Lai arī valdība novembrī lēma konceptuāli atbalstīt tikai “Rail Baltica” pamattrases būvniecību, straujos tempos būvniecība notiek arī pagaidām konceptuāli neatbalstītajā trases posmā starp lidostu “Rīga” un Misu. Īsā laikā starp lidostas galveno termināli un netālu esošo mežiņu Mārupes pagastā tapuši daudzi pamatīgi betona balsti. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens par visu zinot, un viņu neizbrīna būvdarbi valdības konceptuāli vēl neatbalstītajā “Rail Baltica” posmā. Celtniekiem tikšot samaksāts.
Pērn 10. decembrī valdība konceptuāli vienojās, ka teju gada laikā, tas ir, līdz 2025. gada novembrim, būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar “Rail Baltica” pamattrasi. Tas nozīmē, ka visticamāk pārskatāmā nākotnē nekāds dzelzceļš uz lidostu netiks būvēts. Bet, ja netiks būvēts, kādēļ to tomēr būvē? Kāda jēga no balstiem, ja tuvākajā laikā atzarus no “Rail Baltica” pamattrases nav paredzēts būvēt, kas par šo celtniecību maksās, un kā tos balstus būs iespējams izmantot dzelzceļa vietā? Mārupes pagasta iedzīvotājus neliek mierā doma, kā šos balstus varētu iekļaut pagasta ainavā un vēl piedevām tos kaut kā izmantot. Viens no risinājumiem ir ceļa izveide no lidostas “Rīga” uz Jaunmārupes kapsētu, kura atrodas netālu aiz mežiņa tieši tajā virzienā, kurā ved balsti. Tādējādi piekļuve tur dusošajiem tuviniekiem tiktu nodrošināta jau no pašas lidostas termināļa.
Tikmēr K. Briškens notiekošo būvlaukumā uzskata par pilnīgi atbilstošu procesu. Viņš “nra.lv” skaidroja: “Šādiem projektiem ir zināma inerce. Darbi ir uzsākti. Ja tos darbus nenoslēdz, var rasties finansiālā neattiecināmība, iespējamas soda naudas. Mēs šobrīd esam apzinājuši to, lai nekādā gadījumā netiktu uzsākti kādi citi darbi, kas ir ārpus šajā valdībā saskaņotā pirmās kārtas ieviešanas scenārija. Tie darbi, kas jau iepriekš ir uzsākti un jau tuvojas noslēgumam, tur jau tādu rokas bremzi nevar novilkt.”
Jautāts, vai tas nozīmē, ka no lidostas uz Jaunmārupes kapsētas pusi uzbūvētā betona balstu kārta tā arī tiks iekonservēta, K. Briškens teica: “Nekur nav pazudusi “Rail Baltica” otrā kārta. Arī sarunās ar mūsu Eiropas partneriem mēs esam saņēmuši nepārprotamu atbalstu tam, ka visa “Rail Baltica” būs pabeigta, nevis tikai pirmā kārta. Skaidrs, ka šobrīd risinājumi, kuri saistīti ar pilnvērtīgu Rīgas integrāciju, no abām pusēm veidojot caurbraucošo līniju, ir atlikti uz otro kārtu. Vienlaikus mēs šobrīd strādājam pie risinājumiem, lai jau pirmajā kārtā vismaz izpētītu, vai kādu no otrās kārtas risinājumiem nerealizēt jau pirmajā kārtā, vai līniju no Upeslejām līdz Rīgas centrālai stacijai vai no Misas līdz Rīgas lidostai. Tas pats attiecas arī uz Daugavas tiltu. Kad “Rail Baltica” tiks pilnībā pabeigta, visi šie infrastruktūras objekti tiks savienoti. Īstermiņā veidojas neloģiska situācija, ka ir palielas puspabeigtas struktūras, bet nākotnē tam visam ir jābūt daļai no kopējās “Rail Baltica” trases. Tieši tāpat būs ar abām divām starptautiskām stacijām. Šobrīd nebūtu pareizi tās atstāt nepabeigtas. Piemēram, Rīgas centrālā stacija ir arī mūsu dzelzceļa satiksmes galvenais mezgls. Tāpēc mēs meklējam risinājumus, lai satiksmes nozarē pārdalītu pieejamos Eiropas fondu līdzekļus un abas stacijas Rīgā un lidostā vismaz daļēji pabeigtu tā, lai tās var funkcionēt kā pilnvērtīgas dzelzceļa stacijas, tai skaitā izveidojot esošā platuma sliežu savienojumu līdz lidostai. Tādā ziņā neviena no šim būvēm nepaliks kā spoks pilsētas ainavā, kurš netiek pilnvērtīgi izmantots.”
Runājot par to, vai celtniekiem nebūs jāsamaksā par padarīto, satiksmes ministrs norādīja: “Daļēji jau ir iegūts Eiropas Savienības finansējums. Mums ir problēma, kuru Satiksmes ministrija arī vairākkārt caur Ministru kabineta ziņojumiem risina. Tie ir virsrēķini. Turpinās tiesībsargājošo institūciju pārbaudes. Skaidrs, ka savulaik tie līgumi bija noslēgti tādi, kādi tie noslēgti, un, iespējams, tie nav bijuši valstij izdevīgi. Bet visi šie virsrēķinu aprēķini ir saskaņoti ar šiem noslēgtiem līgumiem. Šeit, protams, ir jāvērtē tā laika uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” valde.
Satiksmes ministrijas amatpersonu darbības jau ir izvērtētas, ir bijusi disciplinārlieta. Jā, ir nepatīkama situācija, bet juridiski valstij ir jānorēķinās par darbiem, kas ir paveikti. Tas, ko mēs esam darījuši kopā ar jauno “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdi, esam strādājuši pie dialoga ar būvniekiem, lai netiktu izprovocēti kādi tiesvedības procesi. Lai varētu šos valdības lēmumus pieņemt, notiek darbs arī pie izmaksu samazināšanas.”
