Latvija var atļauties zaudēt 30 miljonus gadā

© Neatkarīgā

Valstij gar degunu gadā aiziet vismaz 30 miljoni eiro tādēļ, ka trūkst prasmes izskaust nelegālā satura lietošanu internetā – secināja Pasaules intelektuālā īpašuma dienai par godu veltītajā pasākumā vienkopus sanākušie uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un valsts institūciju ierēdņi.

Garām valsts kasei

30 221 069 eiro gadā - tādus zaudējumus Latvijas ekonomikai rada nelegālā jeb pirātiskā audiovizuālā satura lietošana. Tas būtu viens tāds kārtīgs uzņēmums. No šīs summas netiek nomaksāti nodokļi. Šis ir apjoms, kas ierobežo jauna ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāta satura izveidi, tādējādi potenciāli nenodarbinot gan satura tiešos veidotājus (mūziķus, aktierus, autorus un tml.), gan arī cilvēkus, kas šo saturu palīdz veidot (tehniskais personāls, citas saistītās nozares), savā pētījumā secinājis ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) profesors Arnis Sauka.

Pētījums liecina, ka 13-28% respondentu, Latvijas iedzīvotāju, atkarībā no ierīces un satura veida, ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāto digitālo saturu izmanto nelegāli. Pētījums raksturo situāciju 2021. gada beigās unb 2022. gada sākumā.

Kopumā saturu nelegāli vairāk lieto vīrieši, relatīvi jaunāki respondenti ar zemāku izglītības līmeni, tomēr bez izteiktām tendencēm atkarībā no ienākumu līmeņa. Pētnieks pat sākumā bijis pārsteigts, ka cilvēki ar lielākiem ienākumiem nelegālo saturu lieto vairāk. “Tas ir attieksmes, ne naudas jautājums,” secina A. Sauka.

Un tas, ka bieži vien ir grūti legālo saturu atšķirt no nelegālā, nereti ir atruna.

Atbilstoši aptaujas rezultātiem, 20% no aptaujātajiem, turklāt 5% ļoti bieži vai bieži, kā avotus TV lapu izmantošanai lieto “Torrent” vietnes. Savukārt, lai klausītos vai lejuplādētu mūziku, “Torrent” vietnes izmanto 17% respondentu (5% ļoti bieži vai bieži). Arī kategorijā e- un audio grāmatas 10% aptaujāto atzina, ka izmanto “Torrent” vietnes. Šie dati liecina par augstu nelegālā satura patēriņu Latvijā un ir saskaņā arī ar citu pētījumu rezultātiem.

Piemēram, Eiropas Savienības (ES) intelektuālā īpašuma biroja 2021. gadā veiktais pētījums parāda, ka tieši Latvijā ir visaugstākais ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātā digitālā satura pirātisma līmenis starp visām ES valstīm.

Savukārt “Gemius Latvia” 2020. un 2021. gadā veiktie pētījumi liecina, ka desmit populārākās nelegālās video straumēšanas vietnes apmeklējuši aptuveni gandrīz 162 000 interneta lietotāju Latvijā, kopā veicot septiņus miljonus lapu skatījumu.

Šis pētījums arī parāda, ka aplūkotās video straumēšanas lapas sasnieguši 17% no visiem Latvijas interneta lietotājiem. 15% no respondentiem, kas piedalījās pētījumā, iepriekšējā pusgada laikā bija izmantojuši pirātiskās video straumēšanas vietnes.

A. Sauka gan teic, ka kopš viņa iepriekšējā pētījuma par pirātismu televīzijas satura izmantošanā 2016. gadā nevar teikt, ka situācija uzlabojusies, bet dati arī nerāda, ka ir kļuvis sliktāk.

Jautājums par nelegālo saturu ir saistīts ar ēnu ekonomiku kopumā, ar attieksmi - var lietot, jo nepieķers, un ar attieksmi pret valdību kopumā - ja es samaksāšu, kur tā nauda aizies. Ja cilvēks izjūt, ka sākt uzņēmējdarbību Latvijā ir ļoti grūti, viņš sāk šmaukties, un, ja šmaucas vienā vietā, tad var šmaukties arī citur. Un, ja vēl redz, ka citi krāpjas, tad tas sabiedrībā kļūst par normu, skaidro A. Sauka.

Problēma ir globāla

SIA “Tet” valdes loceklis, komercdirektors Edgars Grandāns uzsver, ka nelegālā satura platformas, ar ko nākas cīnīties, ir globālas un Latvija šajā cīņā var zaudēt. Ražot saturu latviešu valodā kļūst arvien neizdevīgāk un dārgāk. Tāpat “arvien lielāku Latvijas auditorijas daļu nesasniedz saturs, ko veidojam, un daļa sabiedrības ir imūna pret mūsu centieniem, un mēs nevaram aiziet un nopirkt jaunu sabiedrību”. Diemžēl nelegālā satura cena var būt valsts nacionālā drošība, tāpēc nepieciešams veicināt sabiedrības neiecietību pret pirātismu.

Arī Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa uzsver, ka sistēma ir globāla, un neredz, kā tuvākajā laikā to varētu ierobežot. Turklāt ierobežojumi var panākt to, ka nauda nonāk tur, kur mēs negribētu, lai tā nonāk. “Bet uz vietas varam vienoties ar mūsu reklāmdevējiem, ka mums ir saraksts ar vietnēm, kas zog saturu,” viņa piebilst.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja, “TV3 Group Latvia” valdes locekle Ieva Meļķe stāstīja par sava uzņēmuma pieredzi, kad pēdējo piecu gadu laikā sākti 18 kriminālprocesi, pirātisma nodarītos minimālos zaudējumus lēšot pusmiljona apmērā. “Tiesvedības ir ilgs un grūts ceļš, kas ilgst trīs četrus gadus, un ir grūti panākt taustāmu rezultātu finansiālā veidā,” viņa atzīst. I. Meļķe kā vienu no mehānismiem cīņai ar pirātismu iesaka darīt tā, lai legālais saturs nebūtu dārgs.

SIA “Acme Film” pārstāve Latvijā Inese Apse norāda, ka nelegālās vietnes ir atvērtas gadiem, visi lieto, neviens nevar aizvērt, jo nav politiskas ieinteresētības. Tajā pašā laikā ir vēlme ierobežot legālos, piemēram, Latvijā filmām aizliedzot titrus krievu valodā, kas, viņasprāt, nemazinās krievu valodas lietošanu, bet vēl vairāk palielinās nelegālo saturu.

Latvijas Grāmatu izdevēju asociācijas pārstāvis, zvērināts advokāts Juris Balodis atklāj, ka Latvijā kopš 2011. gada pastāv arī grāmatu pirātisms, kas kļūst arvien jaušamāks, lielāks un nepatīkamāks. Smieklīgi un kuriozi ir gadījumi, kad nelegālās grāmatu vietnes skolēniem iesaka izmantot skolu bibliotekāres un šīs vietnes tiek rakstītas zinātnisko darbu izmantotās literatūras sarakstos augstskolās.

Kad organizācijas pārstāvji vērsušies pie tiesībsargājošajām iestādēm, saņemtas atrunas par pārāk mazu nodarīto kaitējumu vienam autoram, lai veiktu izmeklēšanu, trūkst dokumentu un pierādījumu. Savukārt ārzemju izdevēji Latviju brīdina, ka “jūsu izdevēji var bankrotēt, ja nerūpēsieties par savu valodu”. Advokāts iesaka tiesībsargājošajām iestādēm dot resursus, izglītot darbiniekus, lai viņi varētu cīnīties pret pirātismu, “nevis liekot cietumā, bet dodot sabiedrībai ziņu, ka kāds tam seko”.

Top plāns, izmaiņas likumos, jauna iestāde

Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta vadītāja vietniece Daiga Gulbe stāsta, ka top jauns ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, kurš valdībā jāiesniedz līdz jūlija beigām. Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante informē, ka Saeimā izveidota Ēnu ekonomikas ierobežošanas apakškomisija.

Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone norāda, ka ir sagatavotas izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Autortiesību likumā. Savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) būs administratīva iestāde, kas strādās ar autortiesībām un uz iesnieguma pamata varēs bloķēt vietnes.

Uz jautājumu, vai varēs bloķēt arī “YouTube” pieejamo nelegālo saturu, NEPLP Monitoringa departamenta vadītāja Dita Remberga atbild, ka jau šobrīd viņas kolēģi gatavo ziņojumus “YouTube”, notiek saziņa, kas ir veiksmīga, un šāds saturs tiek izņemts, taču, “bloķējot “YouTube”, jebkurā tiesā var neizturēt samērīguma testu”.

Diskusiju organizēja biedrība “Par legālu saturu” sadarbībā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju. To vadīja biedrības “Par legālu saturu” valdes locekle Gunta Līdaka.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.