Saeima groza un izskaidro Imigrācijas likumu tā, lai faktiski atbrīvotu valsts iestādes no pienākumiem izraidīt no Latvijas Krievijas pilsoņus bez nekādām latviešu valodas zināšanām, ko tagadējās valdošās partijas bija stingri apsolījušas mirkli pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Patlaban spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija ir tipisks priekšvēlēšanu cīņas produkts. Saeimas balsojums par tagadējo likumu datēts ar 2022. gada 22. septembri pusotru nedēļu pirms 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī. Tā, lūk, tobrīd koalīcijā un arī opozīcijā esošo deputātu vairākums vērsās pie Saeimas vēlētāju vairākuma, dažus priekšvēlēšanu solījumus pasniedzot pat kā likumus. Ar šo un līdzīgiem trikiem 13. Saeimas koalīcija tik tiešām pārformatizējās par 14. Saeimas koalīciju un tagad liek lietā nākamos trikus, ar kādiem atkratīties no tiem priekšvēlēšanu solījumiem, kuru pildīšana apgrūtinātu dzīvi valdībai un valsts iestādēm.
Viens no Imigrācijas likuma grozījumu punktiem bija atņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA) tiem Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, kuriem sakrīt divi brāķēšanas kritēriji. Pirmais, ka viņi ieguvuši Krievijas pilsonību, atsakoties no Latvijas pilsonības vai šādai pilsonībai praktiski līdzvērtīgā nepilsoņa statusa. Otrais, ka viņi nevar apliecināt latviešu valodas prasmi kaut zemā līmenī, kāds vispār tiek prasīts no ārzemniekiem, kuri lūdz PUA. Spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts nosaka, ka brāķēšanas kritērijiem atbilstošajiem cilvēkiem izsniegtās PUA būs derīgas līdz šā gada 1. septembrim. Taču tās ir saņemamas no jauna, ja Krievijas pilsoņi līdz šim pašam datumam iesniegs attiecīgu lūgumu kopā ar apliecinājumu par valsts valodas prasmi noteiktā līmenī.
Tagad 1. septembris jau ir pietiekami tuvu, lai būtu saprotams, ka valsts iestādes nespētu izpildīt tām uzliktos pienākumus līdz 1. septembrim, pat ja to gribētu gan politiķi, gan ierēdņi, gan pārbaudei pakļautie Krievijas pilsoņi. Īstenībā to negrib neviena no šeit nosauktajām grupām (katrā grupā ir cilvēki ar pretējiem uzskatiem, mērķiem, nodomiem utt.), tāpēc likuma izpilde jāpārvērš par izpildes imitāciju. Šī pārvērtība sākusies ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkta grozīšanu, ko Saeima sāka savā 30. marta sēdē. Grozījumi tika pieņemti pirmajā lasījumā ar atzinumu, ka tie ir steidzami un galīgajā lasījumā pieņemami jau šonedēļ.
Likuma izpildes termiņi tiek pārcelti tā, lai to izpildes beigas vairs nebūtu saskatāmas. Likuma grozījumi atstās 2023. gada 1.septembri kā PUA derīguma termiņa beigas tikai tiem Krievijas pilsoņiem, kuri līdz šim datumam nebūs pieteikušies uz jauno PUA saņemšanu. Valodas prasmes apstiprinājuma vietā viņiem jāsniedz izziņa, ka esot pieteikušies uz valodas prasmes pārbaudi, kuras termiņi atkarīgi no eksaminējošās iestādes jaudas.
Valodas eksāmenu nokārtojušie varēs doties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) pēc jaunas PUA, kuras izsniegšanai likuma grozījumi nosaka gadu ilgu termiņu. Šāda kavēšanās nav tīri tehniska, kā tas ir Latvijas pasu un identifikācijas karšu izsniegšanu. PMLP izsniegs jaunas PUA tikai tiem Krievijas pilsoņiem, par kuriem būs savākusi labvēlīgas atsauksmes no valsts drošības iestādēm un labas ziņas no valsts datu bāzēm. Kuram Krievijas pilsonim PMLP paziņos par lēmumu PUA izsniegšanu atteikt, tas varēs sākt tiesāšanos ar Latvijas valsti. Visu šo procedūru laikā Krievijas pilsoņi Latvijā drīkstēs dzīvot tieši tāpat, kā viņi šodien dzīvo.
Tādā veidā Krievijas pilsoņi varēs izdzīvot Latvijā vismaz vēl vienu Saeimas vēlēšanu ciklu. Gan jau pirms 15. Saeimas vēlēšanām atradīsies gribētāji grozīt pašreiz topošos Imigrācijas likuma grozījumus un pēc 15. Saeimas vēlēšanām tapusī koalīcija darīs to pašu, ko tagadējā koalīcija dara pēc 14. Saeimas vēlēšanām.
