Uzņēmēji, Apvienotais saraksts un Eiropas Komisija nedaudz piežmiedz VID

© Neatkarīgā

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar apņēmās pāris dienu laikā pārstrādāt kārtējos grozījumus likumam “Par nodokļiem un nodevām", izmetot no tiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apsolītās tiesības uzņēmumu vietā izrēķināt, cik lielas algas jāsaņem šo uzņēmumu darbiniekiem un cik lieli būs nodokļu maksājumi no šīm algām.

Kopš pagājušā gada 21. novembra Saeimas Budžeta komisijā gulējušā likumprojekta izvilkšanu dienasgaismā noteica komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru pēkšņi piemeklējušas atklāsmes, ka likumprojekts jāpataisa par likumu līdz 1. jūnijam. Tāpēc, ka bez likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozīšanas Eiropas Komisija samazinās par 20 miljoniem eiro Latvijas finansējumu no Atveseļošanas fonda. Pie tā paša J. Reirs norādīja, ka likumprojekts esot gulējis atvilktnēs vai datoru failos nevis viņa aizmāršības, bet Apvienotā saraksta deputātu pretdarbības dēļ. Komisija nonāca līdz vienprātībai, kā vienas dienas laikā likumprojektu pārtaisīt līdz visai valdošajai koalīcijai tīkamam izskatam un jau šodien piedāvāt to iekļaušanai Saeimas plenārsēdes darba kārtībā.

Etalonalgas nodokļu aprēķinā neizmantos

Esošā likuma grozījumu projekts ietver ne tikai daudzu likumpantu grozīšanu, bet arī vairākas savstarpēji nesaistītas grozījumu tēmas. Par būtiskāko jeb skaļāko starp tām “Neatkarīgā” jau ir informējusi 27. februārī, ka “nodokļu likumā gatavo nevainības prezumpcijas atcelšanu”: “Nevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāpierāda nelegāla atalgojuma izmaksa uzņēmumā, bet uzņēmumam jāpierāda deklarētā atalgojuma atbilstība faktiski izmaksātajam atalgojumam.” Detalizētāk skaidrojot, būtu jāpierāda, kāpēc algas uzņēmumā ir vismaz par 20% zemākas nekā citos uzņēmumos, kurus VID izvēlējies par nozares jeb varbūt profesiju etalonu. Līdz apmierinošu paskaidrojumu saņemšanai VID gribēja prasīt no uzņēmumiem nodokļu maksājumus atbilstoši nevis faktiskajām, bet etalonalgām un sodīt uzņēmumus par nodokļu nemaksāšanu šādā apjomā.

Tieši šī likuma grozījumu sadaļa arī izrādījusies piedauzības akmens, kas apturējis visa likumprojekta virzību. Uzņēmēju organizācijas aptvērušas uzņēmumiem draudošās briesmas un atradušas valdošajā koalīcijā dzirdīgas ausis pie Apvienotā saraksta deputātu galvām. Uzņēmēju argumenti izklāstīti 27. februāra publikācijā atbilstoši Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas un biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” iesniegumiem Saeimas Budžeta komisijai, kurus komisija bija godprātīgi ielikusi likumprojektu pavadošo dokumentu mapē. Taču šādiem argumentiem nebūtu nekādas nozīmes, ja valdošajā koalīcijā valdītu vienprātība. Politiķu ausu atvēršanu uzņēmēju argumentiem šobrīd šķiet pašsaprotami sasaistīt ar Apvienotā saraksta un “Vienotības” plēšanos par Valsts prezidenta krēslu.

