Dzemdēšanu Latvijā aizvieto dzemdību tūrisms

© Depositphotos.com

Ārzemnieču un dažkārt arī ārzemnieku piesaistīšana kaut mazliet stabilizē dzemdību pieņemšanas specialitāti Latvijas medicīnā strauja dzimstības sarukuma apstākļos.

Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) precizējusi skaitli, kas turpmāk uzrādīs 2022. gada jaundzimušo skaitu Latvijā. Šis skaitlis palielināts no 15 535, par kādu “Neatkarīgā” ar atsauci uz CSP informēja 15. februārī, līdz 15 954. Palielinājuma pamatojums ir ziņu saņemšana par bērniem, kas Latvijas valstspiederīgajiem piedzimuši ārzemēs. Tagadējais remigrantu daudzums ir pietiekami liels, lai varētu sacīt, ka ārzemēs dzimušo pieskaitīšana Latvijā dzimušajiem ir tikai triks kaut īslaicīgai iedzīvotāju un tieši dzimstības rādītāju uzpūšanai. Tik tiešām ir liela varbūtība, ka vecāki kopā ar ārzemēs dzimušajiem bērniem atgriezīsies Latvijā.

Pārskata gads - Ukrainas gads

2022. gads no praktiski visiem citiem gadiem Latvijas vēsturē atšķiras ar Ukrainas bēgļu pieplūdumu. Runa nav tieši par ukraiņiem, bet par pārvērtību, ka Latvija, no kuras pēdējo triju gadsimtu laikā nemitīgi vēlušies projām bēgļu u.c. izceļotāju viļņi, pilnīgi negaidot kļuvusi par vietu, uz kurieni cilvēki bēg un kur apmetas. Tas devis Latvijai papildus vairākus simtus jaundzimušo, kuri atbilstoši Eiropas Savienības līmenī pieņemtam lēmumam tiek pieskaitīti viņu patvēruma valstu jaundzimušajiem.

ES lēmums nav pašsaprotams, jo parastā prakse ir pieskaitīt jaundzimušos viņu vecāku izcelsmes, nevis pagaidu uzturēšanās valsts jaundzimušajiem. Tieši tāda iemesla dēļ Latvijai bija iespēja par pagājušo gadu iegrāmatot ne 15 535, bet 15 954 bērnus. Lēmums nav pašsaprotams arī tāda iemesla dēļ, ka ES un citas pasaules mēroga organizācijas vāc naudu Ukrainas pēckara atjaunošanai, kam būtu jāveicina bēgļu atgriešanās mājās. Tomēr pieredze liecina, ka tūkstošos skaitāmi kara bēgļi paliks Latvijā.

Ārzemnieku ceļi uz valsts veselības apdrošināšanu

Ārzemēs dzimušie nedod darbu un maizi Latvijas ginekologiem un visiem citiem ar dzemdību norisi saistītajiem speciālistiem un darbiniekiem. Kā kompensācija par to viņiem un viņu pārstāvētajai medicīnas apakšnozarei gūstami ieņēmumi no ārzemniecēm, kuras dzemdē Latvijā vai nu atbilstoši savai izvēlei saņemt dzemdību palīdzību tieši šeit, vai kuras šeit uz dzemdību brīdi nonākušas citu iemeslu dēļ.

Dzemdību iestādes var saņemt naudu par ārzemnieču apkalpošanu vai nu tieši no viņām, vai no Latvijas valsts, kas šķiet visai dāsna pret citu valstu valstspiederību cilvēkiem, ja vien viņi legāli dzīvo un strādā Latvijā. ārzemniekiem. Valsts apdrošināto medicīnas pakalpojumu saņemšanas ziņā pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmēji tiek pielīdzināti Latvijas valstpiederīgajiem. Arī termiņuzturēšanās atļauja var pavērt ceļu pie valsts apmaksātiem ārstiem, ja nodarbināta vai pašnodarbināta persona maksājusi sociālo nodokli vai laulājusies vai nu ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, vai vēl citu ieceļotāju, kurš maksājis sociālo nodokli. Šie pamatnosacījumi apaudzēti ar vairākiem precizējumiem. Ārzemniekiem būtu pareizi painteresēties Nacionālā veselības dienesta (NVD) Klientu apkalpošanas centrā par to, kā visi šie nosacījumi attiecas uz viņu konkrētajiem gadījumiem.

No visas pasaules uz Rīgu

Ar ukraiņu un citu ārzemnieku līdzdalību NVD apmaksāto dzemdību skaits pērn sasniedzis 15 446. Valsts neapmaksātās dzemdības NVD neuzskaita. Par tādas dzemdību palīdzības apjomu informāciju ir sagatavojis Rīgas Dzemdību nams. Pagājušajā gadā tur piedzimuši 5 167 bērni, kuru skaits izrādījies par 699 bērniem mazāks nekā 2021. gadā. Par savu 2022. gada darbu Dzemdību nams saņēmis 12,9 miljoni eiro no NVD un 1,4 miljonus no ārzemniekiem. Tātad viņu devums veido gandrīz 1/10 daļu no iestādes kopējiem ieņēmumiem.

Neatkarīgā

Ar aktivitātēm ārzemju dzemdētāju piesaistīšanā pamanītas dzemdību iestādes Jūrmalā un Siguldā.

Kas redzams veselības tūrisma skatlogā

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele norāda, ka dzemdību īpatsvars medicīnas tūrismā Latvijā dod tikai 0,5% no kopējiem ieņēmumiem. Daudz lielāks īpatsvars ir ieņēmumiem no neauglības ārstēšanas un medicīniskās apaugļošanas. Dzemdībām Latvijā ārzemnieces piesaistot “plašais dzemdēšanas veidu klāsts, pretimnākošs, iejūtīgs medicīniskais personāls. Fleksibilitāte. Draudzīga attieksme pret ģimenes dzemdībām, aktīvu līdzesību tētiem, komfortabli ģimenes palātu apstākļi". Dzemdētāju izcelsmes valstu diplomātiskās pārstāvniecības Latvijā esot pietiekami atsaucīgas un spējīgas savlaicīgi sagatavot dokumentus, lai jaunajām ģimenēm nerastos domstarpības ar robežsargiem, kuri fiksējuši, ka robežu vienā virzienā šķērsojis viens cilvēks, bet pretējā virzienā grib šķērsot divi cilvēki.

Vispirms Covid-19, bet tagad Krievijas agresija Ukrainā ir aizšķērsojusi ceļu uz Latviju, jo īpaši uz Jūrmalu, dzemdētājām no Krievijas. Dzemdību pakalpojuma saņemšana neskaitās pietiekami svarīgs iemesls, par kādiem Latvija tomēr izsniegusi 830 vīzas Krievijas valstspiederīgajiem kopš pagājušā gada septembra, kad stājās spēkā viņiem noteiktie ieceļošanas ierobežojumi. Veselības tūrisma klastera versija ir tāda, ka Latvija medicīnas eksporta jomā ātri pārorientējusies uz Lielbritānijas, Īrijas, Somijas, Norvēģijas, Vācijas, ASV, Kanādas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Dānijas klientiem.

Kur varēja un kur vairs nevarēs dzemdēt

Pavērsiens uz dzimstības pieaugumu Latvijā nav saskatāms, tāpēc arī uz dzemdniecību attiecas parastais risinājums ar dzemdību iestāžu skaita samazināšanu. “Neatkarīgā” ir jau citējusi Rīgas Stradiņa universitātes profesores Daces Rezebergas teikto, ka 17 dzemdību iestādes Latvijā esot pārāk daudz. Tieši tagad ir iesācies kārtējais medicīnas iestāžu slēgšanas vilnis. Nākamgad ap šādu laiku šo iestāžu būs mazāk, nekā tagad. Lūk, kāds bijis valsts 2022. gadā apmaksāto 15 446 dzemdību sadalījums pa ārstniecības iestādēm un to līmeņiem:

Neatkarīgā

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais