Šā gada pirmo sešu mēnešu demogrāfisko datu sensācija ir divreiz straujāks Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita samazinājums nekā pagājušajā gadā, kas izskaidrojams ar latviešu valodu neprotošo Krievijas pilsoņu skaita izraidīšanu vai atstāšanu nelegālā, statistiķu uzskaitei gandrīz nepieejamā stāvoklī.
2024. gada 1. jūlijā provizoriskais Latvijas iedzīvotāju skaits bijis 1 miljons un 861 tūkstotis, kas ir par 11,6 tūkstošiem mazāk nekā šā gada 1. janvārī. Valsts iedzīvotāju kopskaita samazināšanās izmiršanas un izceļošanas dēļ atjaunotās Latvijas Republikas dzimumzīme kopš 1990. gada, taču samazinājuma temps izraisa šausmas vai vismaz izbrīnu. Kā tā var būt, ka visa 2023. gada laikā Latvija zaudējusi 11 126 cilvēkus un šā gada pirmo sešu mēnešu laikā pat vēl vairāk cilvēku?! Vai gada laikā šie zaudējumi dubultosies un pārsniegs 2021. gadā fiksēto samazinājumu par 17 446 cilvēkiem? Toreiz Latvijā plosījās kovidsērga (ne pati sērga, bet sērgas apkarotāji), bet kas Latvijā plosās tagad?
Visas vajadzīgās atbildes “Neatkarīgajai” sniedza Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Ance Ceriņa. Statistiķi šajā gadījumā ir iegrāmatojuši uzturēšanās atļauju anulēšanu apmēram četriem tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri nespēja un arī negribēja savlaicīgi nokārtot savas attiecības ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP). Statistiķi ir uzrādījuši valsts iedzīvotāju skaitu atbilstoši PMLP lēmumiem atņemt cilvēkiem tiesības dzīvot Latvijā. Statistiķiem nebija iespēju pārbaudīt, vai šie cilvēki tik tiešām ir pametuši Latviju.
Bez Krievijas pilsoņu svītrošanas no Latvijas valsī dzīvojošo cilvēku skaita šī skaita samazinājums atbilstu iepriekšējos gados pierastajam samazinājumam. Šo samazinājumu palēnina neto emigrācijas samazinājums. Pirmkārt, Latvijā paliek aizvien mazāk cilvēku, kuru vecums, t.i., jaunums dod iespēju doties uz nezin kur pasaulē atrodamo Laimes zemi. Otrkārt, no lielāka Laimes zemes meklētāju skaita rodas lielāks šo zemi tā arī neatradušo skaits, kas atgriežas dzimtenē. Samazinājumu veicina mirstības pārsvars par dzimstību. Pēckovida gados mirstība samazinās, bet dzimstība samazinās vēl straujāk.
Likums par latviešu valodu neprotošo Krievijas pilsoņu izraidīšanu no Latvijas tapa priekšvēlēšanu cīņā par vietām 14. Saeimā. Šī cīņa izvērtās 2022. gada otrajā pusē, kad jau bija izgāzušies Krievijas plāni iekarot Ukrainu zibenskarā un NATO valstis bija sakārtojušas palīdzību Ukrainai tādā intensitātē, kas solīja Ukrainai labus panākumus. Tieši pēdējā laikā šādas cerības izskatās piepildījušās, jo Ukrainai ir izdevies kaut tikai daļu no kara darbības pārlikt uz Krievijas teritoriju. 2022. gada rudenī to skaidri zināt un paredzēt nebija iespējams, bet 13. Saeimas valdošo partiju politiķi uzskatīja, ka ceļu uz 14. Saeimu viņiem pavērs Uzvaras pieminekļa nogāšana un likums par kaut daļēju Krievijas pilsoņu izraidīšana uz Krieviju. Šī izraidāmā grupa tika izveidota pēc diviem kritērijiem. Pirmā, ka šie cilvēki pārgājuši Krievijas pilsonībā, atsakoties no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa. Otrā, ka viņi nespēj nokārtot latviešu valodas eksāmenu tādā līmenī, par kādu Latvija dod pastāvīgās uzturēšanās atļaujas citiem šeit ieceļojušajiem ārzemniekiem. Likuma izpilde tika atstāta 14. Saeimai pēc laika, kādu prasīja latviešu valodas eksāmenu organizēšana un nokārtošana.
Pēc PMLP datiem, Latvijā vajadzēja atrasties 25 316 Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecās valodas prasmes pārbaude. Pagājuša gada rudenī uz eksāmenu bija pieteikušies 13 147 eksāmena kārtotāju. No tiem 1 846 cilvēki uz eksāmenu tā arī neatnāca, no eksāmenu kārtojušajiem to nolika tikai 39%. Ļoti noapaļoti vērtējot, no 25 tūkstošiem cilvēku, kuriem bija jāpamato sava atrašanās Latvijā, iegūt šo pamatojumu ar latviešu valodas prasmi spēja pieci tūkstoši. Atlikušie 20 tūkstoši veidoja tādu masu, ka Latvijas varas iestādes pievērsās šīs masas sašķelšanai ar tādu ieganstu un atrunu izgudrošanu, lai viena, otra un trešā un vēl nākamās cilvēku grupiņas drīkstētu palikt Latvijā. Šos ieganstus izgudroja Krišjāņa Kariņa otrā valdība un akceptēja toreizējā valdošā koalīcija, kuras veikumu pārņēma nākamā koalīcija ar Evikas Siliņas valdību priekšgalā.
Reālais nosacījums, lai cilvēkiem atļautu palikt Latvijā, ir viņu vēlēšanās palikt, ja viņi savu vēlšanos apliecina ar to, ka nebēguļo, nenoiet pagrīdē, bet apmeklē dažādas iestādes un pakļaujas ierēdņu prasībām. No viņiem tiek prasīts solījums ja ne nokārtot, tad vismaz ierasties uz valodas eksāmenu divu gadu laikā un sniegt par sevi un radiniekiem ziņas, kuras izpētīt apņēmies Valsts drošības dienests. Kurš ar valsts iestādēm sadarbojas, tas saņem termiņuzturēšanās atļauju. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas aizvietošana ar termiņuzturēšanās atļauju ir nepatīkama jeb dārgi izmaksājoša sociālo garantiju zaudēšanas dēļ, bet varbūt tas būs stimuls mācīties latviešu valodu un veikt citas darbības, lai atgūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Kurš no kontaktiem ar iestādēm izvairās, tas tiešām nodzīvojas līdz pavēstei par izraidīšanu no valsts.
Šā gada sākumā PMLP informēja, ka jau atkārtoti vēstules par izraidīšanu nosūtījusi 985 Krievijas pilsoņiem, bet nekādi citi izraidīšanas pasākumi nav sabiedrībai rādīti. Par dažu patiesu Krievijas atbalstītāju pārcelšanos uz Krieviju varam uzzināt no viņu uzstāšanās Krievijas plašsaziņas līdzekļos. Droši vien, ka vieta tajos tiek dota nelielai daļai no Latviju pametušajiem cilvēkiem, bet nav datu, cik simtus vai tūkstošus izceļotāju no Latvijas viņi pārstāv.
Izraidīšanas vēstuļu izsūtīšana tika pavadīta ar PMLP priekšnieces Mairas Rozes publisku skaidrojumu, ka izraidīšanas vēstule īstenībā esot kārtējais pēdējais aicinājums sazināties ar Latvijas varas iestādēm. Vēstuļu adresāti joprojām drīkstēja gan pieteikties uz kādu no iespējamiem pamatojumiem palikšanai Latvijā vai nu uz nenoteiktu laiku, vai ar lūgumu dot papildu laiku izbraukšanai, kas arī var ievilkties.
Līdz jūnija vidum PMLP bija izdevusi 56 izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem, kuri nebija izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un nebija iesnieguši nekādus dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. PMLP skaidroja, ka izbraukšanas rīkojumu skaits un izceļojošo skaits mainās ik dienu. Saskaņā ar Valsts robežsardzes informāciju, uz to brīdi bija izceļojuši 632 Krievijas pilsoņi. No 56 izbraukšanas rīkojumiem 13 bijuši izpildīti un septiņi pagarināti, bet pārējie pildīti bez nosacījumiem, kad tie tiks izpildīti.
Izrādījās, ka iepriekš minētās vēstules par izraidīšanu neesot izraidīšanas rīkojumi, bet skaidrojumi, kā izpildīt Imigrācijas likuma daudzkārt grozītās prasības, pēc kurām Krievijas pilsoņu lūgums palikt Latvijā ir galvenais pamatojums palikšanai Latvijā vismaz uz laiku.
Paši pēdējie grozījumi Imigrācijas likumā datēti ar šā gada 20. jūniju un paredz, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kuri par Krievijas pilsoņiem tikuši, dzīvodami Latvijā, līdz 2025. gada 30. jūnijam jāprasa Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss, kura pamatošanai jābūt arī apliecinājumam par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi. PMLP apņēmās izsūtīt 4 650 Krievijas pilsoņiem instrukciju par veicamajām darbībām, lai viņi turpmāk varētu uzturēties Latvijā
A. Ceriņa apstiprināja, ka Krievijas pilsoņu biedēšanas un apžēlošanas pasākumi ir devuši audzinošu efektu. PMLP sākusi atdot uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem tādā apjomā, kas pamanāmi ietekmēs to iedzīvotāju kopskaitu, ar kādu Latvija ieies 2025. gadā. Formāli Latvija kļuvusi par valsti, kurā Krievijas pilsoņi sākuši lielā skaitā ieceļot un apmesties. Arī pa to būtu jābrīnās tiem, kuri nezina, ka šie ieceļotāji nemaz nav izceļojuši no Latvijas, bet kādu laiciņu dzīvojuši nelegāli, varas iestādēm neredzami un nesasniedzami. Tādas nelegālās kopienas visās bagātajās Rietumeiropas valstīs ir spējuši izveidot ieceļotāji no Āfrikas un Āzijas. Latvijas Republika vismaz uz laiku ir apgādājusies ar valsts pievilcību apliecinošu nelegālo ieceļotāju kopienu, noformējot par tādu Krievijas pilsoņus. Visticamāk, ka Latvijas pievilcību šo cilvēku acīs diktē Ukraina, graujot Krievijas karaspēku.
