Martins Gauss "airBaltic" sāka vadīt 2011. gada 21. oktobrī. Kopš tā laika viņš atalgojumā, summējot pamatalgu un citus ienākumus, ir saņēmis vairāk nekā 11 miljonus eiro un šogad, atšķirībā no daudziem citiem valsts uzņēmumu vadītājiem, saņems algas pieaugumu. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs intervijā “Neatkarīgajai” vieš skaidrību par M. Gausa algu.
Lai gan ik pa laikam Martina Gausa atalgojuma apmēru kritizē gan sabiedrība, gan arī Saeimas deputāti, nekas 13 gadu laikā nav mainījies.
2013. gada 10. janvārī kad M. Gauss “airBaltic” vadītāja amatā bija nostrādājis jau vairāk nekā gadu, Saeimas sēdes laikā izcēlās ķīviņš par viņa algu. Tobrīd viņa alga bija gandrīz 20 tūkstoši latu mēnesī. Vjačeslavs Dombrovskis kāpa tribīnē un kaismīgi sacīja: “Ja mēs salīdzināsim atalgojumu vairākās valsts kapitālsabiedrībās, mēs redzēsim, ka ir ļoti lielas atšķirības. Piemēram, tā paša “Latvenergo” vadītāja atalgojums ir drusciņ zemāks par trim tūkstošiem latu mēnesī, bet tajā pašā laikā, piemēram, “airBaltic” vadītāja atalgojums ir gandrīz 20 tūkstoši latu mēnesī. Un paskatīsimies uz Rīgas brīvostas vadītāja atalgojumu! Tas ir 10 tūkstoši latu mēnesī.”
Boriss Cilēvičs piebalsoja: “Un vai patiešām “airBaltic” vadības milzīgās algas ir pamatotas, ir nopelnītas? Es domāju, tas ir jautājums ekonomikas ministram, tas ir jautājums valdošajai koalīcijai. Kādu “airBaltic” vadību jūs domājat? Bijušo vai esošo? No šī viedokļa nekas daudz nav mainījies. Un varbūt būtu jāskatās no otras puses. Varbūt tomēr nevajadzētu pieļaut situāciju, ka kompānijās, kuras ļoti slikti darbojas un nedod peļņu valsts budžetam, bet - gluži otrādi! - strādā ar zaudējumiem, tiek saņemtas absolūti nesamērīgi lielas algas?.. Ja šie valdes locekļi darbojas labi, tad viņi var arī saņemt labi, bet, ja notiek šādas lietas kā šis vilcienu iepirkums vai “airBaltic” situācija, tad principā drīzāk būtu jārunā par šo cilvēku personisko atbildību par tiem zaudējumiem, kurus faktiski valsts cietusi viņu dēļ.”
Pēc 11 gadiem - 2024. gada novembra sēdē - Saeimas deputāti tāpat kā iepriekš ķīvējās.
Šoreiz - vai M. Gauss ir pelnījis algas pieaugumu. Jānis Vitenbergs: “...visi zina, cik Martins Gauss pelna. Es domāju, viņš pamostas kaut kur Vācijā, izstaipās, zvana savai asistentei un prasa: ko tie deputāti tur, Latvijā, lemj, kas man mainīsies? Un asistente viņam var teikt: nē, algu nesamazinās, nenogriezīs, Martin, arī neiesaldēs. Pagājušogad viņš nopelnīja 830 tūkstošus. Pieņemot šos grozījumus, viņš varēs savu atalgojumu palielināt vēl par 2,6 procentiem. Tie ir vairāk nekā 20 tūkstoši.”
"Tas bija politisks lēmums. Gausam algu noteica Saeima, ne jau kapitālsabiedrība vai Satiksmes ministrija," komentējot "airBaltic" šefa Martina Gausa lielo atalgojumu, intervijā "Neatkarīgajai" teic Raivis Kronbergs.
Pērn Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs mudināja iesaldēt atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošajiem. Saeima ieklausījās Rinkēviča vēlmē un pieņēma izmaiņas likumā, kas paredz uz diviem gadiem (2025. gadā un 2026. gadā) iesaldēt algas valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībai, taču - ar vienu izņēmumu, kas ļauj paaugstināt M. Gausam algu.
Likuma grozījumos, protams, “airBaltic” vārds nefigurē, bet kritērijs izskatās kā īpaši piemeklēts, proti, likuma grozījumi neattiecas uz tiem valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem, kuriem iepriekšējā gadā nav bijis algas pieaugums.
Skaidrīte Ābrama norādīja, ka izņēmums ieviests, lai nediskriminētu tos vadītājus, kuriem iepriekš algas pielikums izpalicis. “Jā, Martinam Gausam, arī “Rīgas siltuma” vadībai, padomei un valdei pieaugums ir iespējams 2,6 procentu apmērā, ja attiecīgi 2023., 2024. gadā nav bijis palielinājuma. Tas ir noteikts,” sacīja S. Ābrama.
Un tā ir taisnība, ka Gausa alga 2023. gadā nepieauga. "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā 2023. gadā samazinājās par 2,9% - līdz 828 942 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2023. gadu.
LTV raidījums “Kas notiek Latvijā?” izpētījis, ka M. Gausa algas noteikšanā lielu lomu spēlējis kompānijas "MB Board Advisory" ziņojums "Benchmark of Executive Directors". Tiesa, žurnālistiem ar tā saturu nav izdevies iepazīties, jo "airBaltic" atteicās izsniegt šo ziņojumu raidījumam, aizbildinoties ar konfidencialitāti.
Kā liecina publiski pieejami dokumenti Vācijas Uzņēmumu reģistrā "Unternehmensregister", kompānija "MB Board Advisory" reģistrēta tikai 2022. gada janvārī - 10 mēnešus pirms "airBaltic" padomes lēmuma. Kā un kāpēc šāds uzņēmums izvēlēts "airBaltic" valdes atalgojuma izvērtēšanai, gan raidījumam, gan skatītiem paliek neskaidrs. “airBaltic” padomes loceklis Kaspars Āboliņš raidījumā “Kas notiek Latvijā?" pauda, ka "ārējo ekspertu atlasi padomes uzdevumā veica personāla daļa un nelielās summas dēļ to nestiprināja ne valde, ne padome".
