Latvija valdības pārcentības dēļ zaudējusi simtiem miljonus eiro

Klimata un enerģētikas ministrija apstiprināja “Neatkarīgajai”, ka tiešām pārņēmusi no Ekonomikas ministrijai pakļautā “Latvenergo” dabasgāzi 1,8 teravatstundu apjomā. Šī gāze tagad atrodas bezatlīdzības glabāšanā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Krišjāņa Kariņa pirmā valdība pagājušā gada rudenī finansējusi valsts uzņēmumu “Latvenergo” un piespiedusi privātuzņēmumu “Latvijas Gāze” (LG) pirkt dabasgāzi par ažiotāžas cenu, no kuras šodien pāri palikusi 1/12 daļa.

Ar pagājušā gada 23. augustu un 27. septembrī datētie valdības lēmumi piešķirt naudu dabasgāzes pirkšanai mats matā sakrīt ar dabasgāzes cenu virsotnēm TTF biržā. 23. augusta lēmumam pirkt dabasgāzi par 193 miljoniem eiro atbilda TTF cenu absolūtais 26. augusta rekords ar 309 eiro par megavatstundu (MWh, dabasgāzes uzskaite ir atsaistīta no tilpuma mērvienībām). 27. septembrī pasūtītais pirkums par 237 miljoniem eiro saskanēja ar biržas cenas atgriešanos virs 200 eiro/MWh pēc tam, kad atsitiens pret 26. augusta griestiem bija šīs cenas uz vairākām nedēļām piezemējis 170-180 eiro/MWh līmenī. Tagad no ažiotāžas cenām palikusi pāri tikai 1/12 daļa. 26. maijā dabasgāzes cena bija 24,5 eiro/MWh.

Valdība par gāzi lēma panikas lēkmēs

Valsts iestādes skopi dalās ar informāciju par to, cik daudz dabasgāzes tika reāli nopirkts un cik daudz naudas gandrīz burtiski iesūknēts Inčukalnā, no kurienes to ārā dabūt vairs nebūs iespējams. Jāsamierinās vai pat jāpriecājas par to, ka Latvijai ir gāzes rezerve krīzes gadījumiem, kad naudai varbūt vispār nebūs nekādas nozīmes. Citā variantā kāda no Latvijas valdībām varēs atgūt ieguldījuma nominālam atbilstošu vai pat lielāku summu, bet tikai tad, kad Eiropas Centrālā banka būs nodrukājusi divreiz vai desmitreiz vairāk eiro, nekā ir apritē pašlaik. Tad kopējais cenu kāpuma vilnis varētu atkal uznest dabasgāzes cenu līdz pagājušā gada 26. augusta virsotnei un pāri tai. Šobrīd būtu pārsteidzīgi minēt, vai tā vispār būs, kad tā būs un cik daudz naudas Latvijai vēl nāksies ieguldīt, lai samaksātu procentus par aizņēmumiem, uz kuru rēķina valdība pieņēma savus 23. augusta un 27. septembra lēmumus.

Nebūtu godīgi apvainot K. Kariņu un viņa pirmās valdības ministrus sevišķā muļķībā vai ļaunprātībā pēc Krievijas pasūtījuma. Jā, dabasgāzes tirgū iegrūstie simti miljoni eiro arī no Latvijas uzpūta gāzes cenu burbuli, no kura nauda plūda uz Krieviju, taču Latvija ir tik maza, ka pat ar speciālu nodomu nespētu uzpūst šo burbuli līdz TTF rekordiem. Latvijas devums bija sīka vienība TTF apgrozījumā. Latvijas valdība pakļāvās kopējai panikas lēkmei, ka dabasgāze jāpērk šodien, jo rīt taču tā būs dārgāka un vispār nenopērkama.

Nedrīkst arī apgalvot, ka dabasgāzes tagadējās - vasaras sākuma - cenas būs palikušas tādas pašas arī apkures sezonas sākumā.

Gaidām X stundu, kas visu norakstīs

Mājienus uz Inčukalnā iesūknēto supergāzi, t.i., supercenas gāzi deva “Latvenergo” un “Rīgas siltums” atbildēs uz jautājumiem, vai pagājušās apkures sezonas siltuma un elektrības cenas ir valsts uzdoto pirkumu rezultāts. Nē, uzņēmumi uz savu roku esot pratuši nopirkt lētāku dabasgāzi un pieskaņojuši tai savu produktu cenas.

