Šovasar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nav saņēmis izsaukumus uz notikumiem, kur, baudot ūdens priekus, būtu gājis bojā kāds nepilngadīgais. Bojāgājušo skaits pēdējos divos gados ir samazinājies, tomēr joprojām tās ir vismaz 100 dzīvības gadā. Līdz šim šogad noslīkuši jau 73 cilvēki.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Ilze Dāme-Birziņa informēja, ka šogad no ūdenstilpēm izcelti 73 cilvēki, bet peldsezonas laikā no 15.05. līdz 15.09 izcelti 30 bojāgājuši cilvēki. Šajā peldsezonā ir saņemti 36 izsaukumi uz glābšanas darbiem uz ūdens. Vienā gadījumā trīs bērni izglābās, jo laivā, kura apgāzās, atradās peldvestes - divi bērni izpeldēja saviem spēkiem, vienu izglāba ugunsdzēsēji glābēji. Jūrmalā otrdien no dīķa tika izcelts miris cilvēks. Mirstīgās atliekas nodotas Valsts policijai, kas skaidros notikušā apstākļus.
Katrs pats ir atbildīgs, lai nenotiktu nelaime. I. Dāme-Birziņa uzsver: “Nelaimes notiek katru dienu, bet ko katrs no mums ir paveicis, lai savu un savas ģimenes veselību un dzīvību nosargātu? Šis ir jautājums, kuru operatīvie dienesti uzdod ļoti bieži, jo nelaimes visbiežāk notiek tomēr tādēļ, ka nav ievēroti drošības pamatnoteikumi. Mēs katram nevaram klāt pielikt ugunsdzēsēju glābēju, policistu vai mediķi. Tādēļ īpaši svarīga ir katra paša atbildība pret sevi un saviem tuvākajiem. Jāatceras, ka, dodoties peldēt, tas jādara labiekārtotā peldvietā. Ja ir stiprs vējš, līst lietus, ūdenī nav jāiet. Ja ūdens priekus bauda bērni - jābūt rokas stiepiena attālumā. Nevar uzticēties ne piepūšamiem matračiem, ne citām rotaļlietām. Ja laivojam, tad gan lieliem, gan maziem vestes ir mugurā, nevis paliktas zem dibena. Tieši tik vienkārši, bet ļoti bieži šīs lietas ignorējam… un tad notiek nelaimes.”
Kā uzsver VUGD, jebkura ūdenstilpe var būt bīstama, ja netiek ievēroti drošības noteikumi. Ja atpūšamies pie/uz ūdens, bērni ir nepārtraukti jāuzrauga. Svarīgi, ka pieaugušie rāda pareizu piemēru un atpūšas droši pie ūdeņiem, jo bērni mācās no pieaugušajiem. “Pārskatot izsaukumus, kas saistīti ar drošību uz ūdens/ledus, var secināt, ka lielāko daļu no tiem varēja novērst, ja vien būtu ievēroti elementāri drošības pasākumi. Jāatceras, ka slīkšana notiek klusi un ātri, slīkstošais nespēj skaļi kliegt un nevicinās ar rokām,” saka I. Dāme-Birziņa.
Šovasar VUGD nav saņemti izsaukumi uz Gauju, kur palīdzība uz ūdens būtu bijusi nepieciešama bērniem. Pirms gada tieši Siguldā Gaujā noslīka piecus gadus vecā Evita. Liktenīgajā dienā Evita ar brāli un māsu palika ūdenī, bet bērnu māte Inga, piekodinādama, lai bērni turas kopā, uz brīdi atgāja nost. Kad Evita pazuda, sākās vērienīga meklēšana, un trešajā dienā meitenīte tika atrasta mirusi. Valsts policija norāda, ka lietā aizvien norisinās izmeklēšana, bet no plašākiem komentāriem atturas. 2023. gadā sešos mēnešos pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 83. panta pirmās daļas par septiņu gadu vecumu nesasnieguša bērna atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījusi persona, kura atbildīga par bērna uzraudzību, tika uzsākti 45 administratīvā pārkāpuma procesi (turpmāk - procesi), kas ir par 11 procesiem mazāk nekā 2022. gada sešos mēnešos; 2022. gada 12 mēnešos tika uzsākti 106 procesi un 2021. gada 12 mēnešos - 95 procesi.
Savukārt pēc BTAL 83. panta otrās daļas par bērna uzraudzīšanu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kas var ierobežot spējas nodrošināt bērna drošību un aizsardzību no iespējamiem bērna dzīvības un veselības apdraudējumiem, ja to izdarījusi persona, kura atbildīga par bērna uzraudzību, tika uzsākti 167 procesi, kas ir par trim procesiem vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos; 2022. gada 12 mēnešos tika uzsākti 349 procesi un 2021. gada 12 mēnešos - 298 procesi. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica uzsver, ka minētie dati ir par valsti kopā, tātad administratīvā pārkāpuma procesus varēja uzsākt gan Valsts policija, gan pašvaldības policija.
Pašvaldības policijas galvenais komunikācijas speciālists Toms Sadovskis norāda, ka šogad 64 bērni nogādāti krīzes centros vai bērnu aprūpes iestādēs, savukārt 132 bērni nodoti vecākiem vai aizbildņiem. Par bērna atstāšanu bez uzraudzības (BTAL 83. p. 1. d.) šogad ierosinātas 10 lietas, bet par uzraudzīšanu reibumā (BTAL 83. p. 2. d.) 17 lietas. Vēl 108 lietas ir par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu (BTAL 85. p.). 2022. gadā kopā krīzes centros, bērnu aprūpes iestādēs, nogādāti 152 bērni savukārt 180 bērni nodoti vecākiem vai aizbildņiem. Par bērna atstāšanu bez uzraudzības (BTAL 83. p. 1. d.) šogad 22 lietas, bet par uzraudzīšanu reibumā (BTAL 83. p. 2. d.) ir 35 lietas. Vēl 95 lietas ir par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu (BTAL 85. p.).