Situācija ar latviešu valodas mācīšanu ārzemniekiem Latvijā ir stipri līdzīga kā Lietuvā, atšķiras tikai izpildījums, apjoms un tradīcijas – Lietuvā ir senākas tradīcijas sadarbībai ar universitātēm. Latvijas Universitātē nesen noslēgusies jau devītā Latviešu valodas un kultūras vasaras skola, kurā pulcējās studenti un citi interesenti no pasaules valstīm.
Latviešu valodas izplatības teritorija šobrīd gandrīz pilnībā sakrīt ar Latvijas valsts robežām. Runātāju skaits latviešu valodā, kuriem tā ir dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, bet pārējie izkaisīti ASV, Krievijā, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Brazīlijā un nelielā skaitā vēl arī citās valstīs. Latviešu valodu par otro valodu izmanto vismaz pusmiljons citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kā arī vairāki desmiti tūkstošu cilvēku kaimiņvalstīs, īpaši Lietuvā, vēsta Latviešu valodas aģentūras mājaslapa "valoda.lv".
Aptuveni 200 valodu, arī latviešu valodas, runātāju skaits pārsniedz vienu miljonu. Tātad no pasaules valodu tūkstošiem latviešu valoda ir to nedaudzo izredzēto starpā, kas reāli spētu saglabāties tālā nākotnē. Latviešu valodas nākotni noteiks gan cilvēces spēja aizsargāt valodu daudzveidību globalizācijas apstākļos, gan pašu latviešu aktīva rīcība.
Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un kopā ar lietuviešu valodu veido baltu valodu grupu. Latviešu valodā, tāpat kā lietuviešu valodā, ir saglabājies daudz indoeiropiešu pirmvalodas elementu gan vārdu krājumā, gan gramatikā. Lai arī latviešu valoda ir radniecīga lietuviešu valodai, tomēr abu valodu runātāji pašlaik brīvi saprasties nespēj.
Par latviešu valodu rūpējas Latviešu valodas aģentūra, kuras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas kā valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas statusa nostiprināšanu un attīstību.
Latviešu valodas aģentūra (LVA) sniedz atbalstu latviešu valodas apguvei ārvalstīs divos veidos - atbalsta latviešu valodas kā svešvalodas apguvi ārvalstu universitātēs un atbalsta latviešu valodas apguvi diasporā.
Kopš savas pastāvēšanas pirmsākumiem Latviešu valodas aģentūra ir sadarbojusies ar 27 ārvalstu augstskolām. Primāri atbalsts tiek sniegts Eiropas augstskolām, ārpus Eiropas - ASV un Ķīnas augstskolām. Sadarbība ar minētajām augstskolām izveidojusies gan pēc pašu augstskolu, gan pēc aģentūras iniciatīvas. Patlaban aģentūra aktīvi sadarbojas ar apmēram 20 ārvalstu augstākās izglītības iestādēm.
Latviešu valodas aģentūra īsteno pasākumu kopu, lai sniegtu atbalstu diasporai: izstrādā mācību un metodiskos līdzekļus un nodrošina to pieejamību; veic diasporas izglītības darbinieku profesionālo pilnveidi; izglīto Latvijas skolotājus darbam ar reemigrējušajiem bērniem un ģimenēm; finansiāli atbalsta nedēļas nogales skolas; atbalsta izglītojošu pasākumu organizēšanu latviešu valodas apguves un lietošanas veicināšanai diasporas mītnes zemēs; rīko latviešu valodas apguves nometnes bērniem un jauniešiem; konsultē skolotājus un vecākus.
Latviešu valodas aģentūra kopš 2017. gada piedāvā latviešu valodu apgūt attālināti, izmantojot "lva.classflow.lv" vidi. Platforma piedāvā diasporas bērniem (7-14 gadi) apgūt latviešu valodu tiešsaistē profesionāla Latvijas pedagoga vadībā; tālmācības skolotāju apmācību un profesionālo pilnveidi (kursi, semināri, konferences); mācību resursu krātuvi; ekspertu konsultācijas; pasākumus LVA tiešsaistes nodarbību skolēniem, skolotājiem un vecākiem.
Tālmācības nodarbībās skolēni mācās latviešu valodu, iepazīst Latvijas kultūru, vēsturi, dabu, kā arī apgūst vēl milzum daudz citu interesantu lietu un iegūst jaunus draugus.
4. augustā aizvadīts LVA tālmācības nodarbību jeb Floviņa ģimeņu salidojums Doles salā, kur pulcējās gandrīz 200 dalībnieku no 26 valstīm - skolēni ar savām ģimenēm un skolotāji. Dalībnieki piedzīvoja satikšanās brīnumu ar saviem grupas biedriem un skolotājām, iepazina Doles muižas vēsturi, spēkojās stafetēs, spēlēja valodas spēles, veidoja laba vēlējumu koku Floviņam un dziedāja un rotaļājās ar Ēriku Zepu un Julgī Stalti, vēsta "valoda.lv".
LVA mājaslapā ir arī īpaša sadaļa par latviešu valodas apguvi ukraiņiem - bērniem un pieaugušajiem pieejami mācību materiāli par pirmajiem soļiem latviešu valodā.
LVA Valodas attīstības daļas vadītāja Gunta Kļava "Neatkarīgajai" atzina, ka situācija ar valodas mācīšanu ārzemniekiem Latvijā ir stipri līdzīga kā Lietuvā, atšķiras tikai izpildījuma, apjomu un tradīciju ziņā - Lietuvā ir senākas tradīcijas sadarbībai ar universitātēm. Latvija finansiāli un ar mācību materiāliem atbalsta latviešu valodas studijas Prāgas Kārļa universitātē, Stokholmas, Helsinku, Viļņas universitātēs, kā arī Vašingtona universitātē Sietlā ASV u.c. augstskolās.
G. Kļava pastāstīja, ka par latviešu valodas mācīšanos vairāk interesējas cilvēki, kas kādreiz studējuši valodniecību baltistikas studiju programmās kādā no pasaules universitātēm, bet pēdējā laikā par latviešu valodas apguvi pastiprināti interesējas cilvēki no Āzijas valstīm, jo īpaši no Ķīnas, un paši maksā par mācībām. "Tie nav desmitiem tūkstošu cilvēku, bet ir stabils skaits, un kāds kļūst par tulkotāju," piebilda G. Kļava.
Latvijas Universitātē (LU) devīto gadu darbojas Latviešu valodas un kultūras vasaras skola, kur pulcējas studenti un citi interesenti no pasaules valstīm, kuri Latvijā ierodas ne tikai pilnveidot savas latviešu valodas prasmes, bet arī paplašināt zināšanas par Latvijas vēsturi, mākslu un folkloru.
LU Pirmsstudiju mācību centrs nometni organizē kopā ar LVA. Stipendijas vasaras skolas dalībniekiem piešķir Latvijas valsts un administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra, kā arī LU. Tie studenti, kuri neiztur stipendiju konkursus, mācās par savu naudu.
LU Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa "Neatkarīgajai" pastāstīja, ka latviešu valodu māca arī augstskolās Polijā, Vācijā un citur, kur ir baltu valodu studiju programmas, bet Ķīnā latviešu valodu var apgūt pat vairākās augstskolās.
Vasaras nometnē LU katru gadu savas latviešu valodas zināšanas papildina ap 30 cilvēku no 15 dažādām valstīm un kontinentiem. Dalībnieku vecums ir visdažādākais - no 20 gadu vecas studentes no Lietuvas līdz 74 gadus vecai kundzei no Zviedrijas. Tur labprāt mācās tulki no Briseles, cilvēki, kuri studē vēsturi un folkloristiku. S. Miltiņa piebilda, ka vecuma atšķirību nejūt, jo visi kopā mācās, brauc ekskursijās, apmeklē muzejus un kultūrvietas.
Vasaras skola sākotnēji tika izveidota, jo bija aktuāls diasporas, jauniešu un senioru jautājums, kā arī lai palīdzētu latviešu laulātajiem apgūt valodu, kultūru un tradīcijas. Ar laiku nometnei pievienojušies arī valodu kolekcionāri, kurus īpaši interesē mazās valodas. Ir studenti, kas vasaras skolā mācās jau vairākus gadus, bet jau nākamajā līmenī.
"Pēdējos gados mums ir izteikti vairāk studentu no Japānas, un viņi mācās ļoti pārliecinoši. Viņiem patīk latviešu valoda un folklora. Vēl viņi saka, ka Japānā mācīties latviešu valodu esot ļoti dārgi. Bet mūsu japāņu studenti Hanoka un Nodkijs apgūst ne tikai latviešu valodu, bet interesējas arī par latgaliešu dialektu un līvu jeb lībiešu valodu.
Nodkijs man atsūtīja eseju latviešu valodā, kurā gan bija gramatikas kļūdas un neveikli formulējumi, bet tur bija tādi vēstures dati, kurus pat es nezināju. Šie studenti ir ļoti pedantiski un neatlaidīgi, spēcīgi gramatikā, tikai viņiem nav iespēju runāt," stāsta S. Miltiņa.
Vēl S. Miltiņa pastāstīja par kādu studenti no Ķīnas, kura mācās jau otro reizi, tagad - bakalaura programmā, ar iespēju pašai kļūt par lektori un mācīt latviešu valodu citiem. Uz žurnālistes jautājumu, kam ķīnietei latviešu valoda, viņa atbildējusi: "Tas ir mans liktenis."
"Mēs esam interesanti visai pasaulei," gadu gaitā pārliecinājusies Vītauta Dižā universitātes (VMU) Izglītības akadēmijas Lituānistikas un starptautisko programmu centra vadītāja Vilma Leonavičiene, kura par to pastāstījusi laikrakstam "Kauno diena".
Šogad jūlijā 112 ārzemnieki mācījās vai papildināja savas lietuviešu valodas zināšanas VMU Kauņā, Viļņā un attālināti. 25 skolēni - Kauņā, 38 - Viļņā, trīs tālmācības grupas un lietuviešu studiju grupa - skolotāji no Lietuvas skolām.
"Bija 360 gribētāju, man bija jāizvēlas. Kursiem ir svarīga kvalitāte. Mēs skatāmies, kādas ir mūsu iespējas, kāds ir finansējums, dotācijas no Izglītības apmaiņas atbalsta fonda," sacīja V. Leonavičiene.
Vasaras kursu dalībnieki tiekot atlasīti, pamatojoties uz pavadvēstulēm un intervijām. "Ir studenti, kuri tikai steidzas uz kursiem, lai saņemtu vīzu un tādējādi iebrauktu kādā Eiropas Savienības valstī, lai varētu turpināt ceļot. Tomēr ir daudzi, kas patiešām vēlas iemācīties mūsu valodu, kuri vēlas tajā iedziļināties," teica V. Leonavičienė.
"Gadās, ka no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka cilvēku interesē citas lietas, nevis lietuviešu valoda, bet izrādās, ka viņš ir filologs, rakstnieks, dzejnieks un viņa lietuviešu valodas apguves motīvs saistīts ar tās saskarsmi ar sanskritu, jo mēs to esam saglabājuši," paskaidroja pasniedzēja.
Dažiem vasaras lietuviešu valodas un kultūras kursu dalībniekiem tiek piešķirtas stipendijas, citi par visu maksā paši. Viena no prioritātēm ir Baltistikas centru studenti, kuri nāk no vairāk nekā 45 universitātēm visā pasaulē, kur var studēt lietuviešu valodu.
"Ja ārzemnieki mācās lietuviešu valodu, tad tas noteikti ir kaut kas īpašs, un mums tas ir jāstiprina. Mums ir visbrīnišķīgākie piemēri, veiksmes stāsti, kā ārzemnieki, kuri ir iemācījušies lietuviešu valodu, neapstājas un popularizē lietuviešu valodu savās valstīs," laikrakstam norādīja V. Leonavičiene.
Piemēram, Aja Kimura, zinātņu doktore bez lietuviešu saknēm, dažu gadu laikā ir sasniegusi tādu līmeni, ka viņa tulko japāņu valodā Salomeja Neris dzeju un bērnu literatūru. Daudzi šo kursu studenti sanāk kopā un kopā veido biznesu, kas saistīts ar lietuviešu valodu, un popularizē Lietuvas vārdu.
Dažiem lietuviešu valodas zināšanas vajadzīgas viņu darba un uzņēmējdarbības dēļ. Ir ārzemnieki, kuri vēlas sazināties ar lietuviešu laulāto, partneri, znotu, vīramāti, vīratēvu, mazbērniem. Citiem ir lietuviešu saknes.
Vēl citi tikai ceļo pa pasauli un sāk interesēties par lietuviešu valodu kā eksotiku. Tagad lietuviešu valoda ļoti interesē Indonēzijas, Taivānas pārstāvjus, kas kursos piedalās attālināti. Citi nāk zinātniskas intereses dēļ, jo viņi studē valodas vai vēsturi.
Piemēram, ir zinātnieki, kas pēta senās indoeiropiešu valodas, jo īpaši sanskritu, un vispirms mācās lietuviešu valodu. Sanskrita un lietuviešu valodas vietniekvārdi un termini, ķermeņa daļu nosaukumi ir ļoti līdzīgi vai pat vienādi, ar līdzīgu vārdu struktūru. Ir arī cilvēki, kas sāk mācīties lietuviešu valodu kā vēl vienu svešvalodu.
Vai ir bijuši cilvēki, kas kursos iesaistījušies, lai varētu labāk apzināties politisko situāciju Eiropā? Lietuva labi pazīst Krieviju un tuvumā notiek jauni vēsturiski notikumi.
"Mums visu laiku bija virkne vēstures lekciju. Pagājušajā gadā mēs nolēmām, ka varbūt studentiem ir garlaicīgi. Šogad šis atsevišķais vēstures kurss vairs nav pieejams, tas ir integrēts - ir daudzi braucieni uz muzejiem, ekskursijas uz svarīgām vietām, centriem. Bet studenti sāka jautāt, vai būs atsevišķas lekcijas par vēsturi. Ir interese par vēsturi, lai gan mums, kas organizē kursus vairāk nekā divus gadu desmitus, šī programma jau šķiet garlaicīga. Jaunpienācējiem, izrādās, tas ir interesanti," sacīja centra vadītāja.
Lai iepazītos ar reģiona politiskajām aktualitātēm, kursu dalībniekiem palīdz augsta līmeņa politologs, vēsturnieks Maksims Milta. Dažādu aktivitāšu laikā tiek atklāti daudzi vēsturiski un politiski notikumi. Piemēram, pārgājienu laikā iepazīst partizānu kustību. Tiek pētītas lietuviešu tautas dejas un dziesmas, kā arī lietuviešu virtuve.
Dalībnieku vecums ir ļoti dažāds - no 17 līdz 78 gadiem. "Ņemot vērā vecuma un pieredzes, zināšanu atšķirības, mēs meklējam visdažādākās informācijas pasniegšanas formas," sacījusi V. Leonavičiene. Daži cilvēki nāk un spēj komunicēt lietuviešu valodā un vēlas pilnveidoties. Citi nesaprot ne vārda. Šī iemesla dēļ dalībnieki ir sadalīti mazās grupās.
"Gadās, ka uzdrošinās pateikt tikai trīs vārdus. Viņi mācās patiešām daudz, bet kultūras šoka dēļ ir bloks, grūti ir studentiem no Indonēzijas, Japānas, citām Āzijas valstīm, jo ir liela atšķirība starp mūsu un viņu artikulāciju. Gadās, ka cilvēkam ir iekšēja prasība neizrunāt vārdu skaļi, kamēr viņš nav iemācījies to izrunāt ļoti pareizi, un tāpēc nerunā," sacīja V. Leonavičiene.
Viņa minēja vēl vienu lietu, kas varētu apgrūtināt valodas apguvi. Saskaņā ar valodu apguves teoriju, ja pirms intelekta veidošanās, 12-13 gadu vecumā, cilvēks nav iemācījies nevienu citu valodu, tikai savu dzimto, jo tālāk, jo grūtāk ir apgūt citu valodu, bet tas noteikti ir iespējams. Protams, tas prasa laiku.
"Nepietiek ar mēnesi, lai samazinātu pretestības mehānismu galvā. Gadās, ka tāds cilvēks atgriežas kursos pēc gada, vēl mācās un tad perfekti apgūst lietuviešu valodu - tik daudz viņš spēj progresēt," sacīja lektore. Bet daži iesācēji nekavējoties virzās uz priekšu ļoti tālu.
"Mācību ceļi ir ļoti individuāli. Pasniedzēji ir ļoti profesionāli, un viņiem pašiem ir pieredze valodu apguvē. Katrs zina trīs vai vairākas svešvalodas. Redzot, kā dalībniekiem klājas, kas ir visefektīvākais katram vai visai grupai, viņi izmanto dažādas metodes," sacīja centra vadītāja.
Pēc viņas teiktā, viens no kursu panākumu iemesliem ir vēlme, lai to dalībnieki labāk iepazītu viens otru un sazinātos pirms apmācību sākuma. Kopības brīdis un laba atmosfēra noved pie tā, ka grupa sasniedz ļoti labus rezultātus, parādās lielāka ikdienas motivācija un uztveramība.
Ukraiņi, kas cenšas integrēties Lietuvā kopš kara sākuma, ir vēl viena lietuviešu valodas apguvēju grupa. Atsevišķi kursi viņiem notiek nepārtraukti kopš pagājušā gada pavasara. Absolventu un to, kuri vēl mācās, skaits ir pieaudzis līdz vairāk nekā četriem tūkstošiem cilvēku.
Cik ilgs laiks nepieciešams, lai apgūtu lietuviešu valodu? Intensīvi studējot katru dienu, pēc V. Leonavičienes domām, B līmeni var sasniegt gada laikā.
"Mums bija tādi studenti. Gadu vēlāk viņi jau varēja studēt universitātē lietuviešu valodā. Persona, kas ierodas citā valstī, saskaņā ar visiem zinātniskajiem pētījumiem, pielāgojas divu gadu laikā. Ir vajadzīgi divi līdz trīs gadi, lai saplūstu, saprastu valodu un kultūru, sociālos noteikumus.
Mēs to pamanām no ukraiņiem. Karš ir ieildzis jau otro gadu. Daudzi no viņiem šeit dzīvo jau vairāk nekā gadu. Ārsti, juristi, profesori, citi, kas studijas sāka pagājušā gada pavasarī, jau ir nokārtojuši lietuviešu valodas valsts pārbaudījumus. Viņi jau ir ienākuši Lietuvas dzīvē un darba tirgū," novērojusi kursu vadītāja.
Atsevišķi kursi tiek rīkoti pasaules lietuviešu skolu pārstāvjiem. Viņi ne vienmēr ir lietuvieši. Tie ir cilvēki, kuriem lietuviešu valoda nav dzimtā valoda, piemēram, Baltistikas centru vadītāji vai tie, kuri ir iemācījušies lietuviešu valodu un vada vai strādā lietuviešu skolā.
"Mēs sniedzam iespēju apgūt lietuviešu valodu. Šeit viņi izmanto zināšanas par to, kā to mācīt citiem. Mēs mācām visu - no psiholingvistikas un psiholoģijas līdz studentu / dalībnieku vecuma posmu aspektiem, digitālajām platformām, mākslīgā intelekta iespējām, neirozinātni, ir skolotāju apmaiņas prakses," sacīja V. Leonavičiene.
Laikraksts jautāja, cik daudz cilvēku pasaulē zina lietuviešu valodu. "Ļoti labs jautājums. Es vienmēr to paceļu un jautāju, kur ir šāda statistika. Tā neeksistē. Lietuvā šāda reģistra nav," norādīja pedagoģe un salīdzināja, ka Igaunijai ir šāds reģistrs. "Mēs, universitāšu profesori, to lolojam jau vairāk nekā desmit gadus. Es domāju, ka būs politiskā griba, mēs beidzot saskaitīsim," sacīja V. Leonavičiene.
