Vakar gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, gan valdībā slēgtā sēdē mēģināja tikt skaidrībā, kad, kādā veidā un par kādu cenu būtu iespējams novest līdz ekspluatācijai Stradiņa slimnīcas teritorijā iesāktu jaunbūvi, kas jau paguvusi sapelēt.
4. marts bija iepriekšējā reize no regulāri atkārtotajām reizēm, kad Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) tika piekārta pie lielā zvana tās uzņemšanas nodaļās mazspējas dēļ. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas ar atvestajiem pacientiem stāvēja pie slimnīcas rindā tik daudzas stundas, ka šis fakts nonāca līdz plašsaziņas līdzekļiem un tie paguva šo faktu apliecināt ar filmētām un fotografētām ainām. Pie tām Stradiņa slimnīcas Uzņemšanas nodaļas jeb Neatliekamās medicīnas centra vadītāja Roberta Fūrmaņa komentārs, ka “mēs par to esam runājuši daudz. Populācija noveco. Telpas nekļūst lielākas. Pacientu skaits palielinās. Slimības ir arvien smagākas.” Šajā reizē stāsts par to, ka “telpas nekļūst lielākas” par spīti labajam nodomam līdz 2023. gada pavasarim uzbūvēt un līdz tā paša gada beigām pilnībā izmantot tieši slimnieku uzņemšanai un neatliekamajai ārstēšanai (reanimācijai, ķirurģiskajām operācijām vispār un speciāli sejas un žokļu ķirurģijai, insultu ārstēšanai, dzemdību pieņemšanai u.c.) paredzētas telpas 29 tūkstošu kvadrātmetru platībā un 156,7 miljonu eiro vērtībā.
Stradiņa slimnīcas jauno korpusu būvēja tik nemākulīgi, ka uzbūvēja nevis cilvēku ārstēšanai, bet pelējuma sēnīšu vairošanai atbilstošas telpas. Izvākt šīs sēnītes nākas kopā ar sienām, kurās tās bija iemitinājušās. Saeimas komisijā dzirdēto varēja saprast tā, ka būvdarbi pasūtītāji joprojām neziņā, ko - ēkas pabeigšanu vai nojaukšanu - viņiem tagad pasūtīt. Var sacīt saudzīgāk, ka visu ēku nojaukt nevajadzēs, bet tā nav atbilde, ko darīt ar katru no ēkas būvelementiem. Tikpat nesaprotami, kas par šo jaukšanu un pārbūvēšanu maksās, ja par Eiropas Savienības palīdzības naudu šādas izdarība finansēt nedrīkst un no valsta budžeta nevar.
Būves vietā brāķi uztaisījušās SIA “Velve” darbinieki no būvlaukuma tika padzīti pagājušā gada 21. februārī ar Valsts policijas līdzdalību. Tagad puses tiesājas par savstarpēji nodarītajiem zaudējumiem. “Velve” prasa apmaksāt it kā neapmaksātos rēķinus par it kā paveiktiem darbiem un kompensāciju par līguma laušanu, Stradiņa slimnīca - kompensāciju par izdevumiem, novēršot pašus briesmīgākos būvdarbu defektus un uzturot būvobjektu, kas ienākumu (valsts maksātās atlīdzības par slimnīcas darbu) vietā rada zaudējumus. Piemēram, Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis rādīja Saeimas deputātiem fotoattēlu, kurā redzama ar dažiem mietiņiem atstutēta dzelzsbetona apmale virs iebrauktuves slimnieku uzņemšanas telpās. Būvobjekta pārņemšanas brīdī tā draudējusi ja ne uzgāzties cilvēkiem, tad vismaz pati savā nodabā nogāzties, tāpēc tā nojaukta un tās vietā uzlikta jauna apmale. Dažās telpas jaunbūvē bijis tik daudz ūdens, ka tās izskatījās pēc peldbaseina maziem bērniem.
Būvnieku padzīšana nebija Stradiņa slimnīcas pašdarbība, bet Veselības ministrijas rīkojuma izpilde. Ziņu arhīvos ar 2024. gada 13. februārī datēts veselības ministra Hosama Abu Meri sacītais, ka “iespējami ātra” Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvnieku nomaiņa esot “valsts mērķis”. Ministrs atgādināja, ka būvdarbu novilcināšanas dēļ valsts jau ir zaudējusi ap 26 miljonus eiro Eiropas līdzekļu un var zaudēt vēl vairāk, ja neapliecinās Eiropas Komisijai, ka cenšas aktivizēt darbus.
2025. gada 30. aprīlī ministra noteiktais valsts mērķis nav sasniegts, lai gan iespējams atrunāties, ka būvobjekta glābšanai no sabrukšanas tika atrasts būvuzņēmums “P un S” (SIA "Spyke Latvija" un SIA "Pro Dev" apvienība), kas savus uzdevumus izpildījis. Tas, protams, nepieciešams, lai par būvobjekta pabeigšanu vispār varētu runāt, bet tālāk par šādām runām valsts nav tikusi.
Pirmā runa par to, ka jāatrod ģenerāluzņēmējs būvdarbiem atlikušo 67 miljonu eiro apgūšanai. Šā gada 25. janvārī Stradiņa slimnīca izsludinājusi konkursu slimnīcas jaunā korpusa pabeigšanai, bet pēc tam pagarināja pretendentu pieteikšanās termiņu un 2. aprīlī konkursu atsauca. Pasūtītājs nebija spējis atbildēt uz konkursa interesentu jautājumiem, vai pasūtījums ir par ēkas celšanu, vai par nojaukšanu. Šie jautājumu palīdzējuši pasūtītājam gūt lielāku skaidrību par pasūtījumu un tagad pasūtījums tikšot formulēts kā bojāto būvapjomu demontāžas, pelējuma likvidācijas un būvdarbu pabeigšanas iepirkums.
Otrā runa par to, ka jānomaina iestāde, kas valsts vārdā pasūta būvdarbus. Pārvaldes instances un to amatpersonas piemeklējusi atklāsme, ka ārsti nav paši piemērotākie šādiem pienākumiem. Turpmāk pasūtītāja pienākumus pārņems valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Uzņēmuma gatavību šiem pienākumiem Saeimas deputātiem apliecināja uzņēmuma valdes locekle Jeļena Gavrilova. Tūlīt gan radās jautājums, cik gadus aizņems “iespējami ātra” pasūtītāja nomaiņa. Ir sava jēga Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Bērziņa brīdinājumam, ka var aizrīties, ja rij pa ātru un par daudz. Proti, ka Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss nav vienīgais valsts būvniecības pasūtījums, kas jāglābj, piesaistot kvalificētākus pasūtītājus VNĪ personā.
Trešā runa par to, ka vizināšanos būvēšanas, nojaukšanas un pārbūvēšanas karuselī nāksies apmaksāt. Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vakar nolēma pāriet no runām pie darbiem - pie rakstu darbiem ar vēstuli Ministru kabinetam “par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības noslēgšanas fāzes kritisko nozīmi un būvdarbu finansējumu”. Pieņemsim, ka valdība šīs pamatlietas aizmirsusi ne tikai pa pēdējiem desmit gadiem, kopš Stradiņa slimnīca nodarbojas ar savu jaunbūvju otro korpusu, bet kopš 2005. gada, kad tika pasludināts lēmums vecās jeb tagadējās Stradiņa slimnīcas vietā uzcelt jaunu slimnīcu. Tāda bijusi, kā tagad saka, “trekno gadu” ieskaņa, par ko atgādināja Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra vadītāks Andrejs Ērglis. Pēc viņa vērtējuma, 20 gadu laikā izpildīta 1/4 daļa no 2005. gada plāniem. Jā, viens jauns korpuss Stradiņa slimnīcai uzcelts.
Ceturtā runa bija slepena. Valdības 29. aprīļa sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stratēģisko projektu īstenošanas statusu”, kura publiskotās sekas šobrīd ir uzdevums “Veselības ministrijai reizi gadā līdz 1.maijam izstrādāt un iesniegt zināšanai Ministru kabinetā progresa pārskatu par Slimnīcas A korpusa otrās kārtas īstenošanas gaitu iepriekšējā gadā”. No tik skopas informācijas viennozīmīgus secinājumus izdarīt nevar, bet par sliktu zīmi to uzskatīt var. Ka tik ne tā, ka jaunā korpusa pabeigšana tiek aizvietota ar pabeigšanas “progresa ziņojumu” rakstīšanu vēl daudzus gadus uz priekšu.
