Valdības plāns izveidot dabasgāzes tirgu modina sāpīgas atmiņas par elektrības tirgus izmantošanu elektrības cenu pieauguma attaisnošanai un mulsina ar vārdiem par gāzes cenu divkāršošanu visiem tiem, kuri nepagūs noslēgt jaunus gāzes piegādes līgumus pēc noteikumiem, kādus valdība vēl nemaz nav pieņēmusi.
Gāzes tirgus noformēšanai vajadzīgo dokumentu projektus sacer jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tagad darba kārtībā ir pēdējais solīs uz dabasgāzes regulēto cenu obligātu aizvietošanu ar tirgus cenām mājsaimniecībām. Tāpēc tiek radīts nevis pilnīgi jauns dokuments, bet tikai grozījumi valdības ar 2017. gada 7. februāri datētajos “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos”. Grozījumu projekts publicēts Tiesību aktu portālā apspriešanai pirms grozījumu pieņemšanas valdībā.
Uzdevums pabeigt dabasgāzes tirgus izveidošanu ir ierakstīts Enerģētikas likumā. Šā gada 1. maijs kā uzdevuma izpildes termiņš likumā tika ieviests pagājušā gada 11. augustā, skaitot no likuma grozījumu stāšanās spēkā. Ap to laiku jau Latvijā sākās 14. Saeimas priekšvēlēšanu kaislības komplektā ar Latvijai pieejamās dabasgāzes cenu četrkāršošanos no 78 - 83 eiro/MWh pagājušā gada jūnija pirmajā pusē līdz 26. augusta rekordam 339,20 eiro/MWh. Cenas līdz šādam līmenim bija uzdzinuši TTF (Title Transfer Facility - virtuāls dabasgāzes tirdzniecības punkts Nīderlandē) spekulanti ar briesmu stāstiem, ka gāzes piegādes Eiropai tūlīt apstāsies un 2022./23. gada ziemā siltumapgādes sistēmas Eiropā aizsals, un eiropieši nosals. Diez vai tas vispār kādreiz tiks līdz galam noskaidrots, vai šādu stāstu izplatīšanai Krievija bija nolīgusi spekulantus, vai spekulanti - nolīguši Krieviju.
Pateicoties Saeimas vēlēšanu rezultātiem radās iespēja izveidot jaunu ministriju, kuras nosaukums un darba uzdevumi dzima ilgās un grūtās sarunās par Krišjāņa Kariņa otro valdību. Tās izveidošana atvieglojumu nedeva pat pašai valdībai. Tai nācās salāgot energoresursu cenu lēciena iekustinātās inflācijas palielinātos valsts ieņēmumus ar tās pašas inflācijas prasītajiem papildu izdevumiem valsts kalpotāju algošanai un budžeta iestāžu uzturēšanai kopumā. Rezultātā valsts 2023. gada budžeta projekta gatavošana aizstiepās līdz 8. martam, bet budžeta likuma pieņemšanai veltīto Saeimas sēdi izstiepa 23 stundu un 56 minūšu garumā. Pa to laiku klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars “Neatkarīgajai" solīja, ka valdība pieņems dabasgāzes tirgum vajadzīgos noteikumus dažu nedēļu laikā, tiklīdz budžeta gatavošanas slogs no valdības būs novēlies.
Pašreizējos apstākļos ir praktiski neiespējami pārliecināt sabiedrības vairākumu par labumiem no tā, ka atbilstoši KEM sagatavoto valdības noteikumu grozījumu projektam, “no 1. maija dabasgāzes tirgus būs pilnībā atvērts, kas nozīmē, ka arī mājsaimniecības lietotāji kļūst par brīvā tirgus dalībniekiem un katrs izvēlēsies savu dabasgāzes tirgotāju”.
Pirmkārt, šobrīd taču iedzīvotājiem un uzņēmumiem jāapmaksā rēķini par pilnīgo brīvību, kādā dabasgāzes cenas cenu pērn izveidoja spekulanti, politiķi un droši vien vēl citi interesenti iedzīvoties uz visu pārējo rēķina. Otrkārt, brīvā tirgus ieviešana gāzei aktualizē traumu, kas palikusi kopš brīvā tirgus ieviešanas elektrībai 2015. gada 1. janvārī.
“Brīvais elektrības tirgus Latvijas mājsaimniecībām sita sāpīgi: elektrības cenas palēcās kā zibens spertas. Visdramatiskākais cenu kāpums - 45% apmērā - skāra tos, kuri elektrību tērē pieticīgi - ne vairāk par 100 kWh mēnesī,” “Neatkarīgā” 2015. gada 30. decembrī rezumēja vienu no būtiskākajiem notikumiem aizvadāmajā gadā.
Tobrīd nevienam vēl nenāca prātā, ka tādus sīkumus nevajag ņemt vērā. Pagājušais gads māca, ka īsts cenu pieaugums enerģētikā ir nevis par 45%, bet par 4-5 reizēm. Pārnest šādus cenu pieaugumus elektrības tirgū uz 2023. gadu prasa valsts uzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” ar savu tarifu celšanu.
Neticība brīvā tirgus labumiem provocē neuzticību KEM plāniem, pat ja īstenībā tie ir labdabīgāki, nekā tos var pārprast.
