Latvijas Pensionāru federācijai ir virkne prasību Saeimai, kuras politiķi solījuši izpildīt, bet diemžēl to ignorējuši, pat neraugoties uz šo jautājumu atrašanos Labklājības ministrijas prioritāšu augšgalā.
Viena no prasībām ir atjaunot pensiju piemaksas senioriem, kuri pensionējušies, sākot no 2012. gada. Šai prioritātei un, kā norāda eksperti, arī netaisnībai pret daļu pensionāru nauda nav piešķirta ne iepriekšējos gados, ne šogad, lai gan Labklājības ministrija piedāvājusi dažādus scenārijus, kā piemaksas maksāt, tostarp arī ar saudzīgu pieeju budžetam.
Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekle Dzintra Žilde norādīja, ka pensionāru organizācijai ir trīs galvenās prasības. Viena no tām ir nodrošināt pensiju indeksāciju divas reizes gadā. Otra prasība ir atjaunot pensiju piemaksas personām, kas pensionējušās pēc 2012. gada. Dz. Žilde sacīja, ka tas skar būtisku daļu pensionāru - ap 100 000 cilvēku. Trešā prasība ir vismaz uzsākt diskusijas par bāzes pensijas apmēru un bāzes pensijas izmaksu no valsts pamatbudžeta. “Nerisinot šos jautājumus laikus, nāk klāt jaunas problēmas, jauni izaicinājumi un pensionāriem pārvarēt tos ir arvien grūtāk un grūtāk,” atzina Dz. Žilde. “Pensionāri izsaka lielas bažas par to, ka sociālā joma ir atstāta diemžēl pabērna lomā. Ekonomika - jā, bizness - jā, tas viss ir svarīgi, bet ir jārunā arī par cilvēkiem, kuri to savulaik ir cēluši, kuri audzinājuši bērnus, attieksme pret veciem cilvēkiem ir attieksme pret valsti un sabiedrību.”
Jelgavas pensionāru biedrības pārstāvis Jānis Felsbergs atzina, ka virkne valstu jau ir mainījušas savas pensiju sistēmas, kuras veidojās pensiju reformas ietvaros deviņdesmitajos gados un kuru uzspieda Pasaules banka. “Vienīgi Latvija ir ieciklējusies un tikai nelielas izmaiņas ir ieviestas, bet būtisku uzlabojumu nav. Pagājušā gada vidējā pensija ir zem nabadzības riska robežas. Tas ir bīstami - turēt tik lielu Latvijas iedzīvotāju daļu uz nabadzības riska robežas,” sacīja Jānis Felsbergs. Viņaprāt, politiķiem ir beidzot kaut kas jādara, lai situāciju mainītu. Jelgavas pensionāri Saeimā ir iesnieguši savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Minimālā pensija no šā gada 1. jūlija būs 157 eiro pašreizējo 136 eiro vietā, kas nozīmē tikai 15 procentu kāpumu. “Kāpēc trūcīgie pensionāri tiek padarīti vēl trūcīgāki, jo minimālo pensiju palielinājums ir zemāks nekā pensijas pieaugums pensionāram ar lielāku pensiju?” vaicāja seniors.
Otrs būtisks jautājums, pēc J. Felsberga teiktā, ir indeksācijas kārtība. Pensiju indeksācijā tiek piemērots vidējais patēriņa cenu kāpuma koeficients, kas neatspoguļo tieši seniora patēriņa cenu izmaiņas. Pensionāra patēriņa grozs parādītu, ka inflācija pensionārus skar daudz smagāk nekā vidējo Latvijas iedzīvotāju, jo cenu kāpums senioru patērētajām precēm ir visaugstākais. Pensionāri ir neizpratnē, kāpēc pensiju likums tiek lasīts par sliktu senioriem, jo, ja skatītos, kāda ir inflācija senioru patēriņa grozam, inflācija būtu pat 30 procenti. Seniori uzskata, ka ir steidzami jāievieš pensionāru patēriņa grozs, ko paši seniori jau ierosinājuši 2014. gadā.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa atzina, ka jautājums par pensiju piemaksām bijis ministrijas prioritāte jau vairākus gadus, arī gatavojot 2023. gada budžetu, šis jautājums tika norādīts kā prioritāte. No budžeta tas sākotnēji prasītu 59 miljonus eiro - ja atjaunotu visiem pensionāriem, kuri pensionējušies kopš 2012. gada līdz šim brīdim. Priekšlikums netika atbalstīts. “Mums ir vairāki varianti, kā to izdarīt pakāpeniski,” Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem sacīja S. Stabiņa. Jāatgādina, ka šis jautājums šajā pašā komisijā ir skatīts neskaitāmas reizes un Labklājības ministrija ir piedāvājusi dažādus variantus, kā piemaksas atjaunot.
Runājot par pensiju indeksāciju, S. Stabiņa atgādināja, ka pensijas vēsturiski ir indeksētas divas reizes gadā. Pašlaik mazās faktiski jau tiek pārskatītas divas reizes gadā - oktobrī kopā ar visām pensijām, savukārt gada sākumā tiek palielināts pamata apmērs minimālajam pensijām. Labklājības ministrija pašlaik raksta koncepciju par pensijām, ietverot arī bāzes pensiju jautājumu. Igaunijā un Lietuvā jau ir ieviesta šāda pensija.
