Aktivizējas Latvijas un Ukrainas uzņēmēju sadarbība. Ir daudz pozitīvo piemēru

© Vladislavs Andrejvs

Savstarpēja biznesa kontaktu paplašināšana, kopprojektu aizsākšana, palīdzība rakstīt un iesniegt jaunuzņēmumu projektus, uzņēmējdarbības pamatkurss pusaudžiem – par šīm un citām Latvijas un Ukrainas uzņēmēju kopējām aktivitātēm “kontekst.lv” uzzināja, apmeklējot biznesa kluba “Jaguar” rīkotu uzņēmēju tikšanos. Šo klubu Latvijā ir izveidojusi bēgle no Ukrainas.

Veiksmīga biznesa simbioze

Lūk, ko “kontekst.lv” pastāstīja biznesa kluba “Jaguar” dibinātāja un direktore ukrainiete Ludmila Bilava: "Biznesa klubs aktīvi darbojas

kopš pagājušā gada novembra. Mēs rīkojam diezgan kompaktas tikšanās un veidojam komunikāciju tā, lai uzņēmējiem būtu iespēja saturīgi pavadīt laiku. Rezultātā sanāk ļoti veiksmīga simbioze: abām grupām ir iespēja pastāstīt par savu biznesu, dalīties pieredzē, paplašināt savu kontaktu loku un vajadzības gadījumā apspriest sadarbību. Mēs runājam par daudziem aspektiem, kas ir svarīgi ukraiņiem, uzsākot uzņēmējdarbību jaunā valstī. Un šeit mums ļoti palīdz Latvijas uzņēmēji."

Biznesa klubs “Jaguar” / Biznesa klubs “Jaguar”

Šī ir jau trešā abu valstu uzņēmēju tikšanās biznesa kluba ietvaros. Šobrīd klubā ir 50 dalībnieku no dažādām uzņēmējdarbības jomām. Viņu mērķis ir paplašināt biznesa kontaktus, runāt ar domubiedriem un nozaru līderiem. Klubā viņi apspriež aktuālās tendences un jaunus virzienus uzņēmējdarbības attīstībai.

Pirmie rezultāti

Ludmila ieradās Latvijā no Ukrainas pēc kara sākuma. Ukrainā viņai bija savs "gliemežu" bizness. Dažus mēnešus nostrādājusi Rīgā par brīvprātīgu projektu vadītāju, viņa nolēma izveidot atbalsta biedrību uzņēmīgiem cilvēkiem no Ukrainas.

"Klubs ir pieprasīts, un es priecājos, ka ir rezultāti - gan mutiskas vienošanās, gan jau parakstīti sadarbības memorandi. Kādam nepieciešams īpašums Rīgā, cits interesējas par loģistikas pakalpojumiem, vēl kādam vajag palīdzēt ar brīvām vakancēm. Vai, piemēram, ir vēlme ieguldīt naudu, bet vispirms ir jāizpēta tirgus, tā iespējas, piedāvājums un pieprasījums. Mēs kopā analizējam tirgu un tā perspektīvas," stāsta Ludmila.

Biznesa kluba “Jaguar’ direktore Ludmila Bilava / Oksana Pugačovba, kontekst.lv

Papildus biznesa klubam “Jaguar” Ludmila Bilava ir izveidojusi arī klubu “Startup Latvija”, kurā tiek apmācīti un atbalstīti tie, kas sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā un gatavo iestrādnes jaunuzņēmumiem.

Ir atvērts arī klubs "Diti Ukraini" ("Ukrainas bērni"), kurā pusaudžiem tiek mācīti uzņēmējdarbības pamati. "Ir bērni, kuri jau no mazotnes izrāda uzņēmēja dotības. Tāpēc ir ļoti svarīgi to nepalaist garām un atbalstīt bērnu šajā brīdī. Mēs palīdzam pieaugušajiem, kuriem trūkst uzņēmējdarbības pieredzes, rakstīt un iesniegt jaunuzņēmumu projektus. Vēl viens virziens ir darbs ar pieredzējušiem uzņēmējiem, kuri ir nonākuši jaunos apstākļos un kuriem nepieciešams dažādu veidu atbalsts," stāsta Ludmila Bilava.

Klubā “Diti Ukraini” (“Ukrainas bērni”) pusaudžiem tiek mācīti uzņēmējdarbības pamati / Biznesa klubs “Jaguar”

Ieguvums Latvijas ekonomikai

Kluba biedriem ir pieejamas izglītības programmas - ir iespēja bez maksas apgūt biznesa attīstības metodes, mārketinga pamatus, dizainu un efektīvas reklāmas veidošanu. Viņiem palīdz arī veiksmīgi uzņēmēji un eksperti. Ludmila atzīst, ka tas viss ir labdarības palīdzība no Latvijas uzņēmējiem: "Es ticu, ka mēs varētu būt noderīgi Latvijas ekonomikai un valstij, kas šobrīd tik ļoti atbalsta katru ukraini. Es pētu Latvijas biznesa vidi, pašreizējās tendences. Vēlos, lai Latvija kopā ar Ukrainas uzņēmējiem gūtu labumu un konkurences priekšrocības pasaules tirgū.

Kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču / No Ludmilas Bilavas arhīva

Man bija iespēja piedalīties tikšanās reizē ar prezidentu Edgaru Rinkēviču. Un tikšanās tēma tieši tāda arī bija: "Nākotnes perspektīvas un Latvijas konkurences priekšrocības". Savukārt marta sākumā ar Rīgas domes Investīciju piesaistes nodaļas pārstāvi pārrunājām sadarbības un atbalsta iespējas Ukrainas uzņēmējiem."

Ko saka ukraiņi?

Olga Škurko, kas ir viena no ukraiņu restorāna “Green PampkinUA” dibinātājām, uzskata, ka šīs tikšanās ir svarīgas: "Mēs strādājam Rīgā jau gandrīz pusotru gadu. Mums ir ukraiņu restorāns, un mēs sniedzam arī ēdināšanas pakalpojumus. Turklāt mūsu ēdienkartē ir ēdieni un dzērieni, kurus nevar atrast nekur citur, jo tos gatavojam pēc mūsu oriģinālajām receptēm. Mēs cenšamies attīstīties, un, protams, šādas tikšanās ir izdevīgas. Tā ir laba iespēja Ukrainas uzņēmējiem uzklausīt padomus un apmainīties pieredzē ar Latvijas uzņēmējiem. Turklāt mums ir arī individuālas vajadzības, kuras mēs labprāt atrisināsim ar biznesa kluba “Jaguar” palīdzību. Proti, tikšanās laikā mēs atradām korporatīvo klientu un speciālistu, kurš strādās ar mūsu viesu bāzi."

Olga Škurko, restorāns “Green PampkinUA” / Oksana Pugačova, kontekst.lv

Galvenās problēmas, ar ko saskaras Ukrainas uzņēmēji, ir grāmatvedība, nodokļu sistēma un dokumentu kārtošana, latviešu valodas neprasme, jautājumi par sertifikātiem, kas ļauj strādāt Eiropā, piemēram, skaistumkopšanas nozarē.

Partneri, nevis konkurenti

Rīdzinieks un loģistikas uzņēmuma īpašnieks Mihails Rekaikins stāsta, ka nolēma pievienoties biznesa klubam, tiklīdz par to uzzināja: "Esmu vēl kāda liela Eiropas biznesa kluba biedrs. No savas pieredzes zinu, ka šādu biznesa tikšanos nozīme ir neatsverama. Mana misija šobrīd ir vairāk palīdzēt Ukrainas uzņēmējiem nostiprināties Latvijā. Man ir savs kontaktu loks, ir pieredze, es varu gan ieteikt, gan palīdzēt. Turklāt es kā uzņēmējs paplašinu savu biznesa kontaktu loku. Ir bijušas daudzas reizes, kad ar rekomendāciju palīdzību esam ieguvuši jaunus klientus. Arī tagad es neizslēdzu šādu iespēju. Es

augstu vērtēju organizatoru pūliņus un esmu pārliecināts, ka ne vienu reizi vien vēl piedalīšos šī biznesa kluba rīkotajās tikšanās.”

Latvijas uzņēmējs Mihails Rekaikins / Foto no personīgā arhīva

Mihails uzsver, ka tagad ir pienācis laiks domāt par partnerību, nevis konkurenci: "Laiki nav viegli. Tagad uzņēmējiem, ja viņi ir saskārušies ar grūtībām, ir jāturas un jāstrādā kopā. Un jāliek pamati turpmākai attīstībai."

Veidot savu biznesu jaunā vietā

Cits uzņēmējs, Vitālijs Kolotņikovs, kam pieder vairāki uzņēmumi Latvijā un Lielbritānijā, apmeklē kluba rīkotās tikšanās, lai palīdzētu ukraiņiem: "Es sadarbojos ar uzņēmējiem no Ukrainas ne tikai Latvijā. Piemēram, mēs ar ukraiņiem organizējam dažādas biznesa aktivitātes Londonā. Kopumā šis biznesa klubs un jo īpaši šādas tikšanās ir noderīgas arī mums, Latvijas uzņēmējiem. Piemēram, mēs esam ieinteresēti atrast menedžerus, kas varētu apkalpot mūsu vizītkaršu uzņēmuma klientus. Klientu piesaiste man ir svarīga, taču tā nav prioritāte. Drīzāk es gribētu palīdzēt cilvēkiem nostabilizēties.

Un ne tikai Ukrainas uzņēmējiem, bet arī vietējiem. It sevišķi, ja tas ir saistīts ar ienākšanu eksporta tirgos.”

Vitālijs saka, ka labi saprotot ukraiņus, kuriem jāveido bizness jaunā vietā. Jo arī viņa uzņēmumam kādreiz bija jāsāk strādāt ārvalsts - Lielbritānijas - tirgū: "Ukraiņiem klājas vēl grūtāk. Viņi pārvietojas pa pasauli stihiski un ne jau pēc pašu gribas. Šādā gadījumā nav iespējams sagatavoties biznesa pārcelšanai."

Cik Ukrainas uzņēmēju ir Latvijā?

Laikposmā no 2022. gada 1. marta līdz 2024. gada 12. martam Latvijā savus uzņēmumus ir dibinājušas 354 fiziskas un juridiskas personas no Ukrainas, tostarp 239 - Rīgā. Par to “kontekst.lv” pastāstīja uzņēmuma “Lursoft IT” pārstāve Līga Lūse-Zambare.

22,65% uzņēmumu sniedz taksometru pakalpojumus, savukārt 6,04% uzņēmumu pamatdarbība ir programmēšana. Uzņēmēji no Ukrainas Latvijā atver arī ukraiņu virtuves kafejnīcas un restorānus, ir pusfabrikātu ražošana, veikali, kas tirgo Ukrainas pārtikas produktus. Arī skaistumkopšanas nozarē ir daudz ukraiņu meistaru, kas kļuvuši par individuālajiem uzņēmējiem. Ukraiņi atver arī sadzīves tehnikas un mobilo tālruņu remontdarbnīcas.

2023. gadā Latvijā tika reģistrēti periodi, kad tieši Ukrainas pilsoņi bija kļuvuši par līderiem jaunu uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu izveidē.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais