Latvijā tiek adoptēti vidēji simt bērnu gadā – pēdējos gados gan vērojams neliels adoptēto bērnu skaita samazinājums. Visbiežāk adoptētāji izvēlas adoptēt jaunākus bērnus – no viena līdz piecu gadu vecumā.
Vēsturiski bijis pieņemts noklusēt bērna adopcijas faktu, un lielākoties bērns līdz pat pieaugušā vecumam nezina, kas ir viņa bioloģiskie vecāki, kāds ir veidojies viņa dzīves stāsts. Lai mainītu šo situāciju un iedrošinātu vecākus izstāstīt adoptētajiem bērniem viņu adopcijas stāstu, Labklājības ministrija sākusi informatīvu kampaņu par adoptēto bērnu identitāti “Saknes ir svarīgas! Izstāsti bērnam viņa adopcijas stāstu!”.
Latvijā pērn adoptēti 77 bērni, bet 2022. gadā - 86 bērni. Labklājības ministrijas dati rāda, ka visbiežāk adoptētāji izvēlas adoptēt bērnus jaunākā vecumā - no viena līdz piecus gadus vecus, 2023. gadā šajā vecuma grupā adoptēti 48 bērni. Atsevišķos gadījumos Latvijas adoptētāji apsver iespēju vienlaicīgi adoptēt divus vai trīs bērnus. 2023. gadā vienlaicīgi divus bērnus adoptēja sešas Latvijas adoptētāju ģimenes, 2021. un 2022. gadā - 13 adoptētāju ģimenes, savukārt 2020. gadā vienlaicīgi divus bērnus adoptēja 19 Latvijas adoptētāju ģimenes. 2023. gadā viena ģimene adoptēja vienlaicīgi trīs bērnus.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Jana Sīpola “Neatkarīgajai” stāsta, ka par adoptējamu bērnu uzskatāms bērns, kura vecāki vai aizbildnis devis piekrišanu bērna adopcijai, vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas bērna aizgādības tiesības, bērna vecāki ir miruši, bērna vecāki vai viņu dzīvesvieta nav zināma. Dati liecina, ka šāgada oktobra vidū adopcijas reģistrā bija iekļautas ziņas par 1108 adoptējamiem bērniem, no kuriem 848 bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. “Tomēr ne visi adoptējamie bērni ir pieejami adopcijai,” precizē Jana Sīpola. “Piemēram, ir bērni, kuri nepiekrīt adopcijai vai nav šķirami adopcijas gadījumā no brāļa vai māsas, kurš nav adoptējams.”
Lai sekmētu adoptētāju, potenciālo adoptētāju un sabiedrības izpratni par identitātes atklāšanas nozīmīgumu adoptētā bērna labvēlīgai attīstībai, Labklājības ministrija sākusi kampaņu, kuras laikā adoptētāji tiek aicināti savlaicīgi atklāt adoptētajiem bērniem viņu adopcijas stāstu, jo tas ir pamats bērna identitātei, pašapziņai un emocionālajai stabilitātei. “Katra cilvēka stāsts ir šī cilvēka īpašums. Arī adoptēto bērnu stāsts pieder tikai un vienīgi viņiem. Adoptētājiem nav tiesību šo stāstu slēpt vai sagrozīt, jo tas nav viņu stāsts. Bet viņi var būt bērnam līdzās, kad viņam nāksies ieiet savas dzīves tumšākajās vietās,” tēmas aktualitāti komentē Latvijas kristīgās alianses bāreņiem valdes priekšsēdētāja Vēsma Sandberga.
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka “ir būtiski laikus atklāt adoptētajiem bērniem viņu adopcijas stāstu, jo tas ir pamats bērnu identitātes, pašapziņas un emocionālās stabilitātes veidošanai”. Palīdzēt to apzināties un ieteikt, kā stāstīt bērnam par viņa identitāti - tieši par to arī ir šī kampaņa. Tās laikā plānotas dažādas aktivitātes, informējot sabiedrību par adoptētājiem pieejamo atbalstu, kā arī organizējot adoptētāju un speciālistu diskusijas, atspoguļojot adoptēto pieredzes stāstus.
Lai palīdzētu adoptētājiem atklāt bērna adopcijas stāstu, kampaņas ietvaros radīts informatīvs materiāls, kas sniedz ieskatu, kā runāt ar bērnu par viņa pagātni, izcelsmi un citiem ar viņa identitāti saistītiem jautājumiem. Materiālā pieejama arī informācija, kur meklēt palīdzību un papildu resursus, lai šī saruna notiktu pēc iespējas bērna vecumam atbilstošākā veidā. Savukārt video stāstos adoptētie un adoptētāji dalās pieredzē, izceļot identitātes stāstu nozīmīgumu.
Bērnu aizsardzības centrs, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri un organizācijas, kuras strādā ar ģimeņu un adopcijas jautājumiem, turpinās dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Visu oktobri kampaņas ietvaros plānotas dažādas aktivitātes, piemēram, jau šā gada 15. oktobrī Labklājības ministrijas “Facebook” vietnē tiks pārraidīta tiešsaistes diskusija, kurā dalībnieki un jomas eksperti dalīsies ar pieredzi un ieteikumiem, uzsverot emocionālos pārdzīvojumus un nelabvēlīgās sekas identitātes slēpšanai.
Labklājības ministrijas adopcijas reģistrs rāda, ka adoptējamo bērnu skaits samazinās. 2015. gadā adoptējamo bērnu skaits bija 1286 (dati uz attiecīgā gada 31. decembri), bet 2023. gada beigās - 1094 bērni. Savukārt dati par adoptēto bērnu skaitu rāda, ka adoptēto bērnu skaits samazinājies. 2015. gadā adoptēti 132 bērni, bet pērn 77. Tā kā adoptēto bērnu kopējais skaits ir neliels, grūti veikt secinājumus par adopcijas tendencēm, tomēr, kā norāda Labklājības ministrijā, visbiežāk adoptētāji izvēlas adoptēt bērnu vecumā līdz pieciem gadiem.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Jana Sīpola norāda, ka Labklājības ministrija veic adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti, izdarot attiecīgus ierakstus adopcijas reģistrā. Adopcijas reģistrā iekļaujama informācija par katru bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu, kurš ir adoptējams. Par adoptējamu bērnu uzskatāms bērns, kura vecāki vai aizbildnis devis piekrišanu bērna adopcijai, vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas bērna aizgādības tiesības, bērna vecāki ir miruši, bērna vecāki vai viņu dzīvesvieta nav zināma.
Pašlaik adopcijas reģistrā iekļautas ziņas par 1108 adoptējamiem bērniem, no kuriem 848 bērni ir vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Ne visi bērni pieejami adopcijai, jo ne visi tam piekrīt, vai bērnam ir potenciāls aizbildnis, kas par viņu rūpēsies, un citi iemesli. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, no kopējā adoptējamo bērnu skaita adopcijai pieejami 387 bērni. “Lielākajai daļai no šiem bērniem ir grūtības atrast adoptētājus, ņemot vērā bērnu vecumu, veselības stāvokli, kā arī vienlaicīgi adoptējamo bērnu skaitu - brāļi, māsas,” saka Jana Sīpola.