Imigrācijas likuma izpilde pagaidām norisinās kā Latvijā reāli dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaitīšana. Tikai šādā kļūs skaidrs, cik daudz tādu cilvēku Latvijā reāli dzīvo un grib dzīvot. Visticamāk, ka vairāki tūkstoši Krievijas pilsoņu Latviju ir pametuši bez atsveicināšanās. Imigrācijas likuma grozījumus gatavojošās Saeimas komisijas pagājušajā nedēļā savāca skaitļus, kādi valsts iestāžu rīcībā nonākuši sakarā ar Imigrācijas likuma izpildi.
Valsts izglītības satura centrs informēja, ka valsts valodas prasmes pārbaudei reģistrējušies nedaudz vairāk kā 8000 Krievijas pilsoņu. Tas atbilst 1/3 no pārbaudei pakļaujamo Krievijas pilsoņu maksimuma, ja viņi visi tiešām dzīvotu un gribētu dzīvot Latvijā. Savukārt PMLP bija jau saņēmis 3 016 Krievijas pilsoņu iesniegumus jaunas PUA saņemšanai. No tiem 1 577 atrodas vecuma grupā virs 75 gadiem, kuri no valodas prasmes pārbaudes atbrīvoti. Kopumā šajā vecuma grupā varētu būt ap pieciem tūkstošiem cilvēku.
163 Krievijas pilsoņi jau tikuši pie PUA atbilstoši jaunajai kārtībai, bet septiņiem lūdzējiem PUA izsniegšana atteikta. 24 personas valodas neprasmes vai citu iemeslu dēļ lūgušas apmainīt vecās PUA pret jaunām termiņuzturēšanās atļaujām (TUA). Ar TUA ārzemnieki var dzīvot Latvijā bez latviešu valodas zināšanām, bet tāpēc arī bez valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības un citiem sociālajiem labumiem.
Šonedēļ Imigrācijas likums tiks grozīts tā, lai izraidīšana no Latvijas draudētu tikai tiem, kuri iecerējuši kļūt par pasaules televīziju zvaigznēm. To speciāli veciem cilvēkiem 30. marta Saeimas sēdē solīja Ainārs Šlesers: “Kā tas izskatīsies, kad pensionāru atvedīs līdz robežai un stums pāri, bet viņš teiks, ka viņam tajā Krievijā nekā nav? Viņš kritīs gar zemi un nekur neies. To nofilmēs un rādīs BBC un CNN."
Pretendentiem uz vietu pasaules ziņu aģentūru sižetos nav jādara pilnīgi nekas - nav jāpiesakās, ka vispār gribētu saņemt PUA pēc jaunās kārtības. Tad PMLP vajadzētu viņus meklēt rokā un informēt par iespējamo izraidīšanu pēc 1. septembra. Tomēr PMLP parastajā darba kārtībā ietilpst tikai to cilvēku lūgumu apmierināšana vai noraidīšana, kuri paši piesakās PMLP. Varbūt Krievijas pilsoņu gadījumā PMLP darīs ko neparastu, varbūt to uzņemsies policija vai robežsardze. 30. martā dzirdētais liek domāt, ka to nedarīs neviens. Pavisam ticami izklausījās deputāta Alekseja Rosļikova apgalvojums, ka iekšlietu ministrs Māris Kučinskis viņam esot teicis šādus vārdus: “Nedod, Dievs! Ja kaut viens vecs cilvēks būs spiests pamest šo valsti pats vai caur deportāciju, tad es demisionēšu.”
A. Šlesera, A. Rosļikova un M. Kučinska kā no vienas mutes piesauktais izraidāmo cilvēku vecums ir, pirmkārt, ļoti stiepjams atkarībā no tā, kā BBC un CNN to parādīs un, otrkārt, lieliski aizvietojams ar cilvēku invaliditāti, ar priekšrocībām sievietēm un kur nu vēl bērniem. Tāpēc pretendentiem uz izraidīšanu būs ļoti jācenšas, lai Latvijas iestādes nevarētu viņus nepamanīt pat pēc vislielākajām pūlēm izlikties, ka viņi nav pamanīti.
M. Kučinskis ir balsojis par Imigrācijas likuma 2022. gada 22. septembra grozījumiem un arī ar to nopelnījis vietu 14. Saeimas vēlēšanām izveidotajā Apvienotajā sarakstā un tālāk koalīcijā. Ar daudz lielākiem nopelniem likuma grozīšanā lepojas Nacionālā apvienība (NA), kas 30. martā nebūt necēlās cīņai par likuma izpildi tādā veidā, kāds tas tika pieteikts pagājušā gada rudenī. Jā, kaut kādu lojalitātes izpausmi Latvijai NA no Krievijas pilsoņiem gribētu, bet līdz latviešu valodas saprašanai tā neaiziet. No viņiem tiks prasīta tikai pareiza papīru sakārtošana atbilstoši NA deputāta Riharda Kola pamācībai, ka “ne visi cilvēki ir vientuļi. Ir ģimenes arī veciem cilvēkiem. Ja viens no ģimenes nokārto valodas eksāmenu, tad viņiem ir tiesības uz ģimenes apvienošanu. Tad laulātajiem nav tiem [eksāmeniem] cauri jāiet.”
