Rēzeknes aprūpes namā konstatē cilvēku pazemošanu

© Depositphotos.com

Tiesībsarga birojs, šoreiz kopā ar Labklājības ministrijas un Veselības inspekcijas pārstāvjiem, kam ikdienā jāuzrauga pansionātu darbība, konstatējis būtiskus pārkāpumus jau kārtējā sociālās aprūpes centrā.

Rēzeknes vārds pēdējās dienās locīts vairākkārt, arī saistībā ar sociālo aprūpi. Sociālo darbinieku biedrība jau nosodījusi Rēzeknes domes plānus samazināt sociālā darba speciālistu skaitu, kas radīs sociālo krīzi pilsētā, bet Tiesībsarga biroja atklātais Rēzeknes pansionātā liecina, ka krīze, visticamāk, jau ir sākusies kā sekas nepietiekamai uzmanībai sociālajiem jautājumiem pilsētā.

Dzīve pansionātā pazemojoša

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs bija viens no tiem pansionātiem, par kuriem tiesībsargam ziņoja visvairāk iedzīvotāju akcijā par dzīvi Latvijas pansionātos. Par šo pansionātu tiesībsarga birojā saņemtas deviņas sūdzības. Lai noskaidrotu patiesos apstākļus iestādē, Tiesībsarga biroja eksperti apmeklēja pansionātu divu dienu vizītē.

Kādus pārkāpumus konstatēja tiesībsargs? Pansionātā dzīvojošo cilvēku istabas, koplietošanas un sanitārās telpas ir pakalpojumam neatbilstošas. Tās kopumā nav iekārtotas, ņemot vērā senioru un cilvēku ar kustību traucējumiem individuālās vajadzības un drošību. Pansionāta koplietošanas telpās, gaiteņos un pat klientu istabās no sienām krita apmetums. Arī vairākos gaiteņos grīdas segums un grīdas flīzes ir stipri bojātas, kas ne tikai apgrūtina klientu pārvietošanos, bet arī apdraud viņu un darbinieku drošību. Atsevišķas istabas bija veidotas mājīgā gaisotnē, tajā pašā laikā vairāku klientu istabas ir bezpersoniskas un tajās bija tikai gultas un naktsskapīši. “Tajās ir skumji dzīvot, jo vide nemaz neatgādina mājas. Tādai sajūtai nebūtu jābūt pastāvīgajā dzīvesvietā,” pārbaudē secinājuši biroja eksperti. Pastaigās svaigā gaisā dodas tikai daži no kopējā 194 klientu skaita, kas nepārprotami liecina par pasivitāti un nevēlēšanos iet ārā, kā arī par pansionāta darbinieku nepietiekamu atbalstu ikdienas pastaigām. Centrā acīmredzami trūkst aprūpes personāla, kas varētu klientiem sniegt nepieciešamo atbalstu, vedot viņus ikdienas pastaigās.

Dabiskās vajadzības citu priekšā

Pansionāta iemītnieki pārsvarā ir izvietoti divvietīgajās un trīsvietīgajās istabiņās. Gandrīz nevienā klienta istabā netiek nodrošināta privātās dzīves neaizskaramība. Īpaši problemātiska situācija ir tā saucamajā “demences sektorā”, kur ir izvietoti 48 klienti, kuriem ir nepieciešama diennakts aprūpe. Faktiski visi šajā sektorā izvietotie cilvēki atrodas savās istabās visu diennakti un ir spiesti visu laiku pavadīt, guļot blakus citiem istabas biedriem, un arī novērot, kā institūcijas darbinieki nodrošina ikdienas higiēnas aprūpi blakus gulošajiem.

