Statistiķu ziņa par jaundzimušo skaitu Latvijas teritorijā viena mēneša laikā zem tūkstoša ir pēdējais brīdinājums tagadējiem pusmūža cilvēkiem apdomāt par savām vecumdienām bez viņiem palīdzēt spējīgiem bērniem un bez pensijām.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajā demogrāfiskajā pārskatā uzrādīti 994 jaundzimušie oktobrī. Tādējādi uzskatāmi caursista robežlīnija, zem kādas nebūs iespējams uzturēt ne pensiju sistēmu, ne kopumā Latvijas valsti tad, tagadējiem jaundzimušajiem būs jānomaina pašreiz strādājošie cilvēki. Šo gadu Latvija iesāka ar 24 219 cilvēkiem 45 gadu vecumā un 14 490 pērnā gada jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam. Šo gadu Latvija pabeigs ar aptuveni 24 482 cilvēkiem, kuriem 45 gadi pienākuši šogad, un knapi 13 tūkstošiem jaundzimušo līdz gada vecumam. Dažu turpmāko gadu laikā tiks caursista atkal nākamā no šādām robežlīnijām - 10 tūkstoši jaundzimušo gadā. Tad mazāk nekā 10 tūkstošiem jaundzimušo nāksies nomainīt pat 27 934 tagadējo četrdesmitgadnieku. Strādājošo paaudžu nomaiņa šeit vienkāršota ar nosacījumiem, ka strādājošo vairākums algotu darbu sāks 20 gadu vecumā un beigs 65 gadu vecumā. Pieņemts, ka paaudžu skaitliskā attiecības būtiski neizmainīs ne mirstība, ne emigrācija.
CSP nupat sniegtā informācija ir kārtējais trauksmes zvans, ko paši statistiķi vēlāk mazliet pieklusinās. Visticamāk, ka nākamā gada vasarā viņi uzvilks oktobra jaundzimušo skaitu virs tūkstoša, pieplusojot tam Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs šogad piedzimušos bērnus. Dažkārt izskan pārliecība, ka šādu bērnu ir milzīgs daudzums. Dati par pagājušo gadu tādas cerības neapstiprina. Kad “Neatkarīgā” šā gada 15. februārī atreferēja CSP sākotnējo informāciju par jaundzimušo kopskaitu 2023. gadā, tad tika uzrādīti 14 121 pērnā gada bērni, bet tagad CSP datubāzē viņu skaits palielināts līdz 14 490. Un (14 490 - 14 121) / 12 = 30,75 caurmērā mēnesī. Tāpēc 2024. gada galīgajos datos droši vien parādīsies 1010 līdz 1020 jaundzimušie oktobrī.
Kad jaundzimušo tūkstoša robežlīnija jau caursista, jaundzimušo skaitam tuvākajos mēnešos jānoslīd vēl zemāk zem šīs līnijas. Pirmkārt, jaundzimušo skaitu mēnesī ietekmē dienu skaits attiecīgajā mēnesī. Ja jaundzimušo skaitu virs tūkstoša nenoturēja oktobris ar 31 dienu, tad ko nu vairs gaidīt no novembra ar 30 dienām. Un tagad jau tuvu februāris, kam nākamajā gadā būs 28 dienas. Otrkārt, dzimstības sezonālās svārstības nosaka cilvēku pieredze, ka aprūpēt jaundzimušo vieglāk siltā nekā aukstā laikā. Kopš cilvēkiem dotas iespējas izvēlēties viņu bērnu ieņemšanas brīžus, dzimstība jūnijā, jūlijā, augustā ļoti pamanāmi pārsniedz dzimstību decembrī, janvārī, februārī.
Ārzemēs dzimušo bērnu atvešana uz Latviju ir iespējama, bet tomēr mazāk varbūtīga nekā Latvijā dzimušo bērnu aizvešana uz ārzemēm. Lūk, kā pēdējos gados CSP uzskaitījusi Latvijas pilsoņu pārvietošanos pāri Latvijas robežai uz ilgtermiņa palikšanu vai nu Latvijā, vai ārzemēs:
| 2021 | 2022 | 2023 | |
| Iebraukušo skaits | 6 210 | 8 030 | 7 190 |
| Izbraukušo skaits | 8 702 | 11 273 | 8 670 |
Ziņai par jaundzimušo skaita noslīdēšanu zem tūkstoša mēnesī vajadzēja parādīties jau pirms gada pusotra, bet dzimstības samazinājuma līkni deformēja Ukrainas bēgļu ierašanās. Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās būt viesmīlīgākas pret viņiem nekā pret visiem citiem bēgļiem. Tas ietver bēgļiem piedzimušo bērnu iekļaušanu uzņemošo valstu, nevis Ukrainas jaundzimušo skaitā. Vismaz Latvijas gadījumā šādai uzskaitei nav nekādu konsekvenču - nav likumos nostiprinātas kārtības ukraiņu palikšanai Latvijā pēc tam, kad karš Ukrainā aizvirzīsies līdz pamieram vai mieram. Tātad nav garantiju, ka ukraiņi drīkstēs palikt Latvijā, ja būs apguvuši latviešu valodu, ieguvuši darbu un nekustamos īpašumus. Ukraiņi spiesti sēdēt uz čemodāniem, kas būtiski samazina to cilvēku skaitu, kuri tik un tā mācās un bērniem māca (vai arī otrādi - mācās no bērniem) eksotisko un, kā mēs te redzam, izmirstošo latviešu valodu.
Valsts 2025. gada budžeta pieņemšana Saeimā tika noorganizēta laikā no 4. līdz 6. decembrim, tādējādi neļaujot opozīcijas deputātiem debatēs izmantot statistiķu 13. decembrī sniegto ziņu par jaundzimušo skaitu oktobrī. Tomēr arī bez tā dzimstības jautājumu apspriešana izvērtās gara un skaļa. Valdošas koalīcijas vārdā tika deklarēts skaidri un gaiši, “kāpēc nemaksās pabalstus ģimenēm ar bērniem". Tas tāpēc, ka dzimstību ar pabalstiem nopirkt nevar, ko rāda par Latviju daudz bagātāku valstu pieredze. Ar pabalstu nemaksāšanu jāsaprot pabalstu nepalielināšana kaut cik atbilstoši vismaz oficiālajai inflācijai, pat ja tā ļoti nepilnīgi atspoguļo reālo dzīves dārdzības pieaugumu. Bez indeksācijas pabalsti tiecas uz nulli pēc savas pirktspējas. Atteikšanās indeksēt pabalstus ģimenēm ar bērniem tiek uzkrītoši pretstatīta pensiju indeksēšanai kā Evikas Siliņas valdības pašreklāmas pamatam.
Valdības izvairīšanās kaut vai vārdos pievērsties valsts nākotnei brīdina, ka pensionāru nākamo paaudzi gaida ļoti skarbi laiki. Tajā skaitā liek pārdomāt bērnu radīšanu no tāda viedokļa, ka valsts mēģinās no šiem bērniem izspiest pārāk daudz, lai vismaz kaut kā uzturētu pie dzīvības vecos cilvēkus bez bērniem. Tātad pārdomāt bērnu neradīšanu vai savlaicīgu evakuāciju no Latvijas.
Paldies valdībai, ka tā nestāsta pasakas par nākotni. Kad tā pienāks, cilvēki nevarēs žēloties par to, ka viņu vecumdienas bez viņiem palīdzēt spējīgiem bērniem un bez pensijām viņus piemeklējušas negaidīti un nesaprotami.
