Sinoptiķi sola, ka augustā Latvijā gaisa temperatūra varētu būt ap normu, liela varbūtība, ka arī zem normas, bet bez ilgstošiem un pamatīgiem karstuma viļņiem. Ar sēņu ražu mežos šogad slikti, jo ilgstošais sausums kaitējis micēlijam. Sēņu sezona varētu sākties, bet tā, visticamāk, nebūs bagātīga.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa "Neatkarīgajai" pastāstīja, ka šobrīd aktuālā informācija liecina (kas, protams, var mazliet mainīties), ka pamatīgu vasarīgu karstumu ilgtermiņa periodā mēs šovasar vairs nepiedzīvosim. "Sākotnēji mūsu reģionā vasara tika prognozēta ļoti karsta, bet tās temperatūra noteikti nebūs virs normas, un to nevarēs saukt par karstu vasaru," viņa sacīja.
Kopumā augustā gaisa temperatūra varētu būt ap normu, liela varbūtība, ka arī zem normas, bet bez ilgstošiem un pamatīgiem karstuma viļņiem. Jā, atsevišķas karstas dienas, kad gaisa temperatūra pakāptos virs plus 25 grādiem, varētu būt, taču pārsvarā dominēs cikloni no Atlantijas okeāna ar rietumu un dienvidrietumu vējiem, kas nesīs vēsas gaisa masas. Tie būs piesātināti ar mitrumu, tādēļ Latvijā vairs nedominēs sausums, kā tas bija pavasarī un jūnijā. "Pēdējās jūlija dienās ir gaidāms lietus, vairs ne sausums un karstums," viņa piebilst.
Prognožu nodaļas vadītāja arī paskaidroja, ka tieši cikloni no Atlantijas okeāna ir tie, kas neļauj pie mums ieplūst karstajām gaisa masām no Dienvideiropas, kur šovasar valda ekstremāls karstums - tās tiek nobloķētas.
Prognožu kvalitāte ar gadiem uzlabojas un ir augstāka nekā pirms pieciem vai desmit gadiem. Piemēram, šīs vasaras sausums iezīmējās jau pavasarī, un sinoptiķi varēja par to laikus brīdināt.
Jautāta, kāds būs rudens, L. Krūmiņa atsaucas uz globālām prognozēm Ziemeļeiropas reģiona mērogā.
"Aktuālie dati liecina, ka trijos rudens mēnešos - septembrī, oktobrī, novembrī - gaisa temperatūra būs augstāka par normu, maza varbūtība, ka tā būs zem normas. Nokrišņu daudzums Ziemeļeiropas teritorijā būs tuvāks normai. Salīdzinoši silts un mitrs," - tā rudeni raksturo L. Krūmiņa, piebilstot, ka tā ir "ļoti ilgtermiņa prognoze".
Latvijas Nacionālā Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere šogad izveidojušos sēņu ražu Latvijas mežos raksturoja kā nevienmērīgu, lielākoties sliktu vai pat ļoti sliktu. Pēdējās dienās gan situācija uzlabojoties un cilvēki ziņojot, ka ir atraduši vairs ne tikai trīs, piecas vai desmit gailenes, bet izdevies pielasīt spainīti vai groziņu.
"Pēc sociālajiem tīkliem spriežot, drusciņ vairāk sēņu ir Kurzemē, tādi labie atradumi. Bet kopējā sēņu daudzveidība ir zema, citu sēņu ir ļoti maz," atzina mikoloģe. Viņa piebilda, ka šogad bez jau minētajām gailenēm vēl daudz sastopama ir aizsargājamā sēne čemurainā čemurene, kā arī lakas plakanpiepe.
"Ceru, ka kārtīga sēņu sezona sāksies, bet, vai tā būs bagātīga, nevaru garantēt. Ir bijis ilgstošs sausums, kas var būt kaitējis micēlijam, kas ne tikai neattīstās, bet ir aizgājis bojā," pieļāva mikoloģe.
D. Meiere paskaidroja, ka tagad, sākoties lietainākam laikam, sēnēm ir uzdevums ataudzēt savu ķermeni zem zemes, ne tikai veltīt spēkus, lai izaudzētu augļķermeni ārpusē.
Uz jautājumu, vai varēsim sagaidīt īstās rudens sēnes, mikoloģe atbild, ka tas ir atkarīgs no laika apstākļiem - vai būs pietiekami silts, pietiekami daudz lietus, vai agri nebūs salnas, bet visticamāk, ka no sausuma ir cietušas visas sēnes, daļēji arī rudens sēnes.