Prātam neaptverama ir situācija, ko apraksta eksperti saistīta ar cilvēku higiēnu. Citējam ziņojumu: “Vairākās klientu istabās sēdpodi ir novietoti bez jebkādiem norobežojošiem aizslietņiem. Tas nozīmē, ka sēdpods ir jāizmanto pie atvērtām istabas durvīm, turklāt citu istabas biedru klātbūtnē. Šādas situācijas ir ne tikai cilvēka cieņu aizskarošas, bet arī no higiēnas viedokļa nepieņemamas, īpaši, ja sēdpods pēc tam nekavējoties netiek iztīrīts. Autiņbiksītes klientiem ar funkcionāliem traucējumiem tiek mainītas bez jebkādu norobežojošu aizslietņu izmantošanas, kā rezultātā visus personīgās higiēnas procesus ikdienā ir spiesti novērot visi pārējie istabas kaimiņi.” Kā kaut kas tāds ir iespējams 21. gadsimtā sociālās aprūpes iestādē, uz kuru attiecas dažādi obligāti normatīvi un likumi?

Divi tualetes ruļļi mēnesī, un arī to nav

Tam visam vēl papildus atklāts, ka sanitārajās telpās nebija nodrošinātas nepieciešamās higiēnas preces, it īpaši - tualetes papīrs. Atsevišķu klientu istabās naktsskapīšos bija manāmi tualetes papīra ruļļi, kas vizuāli atšķiras no tās tualetes papīra partijas, kura tiek izsniegta centralizēti. Turklāt, iepazīstoties ar atsevišķu iemītnieku personīgo finanšu līdzekļu izlietojuma atskaitēm (piemēram, iepirkuma čekiem no veikaliem), tika konstatēts, ka starp pirkumiem bija manāms arī tualetes papīrs. Saskaņā ar pansionāta administrācijas un darbinieku sniegto skaidrojumu, ikvienam klientam individuāli tiek izsniegti divi tualetes papīra ruļļi mēnesī. Tomēr tiesībsargs neguva pārliecību, ka institūcijas administrācija pilnā apmērā nodrošina ikvienam klientam ikdienā nepieciešamās higiēnas preces. Tā rezultātā netiek pildītas saistības, ka institūcijā oficiāli noteiktajā uzturēšanas maksā vienam klientam (mēnesī - 707,10 eiro) tiek iekļautas arī visas paredzētās higiēnas preces (tualetes papīrs, mazgāšanas līdzekļi, zobu birstes un zobu pastas).

Problēma - ēdienreizes

Līdzīgi kā tas jau atklāts citos aprūpes centros, tostarp valsts, liela problēma ir cilvēka cieņai atbilstošu maltīšu nodrošināšana. Iemītnieku ēdienreizēm un galda kultūrai nav nodrošināti piemēroti galda piederumi, un centra vadība arī nav nodrošinājusi pilnvērtīgu darbinieku atbalstu klientu ēdināšanas laikā. Lielākā daļa klientu ēdamreizē lieto tikai karotes, tajā skaitā arī ēdot otro ēdienu, turklāt netika manīts, ka institūcija piedāvātu visus nepieciešamos galda piederumus, kas būtu atbilstoši pasniegtā ēdiena veidam (proti - papildus karotēm tiktu piedāvātas arī dakšas un naži). Ēdiens ir pārsvarā vai nu metāla bļodās, vai arī plastmasas traukos. Tiesībsarga ieskatā tas nav atbilstoši klientu veselības stāvoklim un arī individuālajām vajadzībām. Ēdināšanas laikā cilvēki arī nesēž atbilstošās pozās, lai varētu normāli paēst.

Tiesībsargs aicina nekavējoties pašvaldību un citas atbildīgās iestādes rīkoties, lai iemītniekiem nodrošinātu cilvēka cieņai atbilstošus sadzīves apstākļus. Lai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi Rēzeknes pansionātā atbilstu cilvēktiesību standartiem un noteiktajām obligātajām prasībām, tiesībsargs lūdz tā administrāciju un kontrolējošās un uzraugošās institūcijas (Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību un Labklājības ministriju) veikt visas nepieciešamās darbības rekomendāciju ieviešanai.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais