Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) izlēmis pirkt maiņstrāvas frekvences sinhronizācijai nepieciešamās elektrības uzkrāšanas baterijas nevis par 58,6 miljoniem, bet par 100 miljoniem eiro. Jāuzdod jautājums - par cik procentiem elektrību sadārdzinās baterijas par 100 miljoniem, ja ziņojumā valdībai AST bija brīdinājis, ka baterijas par 58,6 miljoniem sadārdzinās elektrību par 15 līdz 36 procentiem?
AST ar baterijām atkārto to pašu, ko iepriekš ar citu sinhronizācijai nepieciešamo būvdarbu un elektroierīču pasūtījumu. Pagājušā gada 12. septembrī “Neatkarīgā” izstāstīja, cik mērķtiecīgi rīkojas AST, lai panāktu sava pasūtījuma sadārdzināšanu no 80 miljoniem eiro līdz 116 miljoniem eiro. AST nepazemoja sevi ar tik zemu cenu, par kādu AST pasūtījumu piedāvāja izpildīt amerikāņu uzņēmums “General Electric”. AST cieņai atbilstošu cenu bija nosaucis vācu uzņēmums “Siemens”. Informācija par šāda darījuma gatavošanu tika noplūdināta neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām, bet līgums ar “Siemens” tika noslēgts tūlīt pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija bija apstiprinājusi vēlētāju atbalsta pieaugumu pirms vēlēšanām valdošajai partijai “ Jaunā Vienotība”. Tātad vēlētāji bija pauduši atbalstu AST pasūtījumu sadārdzinājumiem. AST pilda vēlētāju gribu arī otrajā darījumā, kas nepieciešams Latvijā izmantotās maiņstrāvas frekvences nomaiņai no Krievijas frekvences uz Eiropas frekvenci.
Juridiski un tehniski AST pilda Latvijas valdības 2021. gada 21. septembra sēdē apspriestu un valdības rīkojumā Nr. 674 “Par atļauju akciju sabiedrībai ''Augstsprieguma tīkls'' iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves" noformētu lēmumu. Rīkojuma datējums liecina, ka lēmums pieņemts sešus mēnešus pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Rīkojuma punktā 12.2 noteikts, ka pārslēgšanās uz Eiropas frekvenci jāveic ar bateriju izmantošanu un novērtēts, ka AST tarifi šādā gadījumā būtu jāceļ par 15 līdz 36%.
Pagājušā gada 21. aprīlī AST publicēja sludinājumu “Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) iekārtu piegāde un uzstādīšana (31000000-6)", kurā par paredzamo līgumcenu uzrādīti 58 660 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Kopš tā laika konkurss par bateriju iepirkumu risinās apmēram tāpat, kā konkurss par iepriekšējo AST pasūtījumu būvdarbiem un ierīcēm, kas nepieciešams frekvenču nomaiņai. AST ilgi nevarēja tikt skaidrībā, vai kāds ir, vai nav viņu konkursā pieteicies; vai konkursam rezultātu nav tāpēc, ka tajā pieteikušies nepareizi pretendenti, vai tāpēc, ka pats konkurss nepareizs, vai sludinājums par konkursu nepareizs.
Sludinājuma atjauninājumi un grozījumi tika publicēti pagājušā gada 1. jūnijā un 22. jūlijā, pēc tam šā gada 11. maijā. Iepirkumu uzraudzības biroja uzturētā elektroniskā sludinājuma dēļa augšpusē tagad nolikts 7. jūnija sludinājums, kurā paredzamā līgumcena pieaugusi no sākotnējiem 58 660 000 eiro līdz 100 000 000 eiro.
AST cieņu nepazemojošas bateriju cenas nosaukšana tika novilcināta ne vien līdz 14. Saeimas vēlēšanām, bet arī līdz AST jauno tarifu apstiprināšanu. Tie stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā un noteikti ar rezervi, lai AST varētu atļauties baterijas arī par 150 vai 200 miljoniem eiro. Kā “Neatkarīgā” jau norādījusi, “elektroapgādes tarifus trīskāršo, bet izliekas, ka palielina tikai par trešdaļu". Uz elektrības lietotāju masu atteicas ne tieši AST, bet cita valsts uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) tarifi. ST savu tarifus paaugstina ar pamatojumu, ka ST turpmāk būs jāmaksā vairāk par AST pakalpojumu, nodrošinot strāvu maģistrālajos tīklos, no kuriem ST to piegādā patērētājiem.
Maiņstrāvas frekvences sinhronizācijai nepieciešamo pasūtījumu sadārdzinājumu viegli attaisnot ar to, ka Baltijas valstu elektroapgādes tīklu ietilpšana Krievijas elektroapgādes sistēmā radot gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus. Eiropas Komisija to atzinusi ne vien vārdos, bet arī ar 1,2 miljardiem eiro, kas piešķirti pareizās frekvences ieviešanai Baltijā. Baltijas valstis no savas puses uzņēmušas saistības šo frekvenci ieviest līdz 2025. gada beigām, bet Lietuva sākusi aģitēt par frekvences nomaiņu jau 2024. gadā. Ja Latvija šādiem aicinājumiem pakļausies, tad piemaksāt par sinhronizācijas tempu kļūs pašsaprotami.
AST piesolītais iepirkuma sadārdzinājums varbūt noticis ar aprēķinu, lai bateriju pirkšanu paspētu parakstīt pašreizējā AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone. Aprīļa vidū viņa paziņoja, ka atstās savu tagadējo amatu 1. augustā. Uz viņas atbrīvojamo vietu tika izsludināts konkurss, kurā pieteikties varēja līdz 13. jūnijam.
G. Jēkabsone tiek atlaista ar labiem vārdiem, kurus teica AST padomes priekšsēdētājs, valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Oficiālā versija ir tāda, ka esot augsti vērtējami AST sasniegtie rezultāti G. Jēkabsones vadīšanas laikā un viņas personiskais ieguldījums uzņēmuma pārmaiņu procesu vadībā.
Ar oficiālo versiju ne gluži sakrīt tas, ka amatā viņa noturējusies tikai divus gadus. Viņas stāšanās pašreizējā amatā notikusi 2021. gada 15. jūlijā. Atbildēt par amata atstāšanas iemesliem viņa ir izvairījusies.
“Neatkarīgā” G. Jēkabsoni kā AST valdes priekšsēdētāju ir raksturojusi 2021. gada 3. decembra publikācijā par uzņēmuma obligāciju kotēšanas sākumu biržas “Nasdaq Riga” Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. Pasākumu greznoja sazvanīšanās ar Nasdaq galveno mītni Ņujorkā un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzruna. Par G. Jēkabsoni šajā kompānijā sacīts tā, ka “viņa daudz runāja par uzņēmuma misiju “planētas aizsardzībā”, bet nepaskaidroja, vai ar to domāta elektrības patēriņa palielināšana, vai arī pilnīga izbeigšana Latvijā”.