Briselē par Latviju zina vairāk nekā Latvijā

Partijisku apsvērumu dēļ politiķi noteikti būtu ar mieru palaist garām nieka 20 miljonus eiro ne tieši viņiem, bet valstij piesolītas naudas, taču J. Reirs pēkšņi atklājis, ka Eiropas Komisija no Latvijas prasa pilnīgo ko citu nekā nevainības prezumpcijas atcelšanu nodokļu jomā. Komisijas sēdē pārsteigumu par to pašu pauda Aiva Vīksna, kuru Apvienotais saraksts savā vidū novērtējis par pašu kompetentāko nodokļu jautājumos un deleģējis Budžeta komisijas sekretāres amatam.

Izrādās, ka Eiropas Komisija prasa uzņēmējus nevis tiranizēt un izputināt, bet pasargāt un atbalstīt. Proti, 20 miljonus eiro vērtā prasība esot vērsta uz VID veicamo uzņēmumu pārbaužu procedūru vienkāršošanu, atvieglošanu, paātrināšanu utt. “Eiropas Komisijai ir nopietna pārstāvniecība Rīgā,” pēc komisijas sēdes J. Reirs atbildēja “Neatkarīgajai" uz jautājumu, kā Eiropas Komisija Briselē vispār iedomājusies pievērsties nodokļu nomaksas kontroles procedūrām mazajā Latvijā. Šo procedūru nozīmību EK skatījumā var izteikt tā, ka to uzlabošana novērtēta ar 20 miljoniem eiro no 1,82 miljardiem eiro, kas noteikts par Latvijai maksimāli pieejamo finansējuma apjomu no Atveseļošanas fonda.

Ar nodokļu maksājumu pārbaudes veidu skaita un nosaukumu maiņu ir tāpat kā ar visām procedūrām - un, proti, paredzamās pārmaiņas nespēj uztvert tie, kuri paši nepiedalās tieši šajās procedūrās. Arī Saeimas deputāti neapņēmās iedziļināties, kas tieši un vai patiešām uzņēmumu pārbaudēs kļūs savādāks, grozot likumu “Par nodokļiem un nodevām” atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem. Viņi pieņēma kā patiesību finanšu ministra Arvila Ašeradena padomnieka Kaspara Čerņecka solījumu, ka tajās likuma grozījumu sadaļās, kas neattiecas uz uzņēmēju pienākumu pierādīt uzņēmumu uzrādīto algu atbilstību īstenībai, šie grozījumi esot tieši tādi, kādus no Latvijas prasa.

Nemaksāsim par mākslīgā intelekta kļūdām

Paļāvību uz likuma grozījumiem stiprināja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Jā, uzņēmējus apmierinot viss, izņemot vienu skandalozo ideju, kuras izciršanai ar visām saknēm J. Endziņš pielika spēkus.

J. Endziņš norādīja, ka mākslīgais intelekts vismaz tajā līmenī, kāds pieejams Latvijas VID, nav spējīgs novērtēt visus apstākļus, kuru dēļ atalgojumi vienā nozarē klasificētos uzņēmumos un vienā vārdā sauktas profesijas darbiniekiem var atšķirties daudz vairāk nekā tikai par 1/5 daļu. Kā piemēru viņš pieminēja Latvijas pašvaldību deputātus ar ļoti lielu atalgojuma izkliedi. Cilvēkiem tas neizraisa aizdomas, ka pašvaldības maksātu un deputāti saņemtu neuzskaitītu skaidro naudu. Turpretī mākslīgajam intelektam vēl augt un augt līdz sajēgai, kāpēc vienādi nosauktos amatos (deputāti un viņu priekšsēdētāji domēs un to komisijās, priekšsēdētāju vietnieki utt.) algas mēdz būt dažādas.

Publiskie amati izmantoti tikai kā labāk saskatāms piemērs vēl jo lielākai dažādībai starp VID klientiem pēc to valstiskās vai privātās piederības, pozicionēšanās augstu vai zemu cenu segmentā, atrašanos monopolstāvoklī jeb asā konkurencē u.tml. Lai VID to visu ņem vērā, bet, kā teica J. Endziņš, “risku vērtēšana nedrīkst beigties ar tiesībām piestādīt rēķinus".

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais