Kamēr milzīgie vēja un saules parki vēl tikai top pārsvarā uz papīra un datoros, jau pakļautā ūdens enerģija padarījusi Latviju par Baltijas mēroga milzi elektrības ražošanā un eksportā.
Elektrības ražošanas un tirdzniecības datu apkopojums beidzas ar aprīli, kad Latvijas rezultāti visizcilākie. No vienas puses, šo rezultātu vērtību var pazemināt, atzīstot tos par dabas dāvanu vai nejaušību. Ne Latvijas enerģētiķi, ne Latvijas valsts nekādi nespēj ietekmēt ūdens pieteci Daugavas baseinā, kas sniedzas tālu ārpus valsts teritorijas. Ūdens pieteces ikgadējo svārstību ietvaros sagadījies tām ka tieši šogad bijusi iespēja aprīlī saražot lielāko elektronerģijas apjomu kopš 2011. gada aprīļa. Saražotas 985 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 16% vairāk nekā martā un par 49% vairāk nekā 2022. gada aprīlī. No otras puses, atkarībā no ūdens pieteces saražotās elektrība kāpumus un kritumus var traktēt kā eksperimentus, gatavojoties vēl lielākai atkarībai no dabas spēkiem.
Cilvēku nespēja ietekmēt lietus un sniega mākoņu trajektorijas taču nozīmē nespēju ietekmēt vēju, kas bīda mākoņus un piedevām turpmāk griezīs vai arī negriezīs elektrības ģeneratoru spārnus. No mākoņu trajektorijām atkarīgs arī tas enerģijas daudzums, kas nonāk no saules līdz zemei. Saulainā laikā pieaugs saules paneļos ģenerētās elektrība daudzums, bet saulains pavasaris nozīmē arī to, ka sniegs vairāk iztvaiko nekā izkūst un aiztek līdz hidroelektrostacijām. Nav manīti aprēķini, vai vispār iespējams, un ja vispār iespējams, tad kādā veidā salāgot elektrības iegūšanu no gaismas, vēja un ūdens kustības tā, lai dažādie elektrības iegūšanas veidi mazinātu summā iegūstamās elektrības daudzuma svārstības.
Jau ar hidroelektrostacijās saražotās elektrības daudzuma lēcienu aprīlī pieticis, lai vismaz uz vienu stundu elektrības cena Baltijā, Somijā un Zviedrijā noslīdētu līdz -0,92 eiro par megavatstundu (MWh). Patērētājiem par to liels prieks, bet jābūt arī izpratnei, ka ilglaicīgi pārdot elektrību par šādu cenu ražotāji nevarēs. Cenu minimumam jābeidzas vai nu cenu lēcieniem, vai ar lētā produkta deficītu. Cenu svārstības starp jau nosaukto minimumu un aprīļa maksimumu 201,91 eiro par MWh nav labklājību veicinošs faktors ne valstu, ne mājsaimniecību līmenī.
Hidroenerģētikai labvēlīgi apstākļi Daugavas HES kaskādē izpaudušies visa 2023. gada garumā. Uz to rēķina jau pagājuša gada novembrī Latvija izlīdzināja savu elektrības ražošanu ar patēriņu un turpmākajos mēnešos aizvien palielināja ražošanas pārsvaru pār patēriņu. Aprīlī Latvija saražoja 184% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas un tās pārpalikumu 449 GMh apjomā eksportēja uz Lietuvu un Igauniju. Latvijā saražotā elektrība izspiedusi no Baltijas elektrību no Polijas un Skandināvijas. Elektrības pārvades uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) aprēķinājis, ka Lietuvā un Igaunijā kopā elektrības imports no Polijas samazinājies par 66,8%, no Somijas - par 32,6% un no Zviedrijas - par 16,3%.
Ūdens pieplūdums Daugavā pat aprīlī nav apdzēsis visas krāsnis Latvijā, kurās siltums tiek iegūts elektrības ražošanai. Aprīlī Latvijā saražotās elektrības sadalījums pa ieguves veidiem pēc AST datiem ir šāds:
Avots | Daudzums MWh |
Daugavas HES | 892 537 |
Piecas TEC Rīgā | 18 345 |
Vēja elektrostacijas | 18 281 |
Koģenerācija | 819 |
Biomasa | 26 177 |
Biogāze | 16 602 |
Mazās HES | 9 618 |
Saules elektrostacijas | 2 571 |
Kopā | 984 950 |
Elektrības ražotāju daudzveidība
Elektrības ražošana no siltuma aprīlī turpinājās tādā mērā, kādā patērētājiem bija vajadzīgs siltums, kura iegūšanā elektrība figurē kā blakusprodukts. Par aprīli daudz saltākajā janvārī Rīgas lielās TEC kopā saražoja 182 830 MWh, t.i., tieši desmit reizes vairāk elektrības. Pamanāmi vairāk elektrības janvāri nekā aprīlī saražots arī biomasas un koģenerācijas elektrostacijās.
Citi elektrības ieguves veidi demonstrē savu atkarību no dabas apstākļu pārgrozībām. Vēja elektrostacijas janvārī devušas divreiz vairāk produkcijas atkarībā no vēja jaudas. Mazo HES devums aprīlī bija palicis apmēram tāds pats kā janvārī. Ne daba, bet cilvēki radījuši biogāzes plūsmu atbilstoši kukurūzas u.c. produktu pūdēšanas torņu tilpumam. Tā kā tas nav mainījies, nebija mainījies arī biogāzes dedzināšanas rezultātā iegūtais elektrības apjoms.
Dabas un tirgus, kā arī ideoloģijas ietekmju kopums izpaužas saules enerģijas ieguves lēcienos. Janvāra saule bija devusi iespēju iegūt tikai 51 MWh, kas 50 reižu mazāk par 2 571 MWh aprīlī. Savukārt attiecībā pret šo 2 571 MWh pagājuša gada aprīļa 540 MWh bija tikai piecas reizes mazāk.
Ūdens pieplūdums Daugavā dod lielisku veidu, kā pamatot Daugavas HES kaskādes saimnieka “Latvenergo” ienākumu lēcienu nesaistīti ar elektroenerģijas cenām. Vakar, 31. maijā “Latvenergo” koncerns publicēja savus nerevidētos datus par šā gada 1. ceturksni, kurā laikā koncerna ieņēmumi sasnieguši 729,4 miljonus eiro. No dažādiem peļņas rādītāju veidiem “Latvenergo” izmantojis EBITDA, kam pret salīdzināmu periodu pieaugums par 26% līdz 155,7 miljoniem eiro. Šāda naudas plūsma ļāvusi “Latvenergo” jau pēc pārskata perioda beigām izmaksāt valstij dividendēs par 2022. gadu 134 miljonus eiro.
Savus finanšu rezultātus “Latvenergo” izskaidro ar to, ka Daugavā HES ir saražots par 77 % vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Koncerna ražotnēs kopumā ir izstrādātas 2 179 GWh elektroenerģijas - gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms gada. Elektroenerģijas izstrāde bijusi par 1/3 lielāka nekā mazumtirdzniecībā pārdotais daudzums, kas deva iespēju elektrība pārpalikumu eksportēt.