Mēs turpinām pētīt internetā publicēto Baltkrievijas VDK datu bāzi. Tajā atrodami arī iesniegumi un ziņojumi no Latvijas. “Kontekst.lv” sazinājās arī ar vēstuļu autoriem.
Valsts drošības komiteja (VDK) joprojām ir viena no Baltkrievijas ietekmīgākajām valsts iestādēm. Turklāt VDK tās pašreizējā veidolā nekad nav nosodījusi represijas un citus noziegumus, ko pagātnē bija pastrādājuši čekisti. VDK arhīvi joprojām ir slēgti, lai gan pieprasījums pēc tajos glabātās informācijas ir diezgan liels — tiek saņemts daudz iesniegumu no cilvēkiem, kuru senči ir cietuši no padomju laikā īstenotām represijām.
KONTEKSTS. Kā jau ziņojām, datu bāze ar dažādu valstu iedzīvotāju pēdējos desmit gados Baltkrievijas VDK adresētajiem iesniegumiem tika noplūdināta internetā, pateicoties baltkrievu haktivistu grupējumam “Kiberpartizāni”. Šajā datu bāzē pavisam kopā ir ap 40 tūkstošiem iesniegumu, tajā skaitā arī Latvijas iedzīvotāju rakstītie.
Portāls “kontekst.lv” skaidro, par ko vēl, izņemot ziņu pieprasījumus no Staļina represēto radiniekiem, Baltkrievijas VDK rakstījuši Latvijas iedzīvotāji. Kā arī - kāda veida pieprasījumos tiek pieminēta mūsu valsts.
Atsevišķu kategoriju veido ziņojumi, kas saistīti ar finansiāla rakstura konfliktiem.
Piemēram, 2016. gadā Tatjana Ničiporuka no Baltkrievijas sūdzējās par to, ka viņas bijušais vīrs Aleksandrs Ničiporuks, kurš arī ir no Baltkrievijas, saņem algu uz Latvijas Rietumu bankas karti un nemaksā no tās nedz nodokļus, nedz alimentus. Savam ziņojumam sieviete bija pievienojusi bijušā vīra bankas kartes fotogrāfiju, precizējot, ka nodokļu inspekcija bija atteikusies nodarboties ar šo jautājumu.
Vēl viens stāsts ir par vīrieti, kurš anonīmi sūdzējies baltkrievu čekistiem par Minskas uzņēmumu “Addicted”, kura vadītājs Kristaps Cīrulis esot licis visiem darbiniekiem noformēt individuāla uzņēmēja statusu, lai pats varētu maksāt mazāk nodokļos. Ziņojuma autors lūdz VDK uzsākt pārbaudi - viņu uztrauc, ka visi uzņēmuma ienākumi aiziet uz Latviju, kā arī tas, ka Cīruli jau pusgadu meklējot Latvijas nodokļu dienesti, kamēr viņš pats nelegāli dzīvo Baltkrievijā. “Kontekst.lv” pārbaudīja Baltkrievijas uzņēmumu datu bāzi un atrada tajā minēto uzņēmumu ar šādu vadītāju. Uzņēmums turpina strādāt.
Citā vēstulē Andijs Furers, kurš savā kontaktinformācijā norādījis tālruņa numuru Šveicē un e-pastu domēnā .ru, raksta, ka bijušais Baltkrievijas, bet tagad Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs esot atmazgājis naudu caur Latvijas banku ABLV.
Vēl viens Baltkrievijas VDK datu bāzes figurants, bijusī militārpersona Svjatoslavs Moņko, kas padomju okupācijas laikā bija dienējis Latvijā, bet pēc tam pārcēlies uz Baltkrieviju, vēlas, lai VDK viņam palīdzētu noskaidrot un panāktu, ka viņam maksā pensiju par Latvijā nodienētajiem gadiem. Jo, lūk, latvieši atsakoties maksāt par okupācijas armijas dienestā pavadītajiem gadiem, savukārt baltkrievi atsaucoties uz starpvalstu līgumu, saskaņā ar kuru par šiem gadiem esot jāmaksā tieši latviešiem.
Moņko sūdzas VDK: “Pensiju nodaļā atkal atbildējusi, ka uz mani šis likums neattiecas, jo esmu dienējis Latvijā. Bet es nedienēju Latvijā - es dienēju PSRS armijā. Mani iesauca dienestā nevis Latvija, bet gan PSRS! Un kāpēc tad mūsu valsts maksā pensiju latvietim, kurš tagad dzīvo Latvijā, par gadiem, kas nodienēti armijā 80.-90. gados Baltkrievijas PSR teritorijā, savukārt man ne Latvija, ne Baltkrievija nemaksā neko?! Lūdzu Jūs palīdzēt man. [..] Esmu bijusī militārpersona - mičmanis, kurš dienēja PSRS bruņotajos spēkos no 1974. gada līdz 1990. gadam PSRS VDK Baltijas robežsardzes apgabalā, Latvijas PSR, Liepājā. Dienējot es sargāju mūsu toreiz kopīgās dzimtenes PSRS valsts robežu. Esmu apbalvots ar trim medaļām par izcilu dienestu. Taču, kā izrādījās, par šiem 15 dienesta gadiem pensiju man neviens nemaksās.”
Vēl viena iesniegumu kategorija ir dažādi lūgumi pēc palīdzības. Šādos iesniegumos VDK uzrunā kā aizstāvi, kuram jāpalīdz iesniegumu autoriem atrisināt visdažādākās problēmas.
Piemēram, Oļegs Pavļiks no Latvijas 2023. gadā pasūdzējās VDK par to, ka tagad saskaņā ar jauniem noteikumiem rakstīt vēstules Aleksandram Lukašenko drīkst tikai tie, kam ir Baltkrievijas vai Krievijas tālruņa numurs. “Diez vai tas ir izdarīts apzināti — visdrīzāk šo sistēmu ir izstrādājis idiotu kolektīvs,” raksta saniknotais Latvijas iedzīvotājs. Viņš arī lūdz VDK “aktualizēt jautājumu par lauksaimniecības produkcijas tranzītu no Ukrainas pa dzelzceļu caur Baltkrievijas Republikas teritoriju Lietuvas un Latvijas ostu virzienā”. Vēl šis Latvijas iedzīvotājs atklāti kritizē Putinu, taču “neaiztiek” Lukašenko: “Mūsuprāt, ar Putinu un viņa asiņaino "speciālo militāro operāciju" viss jau ir daudzmaz skaidrs un ir pienācis laiks rūpīgi izvest Baltkrievijas Republiku no starptautiskās izolācijas. Lukašenko to neprot...” Tāpat Oļegs Pavļiks atzīmē, ka VDK ir laiks strādāt, nevis “dzīties pakaļ visādiem saniknotajiem tukšajiem Latuško tipa emigrantiem”.
Rīdzinieks Vasilijs Vereņikins ir ļoti apmierināts ar savu braucienu uz Baltkrieviju, kur viņam jo īpaši paticis Iekšlietu ministrijas muzejs un Lielā Tēvijas kara muzejs (tā Baltkrievijā sauc Otrā pasaules kara posmu pēc 1941. gada 22. jūnija). Līdz pilnīgai laimei viņam pietrūkst tikai VDK muzeja apmeklējuma, un savā iesniegumā viņš vaicā, vai tas ir iespējams.
Nosūtītāja e-pasts:
Nosūtītāja uzvārds: Vereņikins
Vārds: Vasilijs
Tēva vārds (ja ir): Vladimira dēls
Dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) un/vai darba (mācību) vietas adrese: Rīga, Latvija,… iela
Kontakttālrunis (norādīt pilsētas vai mobilo sakaru operatora kodu): +371
Iesnieguma teksts: Cien. VDK pārvalde! Pagājušajā gadā, apmeklējot Baltkrievijas Republiku atpūtas nolūkā, cita starpā Minskas pilsētā apmeklēju Lielā Tēvijas kara muzeju, kā arī IeM muzeju, un uz mani atstāja diezgan lielu iespaidu šo iestāžu ekspozīcijas un tajās apkopotie vēsturiskie fakti. Līdz ar to visu, saprotot, ka nacionālās drošības struktūras ir neatņemama vēstures daļa un ir nesaraujami saistītas gan ar Lielo Tēvijas karu, gan ar tiesiskās kārtības sistēmu, man ir vēlme apmeklēt Baltkrievijas Republikas VDK muzeju. Iepazīstoties ar virtuālo tūri pa šo muzeju, kā arī saprotot, ka tajā ietvertā informācija tādā vai citā mērā nav domāta plašām sabiedrības aprindām, bet gan šauram speciālistu lokam un attiecīgo iestāžu darbiniekam, es tomēr nolēmu precizēt, vai pastāv kaut kāda iespēja iepazīties ar muzeja ekspozīciju klātienē. Tāpat es saprotu, ka muzeja specifikas dēļ atbilde var būt noraidoša. Pateicos jau iepriekš, ar cieņu V. Vereņikins
“Kontekst.lv” sazinājās ar Vasiliju Vereņikinu pa viņa iesniegumā norādīto tālruņa numuru. Viņš nebija gatavs atbildēt, vai VDK reaģējusi uz viņa iesniegumu, un izklausījās acīmredzami nobijies, ka par viņa iesniegumu bija uzzinājuši sveši cilvēki.
Kāds cits Latvijas iedzīvotājs, Leonīds Ponomarjovs, meklējis taisnību pie VDK darbiniekiem pēc tam, kad viņam tika atteikta Baltkrievijas vīza, savukārt šīs valsts konsuls nevēlējās skaidrot atteikuma iemeslu. Viņš lūdza paskaidrot, kāpēc tā ir sanācis un ko viņš varētu izdarīt, lai viņam atļautu iebraukt Baltkrievijā. Portāla “kontekst.lv” žurnālistam vēstules autors skaidroja, ka iebraukšana Baltkrievija bija liegta tāpēc, ka viņa apdrošināšanas polisei bija beidzies derīguma termiņš, taču pēc ilgas sarakstes viņam izdevās visu atrisināt.
Daži ar Latviju saistīti cilvēki paši meklēja sadarbības iespējas ar Baltkrievijas VDK.
Rīgā dzimušais Dmitrijs Lavņikovičs, kas tagad dzīvo Baltkrievijā, vēlējās precizēt, vai viņš var stāties VDK dienestā. Turklāt viņš atsevišķi uzsvēra, ka neuztur īpašus kontaktus ar savu Latvijā dzīvojošo tēvu.
Nosūtītāja e-pasts:
Nosūtītāja uzvārds: Lavņikovičs
Vārds: Dmitrijs
Tēva vārds (ja ir): Pāvela dēls
Dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) un/vai darba (mācību) vietas adrese: Grodņas apgabals, militārpersona k/d…
Kontakttālrunis (norādīt pilsētas vai mobilo sakaru operatora kodu): 8(029)
Iesnieguma teksts: Labdien, esiet tik laipni, izskaidrojiet situāciju. Esmu dzimis 1983. gadā Rīgā, Latvijas PSR. 1993. gadā mani vecāki izšķīrās, un kopš 1997. gada es kopā ar māti un patēvu dzīvoju Baltkrievijas Republikā, esmu Baltkrievijas Republikas pilsonis. Šobrīd mans miesīgais tēvs dzīvo Latvijas Republikā, īpašus sakarus ar tēvu neuzturu. Vēlos uzsākt dienestu VDK. Vai tas ir iespējams? Paldies.
Kāds Edijs Puže stādījies priekšā kā Latvijas pilsonis, taču savā vēstījumā kaimiņvalsts VDK Latvijas valdības īstenoto kursu nodēvējis par “fašistiski nacistisku”. Viņš ir norādījis adresi Minskā un divus telefona numurus — Baltkrievijā un Latvijā. Mēs piezvanījām viņam pa Latvijas numuru:
- Jūs traucē izdevums “kontekst.lv”. Jūs 2023. gadā rakstījāt Baltkrievijas VDK, izsākot vēlmi ar viņiem sadarboties.
- Tā tas ir.
- Vai viņi jums uz to kaut ko ir atbildējuši?
- Un kas esat jūs, es atvainojos? No kura izdevuma?
- Mani sauc Anastasija Zahareviča, esmu “kontekst.lv” žurnāliste.
- Nu, jūs zvanāt no Latvijas puses, pareizi?
- Jā, jā, viss ir pareizi.
- Un no kurienes jums ir šāda informācija, vai drīkst uzzināt?
- Visa iesniegumu bāze no VDK mājaslapas par pēdējiem desmit gadiem tagad ir brīvi pieejama.
- Es sapratu, es sapratu. Vienkārši man ne īpaši gribētos apspriest ar Latvijas numuriem šādas lietas, kā jūs paši saprotat.
- Vai jūs sadarbojaties ar Baltkrievijas VDK?
- Es neatbildēšu uz šiem jautājumiem, jo es jūs nepazīstu, tas ir pirmkārt. Otrkārt, es nezinu, kas un kā jūs esat un vai jūsu vēršanās pie manis ir likumīga.
- Mana vēršanās pie jums ir likumīga - esmu žurnāliste un zvanu jums, lai uzdotu jautājumu par informāciju no atklātiem avotiem.
- Es jums vēlreiz saku, es varu sevi nodēvēt kaut vai par kosmonautu. Mūsdienu kontekstā es neatbildēšu uz jūsu jautājumiem, jo vairāk vēl no Latvijas numuriem.
- Un Baltkrievijas numuriem atbildēsiet?
- Atbildēšu, taču tikai caur “Telegram”. Es neesmu vakar dzimis, esmu izgājis gan kriminālizmeklēšanu, gan visu pārējo. Neatbildēšu uz jūsu jautājumiem.
- Jūs strādājāt kriminālizmeklēšanā vai tikāt meklēts?
- Es strādāju kriminālizmeklēšanā.
- Kurā valstī?
- Es neatbildēšu uz jūsu jautājumiem.
Lūk, tā izskatījās Edija Pužes iesniegums Baltkrievijas VDK:
Nosūtītāja e-pasts:
Nosūtītāja uzvārds: Puže
Vārds: Edijs
Tēva vārds (ja ir):
Dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) un/vai darba (mācību) vietas adrese:
Kontakttālrunis (norādīt pilsētas vai mobilo sakaru operatora kodu): +371
Iesnieguma teksts: Labvakar. Es esmu Latvijas pilsonis, taču pilnībā nepiekrītu Latvijas Republikas valdības fašistiski nacistiskajam kursam, esmu Krievijas un Baltkrievijas patriots un gribu būt jebkuros aspektos noderīgs Baltkrievijas Republikai, par ko arī paziņoju.
Mēs esam atraduši “Facebook” kontu, kas pieder Eddie Puze. Nevaram apgalvot, ka tā ir viena un tā pati persona, taču cilvēks, kurš uztur šo kontu, par sevi raksta, ka dzīvo Liepājā, un šā gada martā un pagājušā gada maijā ir publicējis “Facebook” fotogrāfijas no Baltkrievijas.
Baltkrievijas VDK datu bāzē ir atrodami arī pavisam mīklaini ziņojumi.
Piemēram, Valērijs Makņa no Rīgas 2020. gadā (kad Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas un masu protesti) uzrakstīja pavisam īsi ziņu, kurā bija tikai viens jautājums: “Kā tas ir iespējams jūsu valstī?”
Mēs piezvanījām Valērijam pa ziņojumā norādīto telefonu un pajautājam, ko tieši viņš bija domājis. Izskatās, vēstules autors bija nobijies, ka viņu par kaut ko tur aizdomās vai apsūdz, un tāpēc ieņēma aizsargpozīciju: “Nekad neko VDK neesmu rakstījis, bet ja arī esmu, tad kā lai es atceros, kas bija pirms četriem gadiem, un vispār, izsauciet mani ar pavēsti uz Valsts drošības dienestu.”
Makņa uzrakstīja 2020.10.14. ziņojumu:
Nosūtītāja e-pasts: .lv
Nosūtītāja uzvārds: Makņa
Vārds: Valērijs
Tēva vārds (ja ir):
Dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) un/vai darba (mācību) vietas adrese: Latvija, Rīga
Kontakttālrunis (norādīt pilsētas vai mobilo sakaru operatora kodu): +371
Iesnieguma teksts: Atvainojiet, bet kā tas ir iespējams Jūsu valstī?
Taču Baltkrievijas VDK datu bāzē atrodamas arī klasiskas denunciācijas.
Sergejs Terehovičs 2017. gadā uzrakstīja ziņojumu ar atsauci uz blogu, kurā, viņaprāt, tika “koordinēta opozīcija, kas bija noskaņota gāzt konstitucionālo varu Baltkrievijā”. Zvanot uz ziņojumā norādīto telefona numuru, mums neatbildēja, savukārt minētā opozīcijas bloga lapa vairs nepastāv.
Nosūtītāja e-pasts: mail.ru
Nosūtītāja uzvārds: Terehovičs
Vārds: Sergejs
Tēva vārds (ja ir): Ignatija dēls
Dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) un/vai darba (mācību) vietas adrese: Latvija I. U.
Kontakttālrunis (norādīt pilsētas vai mobilo sakaru operatora kodu): +371
Iesnieguma teksts: https://cont.ws./@starkou/510060 Šajā blogā pēc iepriekš norādītās adreses tiek koordinēta opozīcija, kas ir noskaņota gāzt konstitucionālo varu Baltkrievijā. Lūdzu pievērst uzmanību. 1. Tas ir paraugs. 2. Pievērsiet uzmanību telefonu numuriem, kas lasāmi šajā sludinājumā. Ar cieņu.
Citas vēstules autore, rīdziniece Žanna Saškeviča, nebija atstājusi ziņojumā savu tālruņa numuru, tāpēc nevarējām uzdot viņai jautājumus personīgi. Publicējam šo garo tekstu pilnībā, bez izmaiņām
“Labvakar. Man ir steidzams ziņojums par Annu Belousovu, kas dzīvo Minskā. Viņai ir zīmēšanas tiešsaistes skola, kas saucas “VsemArt”. Viņa ir absolvējusi Mākslas akadēmiju un nodarbojas ar to, ka izplata savas zīmēšanas nodarbības pa visu pasauli. Internetā viņa komunicē ar daudzu tūkstošu cilvēku auditoriju un stāsta visai pasaule par to, cik šausmīgi ir Baltkrievijā, kā viņa nemīl savu prezidentu, un priecājās par to, kā Rīgas mērs izrīkojās ar Baltkrievijas karogu, saka, ka ir cita karoga fane. Savos Instagram ierakstos viņa nes pasaulē nepieņemamas lietas, kurinot haosu valsts iekšienē, naidu pret Baltkrievijas valsti, un, galvenais, tiešsaistes nodarbībās viņu klausās tūkstošiem cilvēku no dažādām valstīm, jo uz viņu ir parakstījušies vairāk nekā 20 tūkstoši. Uzskatu, ka šāda Baltkrievijas valsts pilsones uzvedība ir nepieņemama. Ja viņa dzīvo šajā valstī, viņai ir jāciena valsts karogs, prezidents un pati valsts, bet ja viņai tur ir tik slikti un viss nepatīk, tad šādiem cilvēkiem ir jāpiedāvā atstāt valsti. Vajag pārbaudīt, vai viņa pareizi maksā nodokļus un vai viņas bizness “VsemArt” ir oficiāls, pakratīt viņu, lai apklust un nedaudz atvēsina savu degsmi un naidu pret svētajām lietām. Tādus cilvēkus kā А. BELOUSOVA nedrīkst ignorēt, vajag viņus izsaukt un ar viņiem runāt, veicot nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu opozīcijas aicinājumu un ziņojumu raidīšanu pa visu pasauli. Šodien savā Instagram kanālā (hanna_belousova) viņa personīgi savā ierakstā visai pasaulei stāstīja, kā viņa atbalsta Eiropu, un negatīvi izteicās par savu Baltkrievijas prezidentu, cienījamo Aleksandru Grigorjeviču Lukašenko. Ieraksts pazudīs rīt dienas otrajā pusē, taču, ja veikt savlaicīgus pasākumus, to var ierakstīt un izsaukt šo sievieti uz sarunu. Pielikumā nosūtu viņas Instagram kanāla fotogrāfiju. Ceru, ka šādi opozicionāri nepaliks nesodīti vai vismaz nebrīdināti. Ja viņu skaits pieaugs un viņi kļūs bezbailīgi, būs žēl redzēt, kas var notikt valstī. Tādi cilvēki kā Anna BELOUSOVA un viņas vīrs dzīvo jaunceltnē, neko nedara, viņiem ir daudz brīvā laika, tāpēc viņi stāsta muļķības par savu prezidentu un valsti. Savukārt cilvēki, kuri visu mūžu ir strādājuši un strādā nenoguruši, mīl savu valsti un nevēlas nekādas pārmaiņas, jo viņiem nav laika visām šīm muļķībām. Viņi nevēlas, lai Baltkrievija kļūtu par otro Ukrainu. Ar cieņu Žanna Saškeviča.”
“Kontekst.lv” noskaidroja, ka Anna Belousova, par kuru rakstīts vēstulē, ir reāls cilvēks un patiešām māca zīmēšanu tiešsaistē. Mēnesi pēc šis denunciācijas viņa pārcēlās uz Gruziju, taču mums nav precīzi zināms, vai šie fakti ir savstarpēji saistīti un vai šī denunciācija ietekmējusi viņas lēmumu aizbraukt no Baltkrievijas.