Politiskajā arēnā ir pieteikti divi scenāriji pensiju indeksācijai šāgada rudenī. Latvijas Pensionāru federācija izteikusi priekšlikumu indeksēt pilnā apmērā visas pensijas, savukārt otrs – ticamāks – variants, kas ienācis politiskajā dienaskārtībā, ir uz pusi palielināt to pensijas daļu, ko indeksē.
Šos abus priekšlikumus apspriedusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas izraisījis politisku viļņošanos. Labklājības ministrs Uldis Augulis “Neatkarīgajai” atzina, ka atbalsta diskusiju par pensiju indeksāciju, bet, visticamāk, vajadzētu pieņemt kompromisu, arī raugoties no budžeta viedokļa.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi Latvijas Pensionāru federācijas priekšlikumus pensiju indeksācijai un atvērusi diskusiju par pensiju pārskatīšanas iespējām šoruden. Lai arī diskusijas par nākamā gada budžetu sāksies vasaras otrajā pusē, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka seniori gaida ziņu par pensiju indeksāciju jau tagad.
Latvijas Pensionāru federācija rosina palielināt pensijas apmēru, ko izmanto, lai indeksētu pensijas. Proti, pašlaik ir noteikts, ka indeksē tādu pensijas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no vidējās sociālās apdrošināšanas algas, kas līdz šim bija 609 eiro, bet šogad rudenī palielināsies līdz 682 eiro. Pensionāru federācijas ieskatā būtu jāindeksē lielāks pensijas apmērs - vismaz 100 procentu apmērā no vidējās algas, kas šoruden sasniegs 1364 eiro. Ja šādu variantu apstiprinātu, pilnā apmērā tiktu indeksētas pensijas līdz 1364 eiro, bet pārējām pensijām - šī konkrētā summa.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks atzina, ka pēdējā gada laikā sarunas par indeksācijas kārtības maiņu notikušas dažādos formātos. “Pašlaik mums pensijas tiek indeksētas reizi gadā 1. oktobrī un noteiktā apmērā, kas 2023. gadā bija 609 eiro, un tiek indeksēta tikai viena daļa pensijas,” atgādināja Ingus Alliks. “Sabiedrisko politiskās diskusijas ir par to, cik pareizi un objektīvi noteikta šī robeža, piemēram, ja mana pensija ir 800 eiro, tā zaudē vērtību, jo netiek indeksēta. Mēs ne līdz galam spējam izskaidrot šo situāciju sabiedrībai, kāpēc ir noteikta tāda robeža, vienīgais skaidrojums ir budžeta iespējas.”
Labklājības ministrijas eksperti piekrīt, ka pašreiz noteiktā robeža indeksācijai ir diskutējama un nav pietiekama, līdz ar to palielināt šo robežu būtu “godīgi un taisnīgi”.
Pēc Inga Allika teiktā, variants, nosakot robežu 1364 eiro, būtu fiskāli saudzīgāks par variantu, ja robeža vispār tiktu atcelta. Šādā situācijā ieguvēji būtu 97 procenti senioru, kuru pensijas tiktu indeksētas pilnībā. Pilnībā neindeksētu tikai “ekstrēmus gadījumus”, tātad pensijas, kuras pārsniedz šo apmēru, un šādu pensiju īpatsvars ir neliels. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, budžetam tas šogad izmaksātu piecus miljonus eiro, tiesa, nākamgad jau papildus būs nepieciešami 20 miljoni eiro.
Labklājības ministrijas nenoliedz, ka viens no piedāvājumiem pensiju indeksācijā ir atteikties no robežas un indeksēt visas pensijas pilnā apmērā. Šajā gadā tas papildus prasītu no budžeta 7,5 miljonus eiro. Ingus Alliks atzina, ka šogad tas būtu īstenojams esošā budžeta ietvaros, jo izdevumi mazāki nekā ieņēmumi, taču problēma ir nākamajiem gadiem.
Vēl viens no variantiem par izmaiņām pensiju indeksācijā ir spriest par to tikai attiecībā uz 2025. gadu un indeksāciju vēl pēc pusotra gada.
Zināmu neapmierinātību par šo diskusiju izteica Finanšu ministrija. Tās parlamentārā sekretāre Karīna Ploka pauda izbrīnu par Labklājības ministrijas piedāvāto diskusiju. “Mums ir jauns ietvars budžetam turpmākiem četriem gadiem, ko ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Mums bija vienošanās, ka šo jautājumu skatīsim pie valsts budžeta veidošanas, kāpēc šis jautājums ir aktualizēts tagad?” vaicāja K. Ploka. Viņai pievienojās arī citi politiskās partijas “Jaunā vienotība” politiķi, atgādinot, ka visi šie jautājumi jārisina budžeta pieņemšanas laikā.
Labklājības ministrs Uldis Augulis “Neatkarīgajai” savukārt uzsvēra, ka atbalsta šo Saeimas komisijas iniciatīvu - sākt diskutēt par pensiju indeksāciju. Tomēr, runājot par konkrētiem priekšlikumiem, ministrs sacīja, ka kompromiss būtu noteikt robežu 1364 eiro apmērā, ko sociālais budžets var atļauties, taču Finanšu ministrijai “azartiskāk un efektīvāk jāstrādā pie pamatbudžeta ieņēmumu sadaļas”.
Diskusija varētu turpināties jūlija beigās vai augusta sākumā, tiesa, valdība plānojusi šajā laikā doties atvaļinājumā un atgriezties tikai 10. augustā. Tradicionāli šajā laikā jau ir zināmi dati pensiju indeksācijas apmēram, tāpēc vasara solās būt karsts laiks diskusijām un lēmuma pieņemšanai - būt vai nebūt izmaiņām pensiju indeksācijā.
