Brīvprātīgie un labdarības organizācijas Neatkarīgajai apstiprināja: palīdzības apjoms, kas nonāk pie ukraiņiem Latvijā, samazinās. Iespējams, ka šovasar tas būs vēl mazāks.
Latvijā ir izveidotas daudzas brīvprātīgo organizācijas, lai palīdzētu ukraiņiem. Gan civiliedzīvotājiem, kas bēg no kara, gan karavīriem, kas cīnās frontē. Pilnīgi viss, ko brīvprātīgie dara, nebūtu iespējams bez uzņēmumu un cilvēku ziedotas naudas, pārtikas un apģērba. Neatkarīgā uzzināja no brīvprātīgajiem, kā norit kara otrais gads.
Ritas un Jāņa Šteinu kā brīvprātīgo stāsts sākās diezgan spontāni 2022. gada beigās. Viņi ieradās Kijevā, lai palīdzētu meklēt pazudušos karavīrus. Uz vietas pāris saprata, ka tas ir diezgan bīstami.
"Taču sapratām, kur mēs varētu būt noderīgi tieši tagad - Ukrainas bruņotie spēki lūdza mūs palīdzēt viņiem iegādāties kvadrakopterus. Mēs piekritām," stāsta trauslā un ļoti sievišķīgā Rita. Viņa ir ilggadēja dalībniece organizācijā “Leģenda”, kas meklē pazudušos Pirmā un Otrā pasaules kara karavīrus.
Kopš tā laika Rita un viņas vīrs ir veikuši vairākus sūtījumus karavīriem — viņu vajadzības nav mazinājušās. Turklāt, apmeklējot Ukrainu, pāris pamanīja, cik grūta ir dzīve tikko atbrīvotajās pilsētās un ciematos. Viņi burtiski uzņēmās aizbildniecību pār dažiem ciemiem Nikolajevas apgabalā.
"Kad vācām naudu pirmajiem kvadrakopteriem, tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem. Bijām mazliet nobažījušies, vai mums izdosies, jo viena drona cena ar visām sastāvdaļām bija aptuveni 10 000 eiro. Un paši kvadrakopteri bija vairāki," atceras Jānis Šteins. “Apakšvienības, kurai vācām naudu, komandieris ierakstīja video ar aicinājumu ziedot, publicējām ierakstus sociālajos tīklos, runājām ar cilvēkiem. Un tas nostrādāja! Ar katru nākamo ziedojumu vākšanas reizi guvām pieredzi un izpratni par to, kā ar mazāku darbu varam paveikt vairāk. Piemēram, mēs aprēķinājām, ka ir izdevīgāk nogādāt uz Ukrainu tieši pārtiku nekā par naudu tur nopirkt pārtiku. Vai arī noskaidrojām, kā pa ceļam iztērēt mazāk benzīna.
Ritas un viņas vīra Facebook lapa ir pilnībā veltīta brīvprātīgajam darbam. Laulātie dalās ne vien atskaitēs par iztērētajiem līdzekļiem, bet arī ar saviem pārdzīvojumiem un emocijām, kuras, kā saka Rita, viņi "atveduši" no Ukrainas.
"Man šķiet, ka tieši tāpēc tas strādā, lai gan ne bez grūtībām, jo es runāju burtiski ar visiem, kas ir iesūtījuši naudu labdarības kontā," dalās Rita. “Ja man izdodas atrast šādu cilvēku Facebook, es viņam uzrakstu un pateicos par viņa labo sirdi, un man ir vienalga, cik daudz viņš ir atsūtījis — tie varēja būt tikai 5 eiro. Es vienmēr saku, kur mēs nosūtīsim naudu. Un, kad mūsu labdari redz video, kurā redzams lidojošs kvadrikopters vai bērns ar pārtiku no Latvijas, viņi saprot, ka viņu palīdzība nav bijusi veltīga.”
Taču kopumā Rita un Jānis atzīst, ka viņu kontos ienāk mazāk naudas. Uzsākot brīvprātīgo darbu, dienā varēja savākt līdz 1000 eiro. Tagad viņiem izdodas savākt vidēji 1500 eiro nedēļā.
"Ir grūti viennozīmīgi pateikt, kāds ir iemesls palīdzības samazinājumam. Kad esi Ukrainā un redzi tās šausmas, kas tur notiek, saproti: par kādu nogurumu no kara var būt runa?" pārdomās dalās Rita. "Bet šeit, Eiropā, cilvēku emocijas laika gaitā ir mainījušās. Cilvēki nav vienaldzīgi — nē, es to nedomāju nekādā ziņā. Bet viņiem ir savas bažas. Tagad ir vasaras sezona, daudziem cilvēkiem sākas brīvdienas, vasarnīcas... Ziniet, es visu laiku runāju ar cilvēkiem personīgi. Neviens nav vienaldzīgs pret notiekošo, pret Ukrainas traģēdiju.”
Neatkarīgās sarunbiedri norādīja, ka darbs ar mazajiem uzņēmējiem notiek raitāk un, jo lielāks uzņēmums, jo grūtāk ir risināt ar labdarību saistītus jautājumus. Svarīgi ir arī tas, kam tieši tiek vākti līdzekļi. Naudu kvadrakopteru iegādei ziedo labprātāk nekā benzīnam.
Jānis un Rita drīz atkal dosies uz Ukrainu. Viņi vedīs kravas automašīnu ar pārtiku uz vienu no deokupētajiem ciematiem Nikolajevas reģionā. Šāda sūtījuma izmaksas tuvojas 90 000 eiro, kas ir līdz šim lielākā savāktā summa.
Rita stāsta, ka vasarā, pēc šī brauciena, viņiem būs pārtraukums. Un rudenī, atkarībā no apstākļiem, Šteini turpinās palīdzēt Ukrainai.
2022. gadā vairākas Latvijas ukraiņu sabiedriskās organizācijas apvienojās un izveidoja konfederāciju VIČE. Viens no tās uzdevumiem ir palīdzēt ukraiņu kopienai, jo īpaši ukraiņu karavīriem. VIČE valdes priekšsēdētāja Oksana Sičko sarunā ar Neatkarīgo norādīja, ka ukraiņu karavīru vajadzības gada laikā nav mainījušās: "Starp daudzajiem pieprasījumiem ir visdažādākā tehnika un ekipējums, gandrīz vienmēr ukraiņu aizstāvji lūdz transportlīdzekļus ar paaugstinātu caurgājību. Ļoti pieprasīti ir bezpilota lidaparāti, termovizori, lielas uzlādes stacijas un ģeneratori. Uz frontes līniju nosūtītos transportlīdzekļus mēs aprīkojam, piemēram, ar degvielas kannām, pirmās palīdzības aptieciņām utt.
Papildus lielgabarīta sūtījumiem uz Ukrainu karavīriem tiek nogādātas arī sausās pārtikas devas, enerģijas batoniņi un dzērieni, kā arī mitrās salvetes. Daļu no tiem armijai ziedo, bet lielākā daļa ir jāiegādājas.
"Karš prasa milzu izdevumus un resursus," skaidro VIČE vadītāja. “Karadarbības laikā burtiski viss Ukrainas aizstāvju apģērbs un aprīkojums ir maksimāli noslogots, viss strādā uz pilnu jaudu un ilgi nekalpo. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pieprasījumu skaitu, palīdzības apjoms nav samazinājies, bet nav arī pārāk pieaudzis. Taču palīdzības kvalitāte ir uzlabojusies.”
Oksanas Sičko stāsta, ka VIČE ik mēnesi saņem aptuveni 150 000 eiro ziedojumu: palīdzība tiek sniegta gan "graudā" — gatavas militārās uniformas, pārtika —, gan finanšu pārskaitījumu veidā.
Konfederācija uzskata, ka neviens ziedojums nav mazs un jebkurš ieguldījums ir solis ceļā uz kara izbeigšanu: "Jā, mēs nevaram nopirkt tanku Ukrainas Bruņotajiem Spēkiem, bet ar Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstu mēs nopērkam eļļu tankam," saka Oksana, "Tāpat tiek iegādāti parastie civilie droni un kvadracikli, ar kuriem evakuē ievainotos vai nodrošina munīcijas piegādi. Katrs eiro strādā, lai iegādātos militārām vajadzībām nepieciešamās preces. Piecu eiro ziedojumi nonāk aizstāvju ēdināšanai, 20—50 eiro — tēmēklim vai binoklim, 100 un vairāk eiro — termovizoriem, nakts redzamības iekārtām utt."
Iriša, pati būdama bēgle no Ukrainas, strādā labdarības biedrībā Tavi Draugi. Tur viņa palīdz tādiem ukraiņiem kā viņa pati, kuri kara dēļ pametuši savas mājas, šķirojot un dalot labvēļu ziedojumus. Biedrībai Tavi Draugi ir liela humānās palīdzības noliktava Rīgā, Ventspils ielā, un asociācija piegādā palīdzības kravas arī uz pašu karojošo valsti.
"Lielākais vienreizējais ziedojums mūsu vēsturē ir mērāms tūkstošos eiro," saka Iriša. "Taču ienāk dažādas summas, un visas tās ir vienlīdz vērtīgas. Esam saņēmuši aptuveni 60 000 unikālu lūgumu. Tie ir ukraiņi, kuri vismaz reizi pie mums vērsušies pēc palīdzības vai kuriem esam palīdzējuši uz Latvijas—Krievijas robežas. Nav šaubu, ka atkārtotu apmeklējumu ir vēl vairāk. Ukraiņu lūgumi lielākoties nav mainījušies, un kopumā mēs varam apmierināt viņu vajadzības".
Iriša norāda, ka ziedojumu apjoms ir samazinājies, taču viņa nevar nosaukt konkrētu summu. Par to liecina kaut vai automašīnu skaits ar vienkāršo Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem: ja pērn Ventspils ielā katru dienu iebrauca vairākas automašīnas, tad tagad ir dienas, kad neiebrauc neviena. Ar biedrības Tavi Draugi vadītāju Ulvi Noviku Neatkarīgajai neizdevās sazināties, lai precizētu šo informāciju.
Aleksandrs Morozovs un viņa komanda kopš pagājušā gada pavasara strādā ar ukraiņiem, kas Latvijā atrodas tranzītā. Tas ir, ar tiem, kuri nokļuvuši Latvijā ceļā uz citu pasaules vai Eiropas valsti. Rudenī autoostas birojam tika pievienots birojs ar apģērbu un apaviem Latvijā reģistrētajiem bēgļiem.
"Mums viss ir stabili. Ja kaut kas ir mainījies, tad tas ir tranzītā esošo bēgļu skaits. Pērn dienā mēs uzņēmām līdz 150 cilvēkiem," saka Aleksandrs. "Tagad tieši tik daudz cilvēku pie mums ierodas mēnesī. Vajadzības ir tās pašas: palīdzība ar nakšņošanas vietas nodrošināšanu uz dažām dienām, ja cilvēks ir spiests šeit palikt, biļetes, pārtika uz īsu laiku un apģērbs, ja nepieciešams.”
Young Folks vadītājs norāda, ka 2023. gadā organizācija vāc mazāk ziedojumu: "Agrāk, ja mums vajadzēja līdzekļus, mēs publicējām ziņu Facebook tīklā vai izplatījām aicinājumu savu paziņu lokā. Un naudu izdevās savākt ātri. Tagad mēs neveicam regulāru līdzekļu vākšanu — nav šādas vajadzības. Mēs turpinām pastāvīgi sadarboties ar tirdzniecības tīklu Maxima, tirdzniecības centra Origo uzņēmējiem un restorānu Borščs. Pateicoties viņiem, mums ir ar ko pabarot tranzītā esošos ukraiņus un izdodas nodrošināt palīdzības krājumus vairākiem mēnešiem uz priekšu.
