Darba nodokļu 2017. gada reforma kopā ar tās papildinājumiem un kļūdu labojumiem novedusi pie tā, ka katra gada 1. marts jāgaida kā izloze, kurā laimīgo ložu īpašniekiem pienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atmaksa, bet nelaimīgo ložu īpašniekiem nāksies piemaksāt IIN samaksas iztrūkumu.
Neziņu par nodokļu nomaksu radījis nodoms piemērot progresīvo nodokļu likmi: jo lielāki ienākumi, jo augstāki nodokļi. Taču likmi nepiemēro katrai konkrētajai izmaksai. To noskaidro atbilstoši gada kopējiem ieņēmumiem, kādus līdz gada beigām nemaz nevar sarēķināt. Tāpēc nākas izlīdzēties ar nodokļu maksātāja atalgojumu par iepriekšējo gadu ar iespēju tekošā gada vidū veikt likmes korekciju. Diemžēl iepriekšējā gada atalgojums var izrādīties maldinošs rādītājs, jo cilvēki maina darba vietas un amatus, slimo, izmanto atvaļinājumus dažādos ilgumos. Pagājušā gada atšķirības zīme ir inflācija ap 22%, kuras daļēju kompensāciju darbinieki prasīja un daudzos gadījumos dabūja. Tāpēc sakritību starp 2022. gada ieņēmumiem un tiem atbilstošo IIN likmi nodrošināt grūti.
Jo īpaši tramīgiem jākļūst cilvēkiem, kuri nestrādā tikai un vienīgi vienu algotu darbu. Un tādu cilvēku ir daudz. Centrālā statistikas pārvalde 2022. gada 3. ceturksnī saskaitījusi Latvijā pavisam 895 764 darba vietas, no kurām 618 888 aizņēmuši cilvēki savās pamatdarbavietās. Tātad gandrīz 277 tūkstošos darba vietu cilvēki parādās un pazūd, dodoties veikt nākamos darbus vai gūt ienākumus vēl citos veidos.
Izplatīts ienākumu gūšanas veids ir arī autoratlīdzības, kādas uzņēmumi mēdz maksāt gan saviem štata darbiniekiem, gan ārštata autoriem. Šīs atalgojuma formas saņēmēji aplikti ar mazāku nodokļu slogu, kas padara šo formu populāru.
Rezultātā darba devēji savu grāmatvežu personā daudzos gadījumos patiešām nevar zināt, kādi ir atalgojamo cilvēku kopējie ienākumi no dažādiem avotiem, no kuru summas atkarīgas IIN likmes. Šīs likmes aug līdzi ienākumu apjomam. Par tā sauktajām “aplokšņu algām” ir cits stāsts, bet dažnedažādu darba devēju legāli izmaksātos atalgojumus un par tiem ieturētās IIN summas gada beigās saskaita Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tad var izrādīties, ka kāds vai kādi darba devēji IIN maksājumus aprēķinājuši pēc likmēm no zemākas gada kopējo ienākumu summas. VID tad nu uzņēmies visas šis kļūdas izlabot.
Labojams ir ne tikai katra nodarbinātā samaksātais nodokļu apmērs, bet to aprēķināšanas sistēma. Tieši to ierosinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Vakar, 14. martā tā iesniegusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam priekšlikumus par valdības Rīcības plāna projektu. Tajā ir sadaļa par nodokļu konkurētspēju, kurā LDDK aicina sasniedzamos rezultātus papildināt ar konkrētiem izdarāmajiem darbiem, tostarp, diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu aizstāt ar lielāku un fiksētu neapliekamo minimumu. LDDK piedāvājums kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem noorganizēt šīs pārejas pakāpeniskumu uztverams ar bažām, vai pārejas periodā neizcelsies vēl lielāks juceklis nodarbināto un valsts savstarpējo parādu rēķināšanā nekā pašlaik.
Jāatgādina, ka 2017. gada reformas reklāmā tika plaši izmantota LDDK firmas zīme. Pēc tam organizācijas vadītājiem nācās ilgi taisnoties, ka reformas rezultāts nebūt neatbilst tiem solījumiem, ar kādiem viņus šajā pasākumā bija iesaistījusi toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Uz pašreizējo jucekli nodokļu aprēķināšanā par 2022. gada ienākumiem “Neatkarīgā” jau ir norādījusi 12. martā: “VID kļūdījies: daļai iedzīvotāju nepareizi aprēķināts ienākuma nodoklis par 2022. gadu." VID savu kļūdu atzinis un atsaucis IIN papildu maksājuma pieprasījumu tiem, kuriem šis pieprasījums radies identificētās kļūdas dēļ. Atliek cerēt un ticēt, ka citu kļūdu VID aprēķinu sistēmā šogad nav.
Nervozēt un meklēt naudu nodokļa maksājumu iztrūkuma segšanai šajā reizē VID lika autoratlīdzību saņēmējiem, kuri nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēji. Viņiem līdz šā gada 31. decembrim ir tiesības neiekļaut autoratlīdzības taksācijas gada kopējā ar nodokli apliekamajā ienākumā, kuram tiek piemērota progresīvā nodokļa likme, un tie netiek ņemti vērā, nosakot maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu. Taču VID nodokļu pārrēķina sākotnējā versijā šis tiesības bija ignorētas un autoratlīdzības ieņēmumi pieskaitīti tiem ieņēmumiem, kuri tiek ņemti vērā, aprēķinot gada diferencēto neapliekamo minimumu.
VID apgalvo, ka konkrētā kļūda izlabota 6. martā. Tagad visi autoratlīdzību saņēmēji var ieraudzīt VID Elektroniskajā norēķinu sistēmā savu 2022. gada nodokļu maksājumu bilanci bez šīs kļūdas un varbūt no maksājumu parādniekiem kļūt par maksājumu saņēmējiem.
Katra gada 1. marts tik tiešām izraisa ažiotāžu un nodarbina EDS ar pilnu jaudu. Marta pirmajā divās nedēļās tika iesniegti 581,4 tūkstoši ieņēmumu deklarāciju ar mērķi saņemt no valsts kompensācijas vai dzēst maksājumu iztrūkumu. No iesniegtajām deklarācijām 503,7 tūkstoši attiecās uz 2022. gadu, bet nepilni 100 tūkstoši - par iepriekšējiem trijiem gadiem, cik ilgi VID gaida attaisnotos izdevumu pieprasījumus. Ļoti iespējams, ka cilvēki meklējuši 2019. gada izdevumu dokumentus, lai ar to palīdzību dzēstu 2022. gada maksājumu iztrūkumu.
2017. gada reforma diemžēl saspieda attaisnoto izdevumu kompensācijas līdz simboliskam lielumam, t.i., mazumam. Kompensāciju kāpināšana iespējama, apgūstot sistēmu, kā tuvākie radinieki drīkst pārlikt attaisnotos izdevumus, kuru summa pārsniedz vienam cilvēkam atvēlētos kompensāciju griestus, uz citu cilvēku, kurš ar saviem izdevumiem šos griestus sasniegt nespēj.
Deklarāciju sniegšanas kampaņai galu vēl nevar saredzēt, lai gan deklarāciju skaits jau tuvojas nodarbināto kopskaitam. Jāņem vērā, ka deklarācijas gan obligāti, gan brīvprātīgi iesniedz arī pensionāri u.c. nestrādājošie.
Lielā mērā pateicoties Covid-19, VID ticis vaļā cilvēku pūļiem, kādi iepriekš gadu no gada ap šādu laiku stāvēja rindās VID centrālajā ēkā Rīgā un VID teritoriālajās nodaļās, lai izskaidrotos ar nodokļu piedzinējiem. Šāda iespēja cilvēkiem atstāta, bet apgrūtināta ar iepriekšēju pierakstīšanos. Lielākajā daļā gadījumu norēķini tiek saskaņoti EDS, kā arī telefonsarunās.