Tālāk noskaidrojās, ka dārgā gāze atdota Klimata un enerģētika ministrijas (KEM) pārziņā. Ministrija apstiprināja “Neatkarīgajai”, ka tiešām pārņēmusi no Ekonomikas ministrijai pakļautā “Latvenergo” dabasgāzi 1,8 teravatstundu apjomā. Šī gāze tagad atrodas bezatlīdzības glabāšanā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. KEM apgalvo, ka jau sākotnējais gāzes iegādes mērķis bijis izmantošana gadījumā, ja nāktos veikt neplānotas Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālas Eiropas tīklu. Proti, ja Krievija atvienotu Baltiju no sava tīkla ar šajā tīklā uzturētu maiņstrāvas frekvenci. Latvija plāno no Krievijas frekvences pati atbrīvoties 2025. gadā.

Par frekvences uzturēšanu Latvijā ir atbildīgs valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) un tādējādi arī KEM, jo šī gada sākumā AST vadīšana tika pāradresēta no Finanšu ministrijas uz KEM. Tādā gadījumā loģiski, ka KEM rīcībā ir dabasgāze, ko piešķirt “Latvenergo” gadījumā, ja frekvences uzturēšanai Baltijā būtu jāiedarbina Rīgas TEC. Tehniski iespējami esot visādi varianti. Varbūt pat neplānotas Krievijas tīkla frekvences zaudēšanas gadījumā izdosies Eiropas frekvenci uzturēt bez dabasgāzes krājumu tērēšanas, bet var uzrasties vēl citi iemesli, kāpēc krājums jātērē.

KEM mierina, ka izdevumi par valsts energoapgādes drošuma rezervi tiek finansēti no valsts pamatbudžeta un to izmantošana neizraisīs elektrības sadārdzinājumu. Diemžēl superdārgās gāzes krājumu izveidošana un uzturēšana izraisa daudzus un dažādus sadārdzinājumus, ar kādiem valsts savāc naudu budžeta robu aizpildīšanai.

Gāzes pirkšanai piešķirtie 193+237=430 miljoni eiro + procenti par gāzes pirkšanai radītā valsts parāda apkalpošanu ir radījuši simtos miljonu eiro mērāmu robu valsts budžetā. Tomēr pārspīlējums būtu šo robu novērtēt kā 11/12 daļas no 430 miljoniem, kas atbilstu 394 miljoniem eiro. Paļausimies uz to, ka visa uzkrātā gāze nav nopirkta tieši cenu rekorda dienā 26. augustā un, ka apkures sezonas laikā tās cena nebūs tik zema kā 26. maijā.

“Desmit miljoni eiro noteikti” un varbūt vēl vairāk

Zaudējumiem no valsts iepirktās gāzes jāpievieno LG zaudējumi, kurus uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pagaidām novērtējis ar vārdiem “nu, es domāju, tie ir vairāk nekā desmit miljoni eiro noteikti". Vispārzināmie fakti runā par labu LG prasībai, nevis KEM apgalvojumam “Neatkarīgajai”, ka “ne esošā, ne iepriekšējā valdība nav devusi rīkojumu LG veikt īpaši dārgas gāzes iepirkumu”. Protams, ka valdība neuzdeva pirkt īpaši dārgu gāzi ne LG, ne “Latvenergo”. Valdība uzdeva pirkt gāzi brīdī, kad tā bija īpaši dārga, ja salīdzina ar iepriekšējām un vēlākajām gāzes cenām.

Lūk, kādu apliecinājumu attiecībām starp LG un Latvijas valsti (valdību) 2022./2023. gada apkures sezonas priekšvakarā glabā aģentūras LETA arhīvs: “Kariņš uzsvēra, ka valdība faktiski ir arestējusi jeb rezervējusi LG piederošo dabasgāzi Inčukalna krātuvē, nosakot, ka tā paredzēta Latvijas mājsaimniecībām, un uzņēmums to nevarēs izlietot nekur citur. Valdību neinteresē LG iekšējās problēmas un tas, ko un kā saka šis uzņēmums, tam valdības lēmums būs jāizpilda.”

Valsts piespieda LG atpirkt no sava akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" gāzi, kas bija iepumpēta Inčukalnā Kaļiņingradas (tagad Kēnigsbergas, Karalauču vai Krolevicas) vajadzībām. Pēc tam līdz pat apkures sezonas beigām Latvijas valstij piederošais gāzesvadu un Inčukalna krātuves pārvaldītājs “Conexus” ļāva LG ņemt no tai piederošās gāzes paņemt tikai tik, cik nepieciešams patēriņa segšanai Latvijā. Siltās ziemas un saimnieciskās konjunktūras dēļ gāzes patēriņš neizsmēla spaidu kārtā izveidoto gāzes uzkrājumu un tagad LG palikusi ar gāzi, kuras aktuālā tirgus cena ir mazāka nekā iepirkšanas cena. LG norāda, ka zaudējumus radījusi Latvijas valsts, nevis LG kļūdas gāzes tirdzniecībā. Pagaidām LG un KEM apmainās ar paziņojumiem, ka puses gatavas tiesāties.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais