Veselības budžeta apstiprināšana, dažādu dokumentu pieņemšana, tikšanās un iepazīšanās ar veselības nozari – šādus simt dienās paveiktos darbus uzskaita veselības ministre Līga Meņģelsone. Ministri varētu uzslavēt par darba ražīgumu, ja vien šie visi uzdevumi nebūtu pašsaprotamas lietas, kas valdības loceklim jādara, un būtu dīvaini, ja nozares ministrs nepiedalītos budžeta apstiprināšanā.
Lai arī mediķi, pacienti un citi sabiedrības pārstāvji atšķirībā no izglītības darbiniekiem nav pieteikuši streiku vai protesta akcijas, gaisotne veselības nozarē ir saspringta. Situāciju varētu pat raksturot kā nokaitētu, jo veselības nozares finansējums kopumā ir zemāks nekā pagājušajā gadā, lai arī nozare ir saņēmusi papildu finanšu līdzekļus šajā gadā. Neapmierināti ir gan mediķi, gan pacientu organizācijas - par nepietiekamo finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem un kompensējamām zālēm, slimnīcu darbībai un citiem aktuāliem jautājumiem. Tomēr tas netraucē veselības ministrei atzīmēt savas simt dienas ministra amatā ar virkni panākumu.
Par vienu no paveiktajiem darbiem veselības ministre sauc valsts budžeta veselības nozares finansējuma daļas izstrādi un apstiprināšanu. Līga Meņģelsone norāda, ka veselības nozarei šajā gadā paredzēti 1,6 miljardi eiro un no šīs summas 1,35 miljardi eiro tiks novirzīti ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, piemēram, ģimenes ārstu praksēm, kompensējamiem medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai un citiem.
Veselības ministre stāsta, ka šogad budžetā papildus piešķirtos 85,8 miljonus eiro plānots pamatā novirzīt onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam. Jāpiebilst, ka onkoloģijai paredzēti 30 miljoni eiro, lai gan minimālās vajadzības tika lēstas ap 90 miljoniem eiro. Turklāt no papildus piešķirtās summas tikai astoņi miljoni eiro tiks novirzīti kompensējamiem medikamentiem onkoloģijā. Mediķu algu palielināšanai šogad novirzīs 55 miljonus eiro, un mediķu algas palielinās aprīlī, protams, pieejamais finansējums ļaus ārstniecības personu algas palielināt par pāris procentiem, kas, ņemot vērā pēdējā gada inflācijas kāpumu, būs pavisam neliels atvieglojums. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris gan diplomātiski Līgas Meņģelsones darbības pirmās simt dienas novērtē pozitīvi, jo ministre ir cīnījusies par finansējumu veselības nozarei, taču pat viņš aiz šiem novērtējuma vārdiem nespēj noslēpt bažas par veselības nozares nākotni.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka 2022. gada veselības budžets bija vairāk nekā divi miljardi eiro, kas veidoja 5,09 procentus no iekšzemes kopprodukta, savukārt šogad - jau minētie 1,68 miljardi - veido vien 3,95 procentus no iekšzemes kopprodukta. Arī prognozes nākamajam gadam ir bēdīgas - 1,63 miljardi eiro, kas ir vēl mazāk nekā šogad. Protams, atbildība par veselības nozari jāuzņemas visai valdībai, jo viens veselības ministrs kopumā, kā rāda Latvijas pieredze, izdarīt praktiski neko nevar, ja nav valdības un valdības vadītāja atbalsta.
Visi atceramies premjerministra Krišjāņa Kariņa teikto, ka veselības nozare, tāpat kā jebkura cita, papildu naudu nedabūšot, ja netiks īstenotas reformas. Veselības ministre acīmredzot to ir sadzirdējusi, jo informē par slimnīcu darbības izvērtējumu. Slimnīcu vērtēšana tiek veikta, balstoties uz īstenotām pārbaudēm slimnīcās un slimnīcu rezultatīviem rādītājiem “ar mērķi efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu”. Veselības ministrija vērtē ne tikai reālo pakalpojumu pieejamību pret slimnīcas līmenim noteikto, bet tiek vērtēta arī pakalpojumu kvalitāte, proti, ir noteikts manipulāciju vai pacientu skaits, ko katrs speciālists veic vai apkalpo gada laikā, lai varētu secināt, ka konkrētais mediķis vai slimnīca var sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Vēl pirms Covid-19 epidēmijas iepriekšējie ministri plānoja slimnīcu tīkla reformas, tomēr tas apstājās kovida laikā, saprotot, ka tikai ar lielajām slimnīcām nespēs adekvāti palīdzēt visiem pacientiem, proti, lokālās slimnīcas būtiski atslogoja klīniskās universitātes un reģionālās slimnīcas, pārņemot pacientus, kuriem nebija vairs nepieciešama akūta palīdzība augstākā līmeņa slimnīcās.
Otrkārt, kā izriet no Veselības ministrijas izklāsta, tiek plānota jauna e-veselība - ir uzsākts darbs pie jaunas Digitālās veselības ekosistēmas. Tās mērķis būšot ar modernu risinājumu palīdzību padarīt pacientiem ārstniecību un aprūpi pieejamāku, kā arī atvieglot ārstu, māsu un citu ārstniecības personu darbu. Tas rada milzīgu neuzticību un bažas, jo līdzšinējais darbs pie e-veselības joprojām nav izvērtēts, tāpat kā nav izvērtēta miljonu eiro ieguldījumu lietderība, izņemot Valsts kontroles pirms vairākiem gadiem veikto revīziju, kas bija ļoti kritiska un nosauca arī virkni atbildīgo, no kuriem neviens atbildību neuzņēmās.
Viens no dokumentiem, kas izstrādāts, bet finansējums tā mērķu sasniegšanai nav piešķirts, ir Sabiedrības veselības pamatnostādnes. Veselības ministrija gan ir norādījusi, cik liels finansējums kopumā būtu nepieciešams, un tas vismaz trīs reizes pārsniedza finansējumu, kas nozarei piešķirts šogad papildus. Taču, neraugoties uz šo bēdīgo pieredzi, Veselības ministrija nedomā padoties, jo jau ir uzsākusi darbus pie jauniem dokumentiem, piemēram, politikas plānošanas dokumentiem sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas jomā, kā arī mātes un bērna veselības uzlabošanas jomā.
Vēl jāpiebilst, ka ir izveidotas arī jaunas darba grupas - viena no tām par veselības aprūpes finansēšanas modeli. Ar šo jautājumu arī ir strādājušas vairākas darba grupas, tāpēc vienīgais, ko var novēlēt nozarē strādājošajiem un vispār cilvēkiem, kurus interesē veselības nozarē notiekošais, ir pacietība.
