Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" plāni pārklāt Latviju ar saules un vēja parkiem atgādina par lietuviešu jau realizēto plānu pārklāt Latviju ar “Maxima” veikalu tīklu.
“Ignitis Group” ir cēlies no “Lietuvos Energija", kas atgādina mūsu “Latvenergo”. Lietuva ne tikai nomainījusi valsts uzņēmuma nosaukumu, bet arī piesaistījusi tam privāto kapitālu. Valstij palikuši 75% akciju, bet pārējās akcijas pārdotas biržā un piesaistījušas uzņēmumam pusmiljardu eiro. Akciju pircēji ir pievilināti ar garantētu peļņu, kādu Latvijas gadījumā gūst “Latvenergo” meitas uzņēmums “Sadales tīkls”.
Savukārt pusmiljards eiro papildus akciju kapitāla dodot iespēju piesaistīt pusotru miljardu eiro aizņēmumu. "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Maikštens (attēlā) vakar bija ieradies Rīgā pavēstīt, ka no šiem diviem miljardiem 700 miljoni tikšot ieguldīti Latvijas vēja un saules parku ierīkošanai.
Pagaidām D. Maikštens tomēr atturējās izpaust, kad un kur notiks pamatakmens likšana vai kādas citas darbības, kas apliecinās pāreju no solīšanas un plānošanas uz reālu celtniecību. Kamēr tā nenotiek, nav pilnīgas pārliecības par “Ignitis Group” pieteikto plānu izpildi: vai tiešām viņi dabūs būvatļauju, no kurienes savāks celtniekus, uz kuriem tagad konkurē arī “Rail Baltica”, utt.
Vēja parku celtniecība Latvijā līdz šim bija smagi iesprūdusi. Jau pagājušā gadsimta 90. gadu beigās “Latvenergo” uzstādīja vienu vēja darbinātu elektrības ģeneratoru pie Ainažiem kā uzskates līdzekli, ka pasaulē pastāv arī tāds enerģijas iegūšanas veids. Komercializēts tas tika otrā Latvijas malā Liepājā. Ar 2002. gada 12. novembri datēta 33 vēja ģeneratoru palaišana Grobiņā pie Liepājas. Tobrīd tas bijis lielākais vēja parks Baltijā. Turpat netālu un ap to pašu laiku ekspluatācijā tika nodota viena vēja turbīna Liepājas Karostā. Sākotnēji tur plānojuši uzstādīt vairākus ģeneratorus, bet Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un pilsētas pašvaldība izlēmušas šo rūpalu ierobežot ar vienu turbīnu. Pret vairāku vēja ģeneratoru būvniecību sabiedriskajā apspriešanā izteikušies 18 Karostas iedzīvotāji un ar to pietika, lai vēja turbīnu uzstādīšanu nobremzētu visā Latvijā. Uz vēlētajiem amatiem pašvaldībās pretendējošiem cilvēkiem bija kļuvis skaidrs, ka viņus ievēlēs pret solījumu nepieļaut vēja turbīnu uzstādīšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā.
Laika gaitā atklājās, ka vēja turbīnu iespējams izmantot ne tik daudz enerģijas ražošanai, cik parazitēšanai uz jau saražotās elektrības rēķina, pārdalot tās ieņēmumus caur obligāto iepirkuma komponenti (OIK) - visu elektrības lietotāju dotāciju tās elektrības ražotājiem, kuri ražošanu veikuši dīvainos, mākslīgi sadārdzinātos veidos. Starp šiem veidiem izrādījās arī vēja turbīnu darbināšana, ja jau par to varēja saņemt OIK naudu. Tāpēc grūti noticēt, ka OIK bijusi vajadzīga tikai vecajām, sliktajām turbīnām, bet jaunās, modernās, labās turbīnas ražos elektroenerģiju par pašizmaksu, kas nekādas piemaksas vairs neprasīs.
Vēl vienu pleķi uz vēja enerģētikas mundiera Latvijā uzlika skandāls, kad Latviju starptautiskās instancēs iesūdzēja gan vēja parks "Winergy", gan šo projektu kreditējusī, tagad likvidācijas stadijā esošā "PNB banka", kas iepriekš saucās par "Norvik banku". "Winergy" projektam bija pamanījies iegūt arī Latvijas valsts līdzfinansējumu. Pērn vasarā Augstākā tiesa atdevusi Rīgas apgabaltiesai atkārtotai izskatīšanai lietu par 2,1 miljona eiro valsts naudas izkrāpšanu “Winergy” projektam, kas esot notikusi 2011. gadā. Tiesu kalendārs rāda, ka šīs lietas izskatīšanu tiesa turpinās šī gada maijā. Savukārt Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā aprīlī turpinās dzīt pēdas vairāk nekā 15 miljoniem eiro, kas pazuduši pa ceļam starp "PNB banku" un “Winergy".
Zvērestus nepieļaut vēja turbīnu uzstādīšanu izdevās lauzt tikai pēc divdesmit gadiem Ventspils novada Tārgales pagastā. Tikai 14, bet toties daudz jaudīgāku vēja turbīnu palaišana darbā tur datēta ar 2022. gada 15. septembri. Tas sakrita ar elektrības cenu maksimumiem, kuru dēļ Latvijas iedzīvotājiem varēja rasties pārdomas par nepieciešamību iegūt elektrību no vēja jeb zila gaisa.
Ap to pašu laiku tika grozīts Elektroenerģijas tirgus likums. Šie grozījumi ierakstīja likumā 22.1 pantu par “vietējai sabiedrībai vēja elektrostaciju radītā diskomforta kompensācijas maksājumiem”. To galīgā ieviešana gaida valdības lēmumu par maksājumu lielumu. Vēja enerģijas asociācija sola līdz 2000 eiro gadā par katru vēja parkos saražoto megavatstundu, bet Latvijas Pašvaldību savienība prasa piesaistīt šos maksājumus elektroenerģijas cenai “NordPool” biržā. Valdības lēmuma projekts jāsagatavo Klimata un enerģētikas ministrijai.
Lietuvieši ieradušies Latvijā ar pārliecību, ka Latvijas valsts un sabiedrība ir gatava pieņemt viņu biznesa plānus. Viņi iecerējuši ražot elektrību praktiski neierobežotā daudzumā eksportam. D. Maikštens atklāja, ka biznesa plāna būtība ir pārvērst par resursu to, kas līdz šim traktēts par Latvijas un visas Baltijas lāstu - proti, iedzīvotāju trūkumu, depopulāciju. Tā taču atbrīvo vēja turbīnām vietu, kādas nav Viduseiropā ar daudz lielāku iedzīvotāju blīvumu. Piemēram, “Wikipedia” pieraksta Latvijai 30,9 cilvēkus uz kvadrātkilometru, bet Vācijai - 229 cilvēkus uz kvadrātkilometru. Turienes cilvēku blīvums, savukārt, izdevīgs rūpniecībai, kas rada milzīgu pieprasījumu pēc enerģijas. “Ignitis Group” šo enerģiju piegādāšot gan pa vadiem, gan kā ūdeņradi. Tas ir ķīmisks elements, kuru iespējams ar enerģijas iztērēšanu iegūt no ūdens un kas šo enerģiju atdod atpakaļ, pārvērsdamies par ūdeni bez nekādiem kaitīgiem izmešiem.
Latvijas uzņēmums “Latvenergo” uzmundrina, ka atjaunojamās enerģētikas nozarē tomēr nenotiks tā, kā jau noticis mazumtirdzniecības nozarē ar “Maxima” ielaušanos Latvijas tirgū. “Latvenergo” sabiedrisko attiecību pārstāve Ivita Bidere uzskaitīja faktus, ko Latvija liek pretī kaimiņvalsts ekspansijai:
“Mūsdienās enerģētikas uzņēmumi savu darbību neierobežo vienas valsts teritorijā, - ja “Ignitis” vēl tikai plāno paplašināt darbību Latvijā, tad “Latvenergo” Baltijas zīmola “Elektrum” saules parki sekmīgi strādā gan Lietuvā, gan Igaunijā. “Latvenergo” jau ir zaļās enerģētikas līderis Baltijas valstīs ar Daugavas HES uzstādīto jaudu 1558 MW. HES, saules un vēja staciju sinerģija ir pamats mūsu stratēģiskajam mērķim šīs savas pozīcijas ne tikai saglabāt, bet ar atrāvienu no citiem vēl vairāk nostiprināt ar 2030. gadā izbūvētām vai iegūtām vēja un saules enerģijas stacijām ar kopējo jaudu līdz 2 300 MW, tajā skaitā Latvijas vēja parku projekta ietvaros izveidot vēja enerģijas stacijas ar jaudu līdz 800 MW. Par savām ambīcijām AER jaudu attīstībai Latvijā esam ziņojuši jau pagājušajā gadā - tas ir gan Latvijas vēja parku Latvijas tautsaimniecībai būtiskais projekts, no kura ienākumi paliks Latvijā, gan kopīgie plāni ar RWE atkrastes vēja enerģijas izmantošanā, gan lielāki un mazāki saules parki - strādājam pie projektu attīstības, kas sevī ietver dažādas vides izpētes, projektēšanas darbus, efektīvāko pieslēgumu pārvades vai sadales sistēmai plānošanas un projektēšanas darbus. Jārēķinās, ka AER projekta dzīves cikls no idejas līdz realizācijas uzsākšanai jeb lāpstas ieduršanai zemē saules elektrostacijai vidēji ilgst 1-2 gadus, savukārt vēja parkam 1-3 gadus. Attīstot savus projektus, vērtējam ne tikai iespējas Latvijā, bet turpinām paplašināt darbību kaimiņvalstīs ar jauniem projektiem un vienlaikus aktīvi strādājam pie nākamajām tehnoloģijām, kas uznāk uz enerģētikas "skatuves" jau kā potenciāli risinājumi, ne tikai kā nākotnes ieceres - gan ūdeņraža izmantošana, gan uzkrāšanas tehnoloģijas”.
