Nav uzturēšanās atļaujas Latvijā, nav pensijas

© Depositphotos.com

Visiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pirms tam bija Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi un kuri vēlas turpināt uzturēties Latvijā pēc 2023. gada 1. septembra, ir jāiegūst Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Nenokārtojot latviešu valodas eksāmenu un līdz ar to neiegūstot šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Krievijas pilsoņi zaudēs iespēju saņemt Latvijā pensiju - vienalga, vai tā būtu Latvijas vai Krievijas maksātā pensija.

Latvijas valsts valodas zināšanas ir būtiskas ne tikai tam, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, bet arī - lai saņemtu vecuma pensiju. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā “Neatkarīgā” noskaidroja, ka visiem Krievijas pilsoņiem, kuri bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kuri vēlas turpināt uzturēties Latvijā pēc 2023. gada 1. septembra, ir jānokārto pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijā vai Eiropas Savienībā. Lai iegūtu šo statusu, cilvēkam līdz 1. septembrim ir jānokārto valsts valodas eksāmens un dokumenti jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Ja pieteikums līdz 2023. gada 1. septembrim pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs iesniegts, tad, beidzoties iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas dokumenta termiņam, līdz jauna uzturēšanās atļaujas dokumenta saņemšanai persona var vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā klātienē un iesniegt brīvā formā rakstītu iesniegumu, kurā informē par iesnieguma un dokumentu iesniegšanu. Pamatojoties uz personas iesniegto iesniegumu un dokumentu, aģentūra izskatīs iespēju pagarināt pensijas izmaksu un to atjaunos no pensijas pārtraukšanas brīža.

Vai ar dokumentiem viss ir kārtībā?

Ja uzturēšanās atļaujas personai nav vai tās darbības laiks beidzies, pensiju senioram vairs neizmaksās. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka aģentūra Latvijas pensijas izmaksu pārtrauc no dienas, kad personai beigusies uzturēšanās atļauja Latvijā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā nav ziņu par tās pagarināšanu. Eksperte skaidro, ka pieteikumu par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu pārvalde izskata viena gada laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, pieteikuma izskatīšanas laikā personai ir tiesības uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma spēkā stāšanās dienai, taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā šādas informācijas nav. “Tādēļ, lai aģentūra varētu turpināt pensijas izmaksu tām personām, kuras līdz 2023. gada 1. septembrim ir iesniegušas pieteikumu pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, bet kurām laikā līdz galīgā lēmuma spēkā stāšanās dienai ir beidzies iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas dokumenta termiņš, ir jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar iesniegumu, ka persona kārto dokumentus par uzturēšanās atļaujas saņemšanu,” stāsta Sanita Letapura. Iesniegumam jāpievieno arī dokuments, kurā norādīts datums, līdz kuram saglabājas tiesības uzturēties Latvijā. Pamatojoties uz šo informāciju, pensijas izmaksa tiks pagarināta, līdz pensionārs saņems jaunu uzturēšanās atļauju, vai pārtraukta, ja pensionārs zaudēs legālas tiesības uzturēties Latvijā.

Nav datu, cik pensionāriem beidzas uzturēšanās atļaujas

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā nav datu, cik šādu personu Latvijā ir, jo “tad būtu jāzina, cik cilvēkiem beigsies tuvākajā laikā iepriekš izsniegtā pastāvīgās uzturēšanās atļauja un cik no tiem ir pensijas saņēmēji”. Taču skaidrs ir viens, tiklīdz beigsies uzturēšanās atļaujas dokumenta termiņš un ja sociālajai apdrošināšanai nebūs ziņu par tā pagarināšanu, tiks pārtraukta pensijas izmaksa. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā “Neatkarīgajai” apliecināja, ka šādi iesniegumi jau ir saņemti. Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā būs informācija par jaunu uzturēšanās atļaujas dokumenta termiņu, pensijas izmaksa tiks turpināta.

Šo pensionāru vidē ir gan Latvijas pensiju saņēmēji, gan Krievijas pensijas saņēmēji - tā ir pensija, ko izmaksā Krievija ar aģentūras starpniecību. Latvijā vairāk nekā desmit tūkstoši pensionāru saņem pensiju no Krievijas, kuru izmaksā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību, bet vēl daļai pensionāru to pārskaita no speciāla pensiju fonda, ko administrē pati Krievijas puse. Tad daļa pensionāru, kuri nav Latvijas pilsoņi, saņem pensijas arī no Latvijas, jo šeit viņiem ir iegūts apdrošināšanas stāžs.

Krievijas pensijas turpina saņemt

Krievijas pensiju saņēmēju jautājums aktualizējās uzreiz pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu un ieviestām sankcijām pret Krieviju; Latvija tomēr turpina pensionāriem šīs pensijas maksāt. “Neatkarīgā” rakstīja, ka Krievijas pensijas saņēmēji, kuri dzīvo Latvijā, var saņemt gan daļu pensijas no Krievijas, gan pensiju par Latvijā nostrādāto un uzkrāto darba mūžu. Krievijas pilsoņiem ir paredzēta iespēja pieprasīt pensiju saskaņā ar līguma nosacījumiem vai pieprasīt pensiju saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem pēc pilsonības principa.

Ja Krievijas pilsonis, dzīvojot Latvijā un sasniedzot Latvijā noteikto pensijas vecumu, ir izvēlējies pieprasīt pensiju saskaņā ar starpvalstu līguma nosacījumiem, tad Latvijas pensija tiek piešķirta par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem gan Latvijā, gan Krievijā līdz 1990. gada 31. decembrim un par apdrošināšanas periodiem Latvijā pēc 1991. gada 1. janvāra. Savukārt Krievijas pensija tiek noteikta par apdrošināšanas periodiem Krievijā pēc 1991. gada 1. janvāra, ja tādi ir uzkrāti. Savukārt, ja persona ir izvēlējusies pieprasīt Krievijas pensiju pēc pilsonības principa, tad Krievijas kompetentā organizācija vērtē personas apdrošināšanas stāžu līdz 2002. gada 1. janvārim, tajā skaitā arī ārpus Krievijas uzkrātos apdrošināšanas periodus.

Papildus Krievijas pensijai personai var rasties tiesības arī uz Latvijas vecuma pensiju par apdrošināšanas periodiem Latvijā pēc 2002. gada 1. janvāra, ja persona dzīvo Latvijā, ir sasniegusi Latvijā noteikto pensijas vecumu un ja pēc 2002. gada 1. janvāra ir uzkrāts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais stāžs Latvijā (vismaz 15 gadu). Tāpēc var būt situācijas, kad Latvijā dzīvojoša persona saņem ne tikai Krievijas pensiju, bet arī Latvijas pensiju.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais