Lai arī onkoloģiju šajā gadā valdība ir izziņojusi kā vienu no veselības aprūpes prioritātēm, valdības apstiprinātais valsts budžets rāda, ka vēža pacienti šogad turpinās just nepietiekamā finansējuma smagās sekas.
Pēc otrdien notikušās valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tandēmā ar satiksmes ministru Jāni Vitenbergu nāca klajā ar optimisma pārpilniem paziņojumiem par aviokompāniju “airBaltic”.
Ja Latvijas 2023. gada budžeta projekta iesniegšanu Saeimā varētu vizualizēt pēc būtības, tad finanšu ministram Arvilam Ašeradenam vakar vajadzēja no Smilšu ielas uz Jēkaba ielu aizlidot inflācijas uzpūstā balonā.
Turpinot pētīt Latvijas vadošo komercbanku dividenžu politiku, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka tieši skandināvu bankām raksturīga īpaši agresīva politika attiecībā uz savas peļņas izvešanu ārpus Latvijas. Tas liek uzdot daudzus, tajā skaitā politiskus jautājumus par to, vai mēs tiešām tik ļoti gribam būt “ziemeļvalsts”.
Latvijai pērn izdevies paveikt tautsaimniecisku brīnumu, savienojot elektroenerģijas patēriņa samazināšanos par 3,7% ar apstrādes rūpniecības pieaugumu par 2,7%.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nu jau ilgstoši mēģina atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir spējīgs lauzt no sava priekšteča Tāļa Linkaita mantotus līgumus, ar kuriem visa Latvija un pusmiljards eiro sadalīts starp triju uzņēmumu četriem īpašniekiem.
Tikai Krievijas un Ukrainas kara rezultāti spēs sašķirot diezgan lielu skaitu cilvēku īstos astrologos, gaišreģos un burvjos vienā pusē un algotos propagandistos un stulbeņos otrā pusē.
Eiropas Savienības kohēzijas un reformu komisāre Elisas Ferreiras vizīte iepriecina kā solījums izsniegt Latvijai iztikas minimumu. Viņas pašas vārdiem runājot, “kohēzijas politika ir palīdzējusi saglabāt puslīdz normālu funkcionalitāti”.
Šodien, 3. februārī, Kijivā norisinās Eiropas Savienības (ES) vēsturē nebijis notikums – valstī, kurā norisinās karš, notiek ES augstāko institūciju samits. No Ukrainas viedokļa tam būtu jādod skaidra atbilde par ātru ārpuskārtas uzņemšanu ES, jo neviena no ES dalībvalstīm par Eiropas izvēli nekad nav samaksājusi ne tuvu tik dārgu cenu kā Ukraina.
Ģeopolitiskā fona pasliktināšanās, kas saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir atstājusi nelabvēlīgu ietekmi uz investīciju vidi Latvijā, tomēr nauda turpina ienākt mūsu valsts tautsaimniecībā. Tas sola gan jaunas darba vietas, gan attīstību kopumā.
Nepilns pusmiljons eiro mēnesī no Latvijas iedzīvotāju iemaksām dzērienu pudeļu depozīta sistēmā netiek izņemts, bet gan 4,5 miljonu tukšu pudeļu veidā izkaisīts pa ielām un parkiem, grāvjiem, laukiem un mežiem.
Valdība apstiprinājusi finansējuma piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm trešā darbinieka atalgošanai, taču diemžēl šīs naudas pietiks tikai vienam mēnesim.
Igaunijas atomelektrostacijas (AES) būvniecības vietas izvēlei izveidotā telpiskās analīzes darba grupa izraudzījusies 16 iespējamās vietas mazas jaudas modulārās AES celtniecībai. Plānots, ka šī gada laikā tiks pabeigta visu AES būvniecības aspektu izpēte, bet 2024. gadā lēmums, būvēt vai nē, būtu jāpieņem Igaunijas valdībai.
Portāls “nra.lv” šonedēļ piedāvā lasītājiem piedalīties balsojumā par tēmu “Vai atbalstāt, ka valstij piederošo un no valsts budžeta dotēto “airBaltic” turpina vadīt Martins Gauss, saņemot atalgojumu mēnesī vidēji 69 084 eiro?”.
Neraugoties uz pietiekami lielu interesi par Zāļu valsts aģentūras vadīšanu un pat konkursā izvirzītu uzvarētāju, izrādās – Veselības ministrijai konkursi nav vajadzīgi. Pretendents, kas konkursā ieguva visaugstāko vērtējumu, nesaņēma veselības ministres Līgas Meņģelsones “jāvārdu” un tāpēc netiek virzīts apstiprināšanai valdībā.
Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta īstenošanas plāni tiek turēti slepenībā arī no sabiedriskajām organizācijām, kuras aizstāv plānotajam terminālim apkārt dzīvojošo iedzīvotāju intereses. Šāda tautu nievājošā varas attieksme sabiedriskās organizācijas spiež rīkoties aktīvāk un jau tuvākajā laikā ir gaidāmi protesti, “Neatkarīgajai” apliecināja Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrote.
Sabiedrības brīdināšana un labo programmētāju pūliņi pasargāt datorlietotājus no slikto programmētāju nodrošinātas datorkrāpšanas pagaidām nespēj nobremzēt izkrāpto naudas summu pieaugumu.
Satiksmes ministram Jānim Vitenbergam jau pirmajās ministrēšanas nedēļās sanākusi ķeza ar Roterdamas ostas pārvaldes modeli. Ministrs mēģinājis žurnālistiem izklāstīt savu sapratni par to, kā būtu pārvaldāmas ostas. Izrādās, Roterdamas ostas pārvaldes modelis, kuru ministrs uzskata par pareizu, ir pilnīgi pretējs tam, pēc kāda ilgojās un kādu Rīgas un Ventspils ostās ieviesa pašreizējās koalīcijas partneris “Jaunā Vienotība” un Krišjāņa Kariņa pirmā valdība.
Latvijai tagad par katru cenu jāstutē Jēkabpils dambis, kura iespējamo aizskalošanu Krievijas propaganda pasludinājusi par Eiropas Savienības (ES) un vispār pūstošo Rietumu bojā ejas vēstnesi vai simbolu.
“Pienāks tāds brīdis, kad tu nevarēsi nopirkt jaunu bateriju, ja nenodosi veco bateriju,” brīdina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka pērn Latvijā dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par 30,3% – no 12,74 teravatstundām 2021. gadā uz 8,88 teravatstundām. Līdzīga tendence pērn bijusi vērojama arī mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām kopīgi veidojam reģionālo dabasgāzes tirgu – Igaunijā, Lietuvā un Somijā.
Uzbeku un citu Vidusāzijas valstu izcelsmes cilvēku masveida iespiešanās Latvijas darba tirgū kārtējo reizi pielīdzina cilvēkus ūdenim, kura tecēšanu apraksta savienoto trauku likums.
