un ir nāves spriedums valsts apmaksātai veselības aprūpei.

Vai lepnums par pilienu jūrā?

Saeimā iesniegts valdības apstiprinātais valsts budžets, bet līdztekus tam, ko izstrādājušas ministrijas un apstiprinājuši ministri, parlamentā savu onkoloģijas budžeta portfeli iesniegusi “Onkoalianse”. Portfelī “Onkoalianse” ievietoja savu redzējumu par onkoloģijas nozares finansējumu un aicinājumu politiķiem turpināt iesākto darbu onkoloģijas nozares sakārtošanā un finansēšanā. “Ar šo soli mēs vēlamies atgādināt par Latvijas vēža pacientu vajadzībām, politiķu solījumiem onkoloģiskās aprūpes pilnveidei, kā arī pacientu prasībām attiecībā uz onkoloģijas jomas finansējumu ilgtermiņā,” saka Edgars Āboliņš.

Onkoloģija patiešām ir noteikta kā viena no 2023. gada prioritātēm (tiesa, līdzīgi kā citus gadus), bet budžets neliecina, ka tā tas patiešām būtu. “Mēs, vēža pacienti - ap 80 tūkstošiem visā Latvijā - arī šogad turpināsim izjust finansējuma trūkuma smagās sekas, un kādas tās būs? Vēža pacienti bieži nesaņem agrīnu diagnostiku, kas ļautu vēzi atklāt laikus un izārstēt. Vēža pacienti bieži paliek bez valsts apmaksātām jaunākajām zālēm, kas ļautu dzīvot ilgāk. Vēža pacienti turpina gaidīt garās rindās uz izmeklējumiem, ko ne visiem lemts sagaidīt, pat neraugoties ne uz zaļo, ne dzelteno koridoru. Galu galā vēža pacienti paliek bez pietiekama atbalsta un rehabilitācijas un ar ierobežotu paliatīvo aprūpi,” situāciju kritiski vērtē “Onkoalianses” pārstāvis Edgars Āboliņš.

“Neatkarīgā” rakstīja, ka onkoloģija ir viena no tām veselības jomām, kas šajā gadā vispār saņems papildu finansējumu, tomēr neapmierināto vajadzību ir tik daudz, ka pat šie ieplānotie 30 miljoni ir piliens jūrā. Astoņi miljoni no šīs summas paredzēti jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, bet četri miljoni jau esošu vēža pacientu terapijas nodrošināšanai. Papildu nauda ir ieplānota arī tarifu pārrēķināšanai onkoloģijā, datortomogrāfijas pakalpojumu apmaksai, specializētajai pārtikai un atsevišķiem citiem pasākumiem.

Dati parāda milzīgu nevienlīdzību

Nav saprotams, kas vēl, ja pacientu organizāciju teiktais nepārliecina politiķus, var palīdzēt uzlabot onkoloģijas nozari Latvijā. Kādus argumentus izmantot, lai pārliecinātu? Te talkā nāk Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistra dati, kuri apliecina nepatīkamo: Latviju joprojām varam dēvēt par valsti ar vissliktāko vēža pacientu dzīvildzi Eiropas Savienībā. Latvijā vēža pacientiem ir par 12 procentiem zemāka dzīvildze nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Salīdzinot ar Skandināviju, šī atšķirība ir pat 20 procenti. Diemžēl nevienlīdzība vēža pacientu aprūpē tagad pastāv ne tikai Latvijas attiecībā pret Eiropas Savienības valstīm, bet arī valsts iekšienē, proti, Latgalē vecuma standartizētais vēža izraisītās mirstības rādītājs pēdējo 10 gadu laikā šajā reģionā pieaudzis par 15 procentiem, tādā veidā šo novadu noliekot sliktākā situācijā nekā Latvijā kopumā.

Vismaz vēl 69 miljonus eiro

“Onkoalianse” atgādina, ka onkoloģijas jomas attīstību valstī nosaka iepriekšējās (faktiski daļēji arī šīs, jo daļa politisko spēku turpina vadīt valsti) valdības 2022. gada jūlijā apstiprināts dokuments jeb Onkoloģijas plāns 2022.-2024. gadam. Tas paredz noteiktus pasākumus, termiņus un atbilstošu finansējumu onkoloģiskās aprūpes uzlabošanai, kas ļautu palielināt vēža skrīninga aptveri, pagarināt dzīvildzi un samazināt priekšlaicīgu mirstību. Veselības ministrijā skaidroja, ka onkoloģijas plāna īstenošanai būtu nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro, bet sabiedrības veselības pamatnostādņu, kas ir vēl viens dokuments veselības aprūpes attīstībā - 306 miljoni. Pašlaik ir skaidrs, ka veselības jomai atvēlētie papildus 85 miljoni eiro un 30 miljoni onkoloģijai ne tuvu nav pietiekami.

“Saprotot šā brīža prioritātes drošības un aizsardzības jomā, smago globālo ekonomisko situāciju, mēs vēlamies atgādināt, ka jau pērn novembrī lūdzām 14. Saeimas jaunievēlētos deputātus pildīt solījumu un atvēlēt šogad nepieciešamo finansējumu valdības apstiprinātajam 2022.-2024. gada onkoplānam ne tikai tā īstenošanai sākotnēji paredzēto 135,8 miljonu eiro apmērā, bet arī aprēķināto papildu vajadzību jeb 99 miljonu eiro apjomā,” saka Edgars Āboliņš. “Mūsuprāt, tā ir pamatota prasība, jo nekādas rīcības politikas un plāni, lai cik skaidri un labi uzrakstīti, nespēs mainīt un uzlabot situāciju, ja tam nebūs adekvāta finansējuma.”

2023. gada valsts budžeta projekta izskatīšanas procesā “Onkoalianse” aicina Saeimas deputātus onkoloģijas nozares vajadzības saglabāt par augstāko prioritāti un turpināt politiķu iesākto - meklēt risinājumus, kas nodrošinātu onkoplāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus atbilstoši valdības lemtajam pilnā apmērā - šogad papildus nepieciešamais finansējums ir 69 miljoni eiro, bet valsts budžeta vidējā termiņa ietvarā deficīts onkoloģijas nozarei ir 216 miljoni eiro.

Ārsti: vai ekonomiskā transformācija uz veselības nozares zārka?

Ļoti kritiska par šā gada plānoto veselības aprūpes budžetu ir Latvijas Ārstu biedrības valde, kas pauž viedokli, ka valdības plānotais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei 2023. un 2024. gadā nolemj nozari smagai stagnācijai un ir nāves spriedums valsts apmaksātai veselības aprūpei. Arī mediķi atsaucas uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, kā arī priekšvēlēšanu laikā dotiem solījumiem, kuriem pretēji veselības nozares finansējums šogad un nākamajos gados ne tikai nepieaugs, bet samazināsies.

“Šogad un nākamgad Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums, kas jau pašlaik ir zemākais Eiropas Savienībā, noslīdēs zem četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta,” saka Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7 procenti, bet Lietuvā - 5,9 procenti no IKP. “Ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma - slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu - pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pārreju uz maksas medicīnu,” norāda I. Aizsilniece.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl vien 1384 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam - Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327 eiro, bet Lietuva - 2302 eiro.

Latvijas Ārstu biedrība aicina valdību neuzsākt Latvijas ekonomisko transformāciju ar veselības sektora sagraušanu, bet kopīgi izstrādāt un veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5 procentiem no IKP un Latvijas valdības tēriņi nozarei būtu 15 procenti no visa kopbudžeta.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais