Izpēte

“Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija liecina, ka pret publicista Lato Lapsas brāli Endo Lapsu 2020. gadā uzsāktais kriminālprocess varētu būt klajš Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Ģenerālprokuratūras un citu institūciju visaugstāko amatpersonu atbalstīts safabricējums.

“Krievijas privātais algotņu grupējums “Vagner” ar uzbrukumu Baltijas valstīm varētu mēģināt pārbaudīt rietumvalstu aizsardzības mehānismus,” pirms dažām dienām paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris.

ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāvis, pagājušajā nedēļā viesojoties Rīgā, paziņoja par vēl 11,2 miljonu eiro piešķiršanu Latvijā izmitināto Ukrainas bēgļu atbalstam. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka nevienam neizdosies iedzīvoties uz šī finansējuma rēķina.

Neatkarīgie siltuma un elektrības ražotāji ar savām koģenerācijas stacijām kļuvuši Rīgai tikpat lieki kā jau skandalozi pazīstamie, daudzus desmitus miljonus eiro prasošie kovida vakcīnu krājumi. “Rīgas Siltums” gatavo shēmu, kā no koģenerācijas uzņēmējiem atpirkties ar maksu par viņu uzņēmumu dīkstāvi.

Turpinot sekot jaunākā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītā skandāla virzībai, kurā atstādinātā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre apsūdz dienesta vadību kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, “Neatkarīgajai” beidzot izdevās noskaidrot VID galvenā politiskā “uzrauga”, finanšu ministra Arvila Ašeradena viedokli.

Kopumā gandrīz trīsdesmit gadus Latvijas Bankas prezidenta un viceprezidenta pienākumus pildījušo Ilmāru Rimšēviču vislabāk raksturo viņa krimināllietas kompanjona Māra Martinsona vārdi “šaubos vai tu esi tik daudz no***ģījis vienkārši šo gadu laikā, vienkārši, ka tu varētu ieguldīt, vienkārši, nu, vienalga, cik tur, nu, kaut vai miljonu vai divus. Nu, tas nav reāli!”

Lai gan speciālās noliktavas jau pašlaik burtiski lūst no nevienam nevajadzīgajām kovida vakcīnām, atbildīgo amatpersonu savulaik pieņemto lēmumu dēļ no Latvijas nodokļu maksātāju kabatām arī šogad tiks izvilkta milzu nauda par šo bezjēdzīgo krājumu papildināšanu – aptuveni 63 miljoni eiro.

Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par atstādinātās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas darbinieces Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.

“Jau labu laiku Latvijas Bankas ekonomisti ir uzsvēruši, ka komercbanku sektors nav bijis pietiekami aktīvs tautsaimniecības dalībnieks. Salīdzinot ar 2008. gada krīzi, gadu gaitā Latvijas ekonomika ir kļuvusi krietni drošāka, noturība pret negatīviem šokiem ir augusi, bet banku piesardzība ir saglabājusies, kreditēšana ir bijusi vārga,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Mūsu austrumu kaimiņvalsts iebrukums Ukrainā radījis izmaiņas arī Latvijas ārējā tirdzniecībā, meklējot jaunus sadarbības partnerus, lai atrastu gan jaunus izejvielu piegāžu, gan arī vietējās produkcijas noieta ceļus.

“Šā gada budžetā jaunu atbalsta veidu nav un tādā situācijā izdarīt izvēli par labu bērnam ir neiedomājami,” Neatkarīgajai teica bijušais Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks.

Tieši tā savā ikgadējā ziņojumā raksta Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta priekšnieks Kaupo Rosins. Viņa ziņojums kopumā iezīmē visai skumju pārskatāmās nākotnes ainu, kurā autoritārie režīmi visā pasaulē konsolidēsies, lai uzbruktu demokrātiskajām vērtībām gan ideoloģiskā, gan tīri fiziskā nozīmē.

Saeima šodien pirmajā lasījumā skatīs 2023. gada valsts budžeta likumprojektu. Diskusijas runu līmenī gaidāmas visai karstas, tomēr cerības uz reālajām valsts vajadzībām atbilstošāku līdzekļu sadalījumu nav pārāk lielas.

Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) “Neatkarīgajai” atzina, ka ir dzirdējis par Lietuvas Bankas ieteiktajiem pasākumiem banku sektora sociālās atbildības palielināšanai (proti, kredītu un depozītu procentu likmju sabalansēšanai un kreditēšanas veicināšanai) un Saeimas komisijā “situācija tiks nopietni vērtēta”.  

Sociālās apdrošināšanas budžets šogad plānots četru miljardu eiro apmērā, un lielākā daļa izdevumu plānoti pensiju speciālajā budžetā. Neraugoties uz lielajiem izdevumiem pensijām un sociālās apdrošināšanas pabalstiem, pēdējo četru gadu laikā uzkrājums sociālajā budžetā palielinājies, turklāt ievērojami – līdz pat 1,7 miljardiem eiro.

Latvijas medicīnas darbinieku arodbiedrības un Slimnīcu biedrības aicinājums sākt “rīkoties”, lai 2023. gada valsts budžetā tomēr iekļautu medicīnas nozares izdzīvošanai vitāli nepieciešamo finansējuma palielinājumu 306 miljonu eiro apmērā, izskatās pārāk maigs un nekonkrēts. Tikmēr Saeimas vairākuma balsošanas mašīna ir darba gatavībā. Neviens no koalīciju veidojošajiem politiskajiem spēkiem, vismaz pagaidām, nav paudis ne iebildumus, ne sniedzis jēdzīgus skaidrojumus par budžeta projektā paredzēto vairāk nekā trīs reizes mazāku finansējuma pieaugumu veselības nozarei.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka Latvijā pagājušajā gadā reģistrēto 15 535 jaundzimušo ir par 1 885 bērniem jeb 10,8% mazāk nekā 2021. gadā un šķiet, ka šoreiz pie vainas nav tikai sociāli ekonomiskie iemesli. Jautājums – cik lielā mērā savu ietekmi sāk atstāt jauno cilvēku nedrošība par nākotni?

Saeimas komisijas nupat sākušas skatīt šā gada budžeta projektu, tomēr par deviņdesmit deviņiem procentiem ir skaidrs, ka šogad netiks īstenota viena no prioritātēm sociālās drošības jomā. Šī prioritāte ir pensiju piemaksu atjaunošana. Labklājības ministrija pagaidām neatsakās no saviem vārdiem par tās svarīgumu.

Deviņu t.s. sankciju pakešu ieviešana pret Krieviju tās eksporta apjomu finanšu izteiksmē uz Eiropas Savienību (ES) pērn nebūt nav mazinājusi. Tieši otrādi – laikā no marta līdz novembrim Krievijas eksporta vērtība uz ES bija pieaugusi par 50%. Galvenais iemesls – ES dalībvalstu nespēja atteikties no Krievijas energoresursiem.

Latvijas valdība pagājušajā nedēļā it kā līdzjūtīgi un atbildīgi pieņēma lēmumu sniegt palīdzību 70 000 eiro apmērā Turcijas un Sīrijas zemestrīcē cietušajiem. Vēl pēc pāris dienām atbalsts tika papildināts ar trim teltīm un pāris tūkstošiem armijas noliktavās atrastu segu. Tas, protams, ir vairāk nekā nekas, un katrs jau palīdz tik, cik var. Bēdīgāk un nožēlojamāk šis “dāsnums” sāk izskatīties vien tad, ja to salīdzina ar n-tajiem miljoniem, kas premjera vadībā tikuši, tiek un tiks šķaidīti projektos, kuru jēgu un nozīmi tā īsti nevar definēt pat paši šķaidītāji.

Krišjāņa Kariņa otrās valdības jaunās un vecās ministrijas tā arī nav novedušas līdz rakstiskai un juridiski saistošai formai pirms pāris mēnešiem izteiktos solījumus neapmierināt valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (“AST”) un “Sadales tīkls” (“ST”) prasības daudzkāršot elektroapgādes tarifus.

Pilnīgi skaidrs, ka šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem, tāpēc mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai, – tā par garajām rindām pēc valsts obligātā noteiktā personu apliecinoša dokumenta saka tiesībsargs Juris Jansons.