KEM noteikumu grozījumu pieteikums mierina, ka “ja līdz 2023. gada 1. maijam lietotājs nebūs noslēdzis tirdzniecības līgumu ar kādu no tirgotājiem, tad dabasgāzi tam piegādās tirgotājs, kurš līdz šim ir nodrošinājis dabasgāzes piegādi, atbilstoši šī tirgotāja noteiktajiem universāla pakalpojuma nosacījumiem”. Visticamāk, ka maz vai nemaz mājsaimniecību 1. maijā būs noslēgušas gāzes piegādes līgumus pēc noteikumiem kādu šodien, 13. martā vēl nemaz nav. Toties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir reģistrējusi jau 32 uzņēmumus, kuri pieteikušies dabasgāzi Latvijā tirgot:
Tik daudz pretendentu savākušies apkalpot vairāk nekā 377 000 gazificētu objektu Latvijā, skaitot kopā mājsaimniecības, ražošanas telpas, sabiedriskās ēkas u.c. gāzes lietotājus. Galva reibst no tāda piedāvājumu skaita un daudzveidības (iekarot Latvijas tirgu traucas uzņēmumi arī no Lietuvas un Igaunijas, no Polijas, Somijas, Vācijas), kā arī paļaušanās uz ekonomikas mācību grāmatās ierakstītiem postulātiem, pēc kuriem tik augstai konkurencei būtu jānodrošina maksimāli zemas gāzes cenas. Tomēr brīvais elektrības tirgus brīdina tādām ilūzijām nepaļauties. Tas jau būtu labi, ja gāzi reāli tirgos 2-3 uzņēmumi no tiem 32, kuri ar tiesībām tirgot Latvijā gāzi izdaiļo savas biznesa vizītkartes. Turklāt tagad jau tā tas ir. Proti, “Latvenergo” kopš 2019. gada ir atņēmis “Latvijas Gāzei" apmēram divdesmit tūkstošus klientu, bet vēl citus konkurentus šie uzņēmumi tirgū nav pamanījuši. Vēlreiz jāuzsver, ka noteikumu grozījumu jēga ir padarīt par obligātu to, ko brīvprātīgi drīkst jau tagad.
Labākajā gadījumā gāzes tirgus radīšanai jādziedē elektrības tirgus palaišanas cirstās brūces, jo gāzes cenas taču tagad krīt. TTF paredz 15. marta gāzes cenu 54,821 eiro/MWh. Tomēr brīvā tirgus obligātā ieviešana var sabiedēt. KEM uzskata, ka “nepieciešams izstrādāt regulējumu, kas nodrošina šī pakalpojuma sniegšanu un vienlaicīgi motivē lietotāju pēc iespējas ātrāk noslēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem.” Par pakalpojuma nodrošināšanu jau teikts, ka dabasgāzes piegāde tiks uzdota tam tirgotājam, kurš to jau iepriekš darījis, bet “par dabasgāzes cenu, kas ir noteikta dubultā apjomā no universālā pakalpojumā ietvertās dabasgāzes cenas”.
Pat, ja tikai daļa no 377 tūkstošu gazificēto objektu īpašniekiem metīsies līdz 1. maijam noslēgt līgumus pēc noteikumiem, kādu 13. martā vēl nemaz nav, rindas uz līgumu slēgšanu izstiepsies garākas nekā pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iestādēm. Tās netika galā ar personu dokumentu izsniegšanu valsts noteiktos termiņos un izlūdzās šo termiņu pagarināšanu. Analoģija gan nav pilnīga, jo līgumu slēgšana tagad iespējama arī attālināti. Tieši tāpēc cilvēkiem jādodas uz PMLP, lai valsts pārliecinātos par viņu eksistenci un piešķirtu viņiem elektroniskās identitātes rekvizītus, kuru izmantošanai jāizslēdz no līgumslēgšanas viltvārži. Tomēr visiem šo rekvizītu vēl nav un prasmju tos lietot arī nav. Toties ir cilvēki, kuri par nepieciešamību pārslēgt gāzes piegādes līgumus uzzinās tikai tad, kad viņiem piesūtīs dubultotos rēķinus. Jebkurā gadījumā izcelsies lieli trači, ja bažas par KEM plānu saturu atbilst īstenībai.
Turēsim pie vārda KEM, kas “vēlas kliedēt bažas par nesamērīgu nosacījumu, t.sk., nesamērīgas dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma cenas piemērošanu dabasgāzes lietotājiem, kuriem līdz 2023. gada 30. aprīlim ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums, kā arī Ministrija norāda, ka dabasgāzes lietotājiem netiks uzlikts pienākums nesamērīgi īsā laikposmā pārslēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumus.”
Eksponēsim fragmentu no KEM atsūtītā skaidrojuma “Neatkarīgajai", ka “līguma pārslēgšana līdz 2023.gada 1. maijam nebūs obligāta”, “ja dabasgāzes lietotājam līdz 2023. gada 30. aprīlim ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums". Ar “pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu par dubultu universālā pakalpojuma cenu” tikšot sisti tikai tie dabasgāzes lietotāji, kuri gāzi saņem jau pirms jebkāda līguma slēgšanas.
