1.aprīlī paredzētā dzērienu trauku depozīta sistēmas sadārdzināšana līdz pat desmit reizēm brīdina, kādā veidā tuvākajā nākotnē augs maksa par jebkādu atkritumu savākšanu, noglabāšanu vai pārstrādi.
Futbolista Kaspara Gorkša iecelšanu Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora amatā vērtē pretrunīgi – viņa tuvie līdzgaitnieki izsakās atzinīgi, bet no malas vērotāji tikai vīpsnā un notikušajā saredz politiķa Edgara Jaunupa izpalīdzīgo roku.
Lai gan vairumam Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu 2022. gads paliks atmiņā ar nežēlīgu enerģijas cenu, komunālo maksājumu un arī mājokļu kredītu procentu maksājumu kāpumu, komercbankām un enerģētikas nozares uzņēmumiem tas ir bijis pļaujas laiks.
Labklājības nozarei papildus atvēlētais finansējums desmit miljonu apmērā ļaus palielināt minimālo ienākumu slieksni, kas savukārt nozīmēs lielāku sociālo atbalstu trūcīgajiem, uzsver labklājības ministre Evika Siliņa.
Valdības plāns izveidot dabasgāzes tirgu modina sāpīgas atmiņas par elektrības tirgus izmantošanu elektrības cenu pieauguma attaisnošanai un mulsina ar vārdiem par gāzes cenu divkāršošanu visiem tiem, kuri nepagūs noslēgt jaunus gāzes piegādes līgumus pēc noteikumiem, kādus valdība vēl nemaz nav pieņēmusi.
Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir izšķīrusies par papildu nodokļa piemērošanu komercbankām, kuras Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju politikas dēļ ir guvušas nesamērīgi lielu peļņu uz kredītņēmēju rēķina. Tas ir pirmais piemērs Baltijā, taču daudzās citās ES valstīs pēdējā gada laikā īpaši nodokļi par ārkārtas peļņu ir plaši ieviesti gan enerģētikas, gan banku sektorā.
Šobrīd iespējamība, ka Krievija karadarbībā Ukrainā izmantos kodolieročus, ir zema. To lietošanai būtu pārāk augstas likmes, kas varētu izraisīt tiešāku rietumvalstu iesaisti karā, kā arī atsvešināt Krievijai draudzīgākās valstis, piemēram, Ķīnu un Indiju. Tomēr kodolieroči var tikt izmantoti, ja Vladimira Putina skatījumā tiks apdraudēta režīma pastāvēšana, teikts pagājušajā nedēļā publiskotajā ikgadējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiskajā ziņojumā.
Atbildot uz “Neatkarīgās” 8. martā publicēto interviju ar bijušo augsta līmeņa Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieci Gitu Plaudi, kurā viņa apsūdz VID vadību “neaizskaramo personu” saraksta izveidošanā un “jumta pakalpojumu” piedāvāšanā, VID paziņoja, ka tie esot meli un iestādes nomelnošanas kampaņa.
Varbūt nelaimes zīme, bet varbūt viltus trauksme izskanēja Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna uzrunā pēc valsts 2023. gada budžeta likuma pieņemšanas. Viņš nepalaida garām iespēju palepoties ar budžeta pieņemšanas sēdes garuma rekordu 23 stundu un 56 minūšu vērtībā, kas pārspēj 2008. gada 11. decembra rekordu ar 19 stundām 36 minūtēm.
Bijušais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) par VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes ziņojumu par VID notiekošajām plaša mēroga nelikumībām neesot bijis informēts.
Līdzīgi cilvēkiem, kuri salaulājas pēc gadiem un gadu desmitiem ilgas kopdzīves, Latvijas nepilsoņi reizēm mēdz piedzīvot atklāsmi, ka vajag kļūt par Latvijas pilsoņiem.
518 jauni Latvijas pilsoņi pagājušā gada laikā radušies ne piedzimšanas, bet naturalizācijas kārtībā no gada sākumā Latvijā saskaitītajiem 182 375 nepilsoņiem un 62 635 citu valstu pilsoņiem.
Latvijai savas drošības dēļ jānovēl Ukrainai graujoša un ātra uzvara pār iebrucējiem no Krievijas pat tad, ja tā nozīmē atteikšanos no labumiem, kādus mūsu ekonomikai dotu Ukrainas bēgļu palikšana Latvijā.
Starp neskaitāmi daudzajiem labuma guvējiem no Covid-19 visā pasaulē noteikti jānorāda arī uz Latvijas sociālā budžeta saimniekiem, jo uz slimības rēķina norakstītas pārsvarā pensijas vecumā bijušu cilvēku nāves.
Sabiedriskās politikas centrs “Providus” joprojām cer sagaidīt ieplūstam savos kontos vairāk nekā 267 000 eiro no ANO Bēgļu aģentūras līdzekļiem, kas potenciāli šogad papildus tiktu savākti Ukrainas bēgļiem Latvijā – viņu izmitināšanai, nodarbinātībai un aizsardzībai. Acīmredzot jūtot, ka kārotais finansējums varētu iet secen, centra direktore Iveta Kažoka sociālajos tīklos uzsākusi “Neatkarīgo” kritizējošu tekstu ievietošanu.
Pircējiem rādītā pudeļu ķīlas maksa paliks jau zināmie 10 eirocenti, taču līdz pat desmit reizēm pieaugs dzērienu gala cenā ierēķināmie izdevumi par pudeļu savākšanu un nodošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei.
Izskatot Saeimas opozīcijas deputātu un politisko partiju Saeimas frakciju priekšlikumu, valdībai bija iespēja izvērtēt papildus piešķiramo finansējumu sociālajai jomai un veselībai. Tomēr neviens no opozīcijas priekšlikumiem netika ņemts vērā un visi ierosinājumi par šāgada valsts budžeta līdzekļu pārdali tika noraidīti.
Eiropas Savienības (ES) valstu ambiciozie un savstarpēji nesaskaņotie plāni neskaitāmu jaunu sašķidrinātās dabasgāzes termināļu izbūvē vidējā termiņā var novest pie LNG pārprodukcijas. Tie ir arī pretrunā ar ES klimata politikas mērķiem un tikpat sparīgo jaunu jaudu uzstādīšanu atjaunīgās enerģijas ražošanai, savā pētījumā brīdina starptautiskā enerģētikas politikas analīzes domnīca “Global Energy Monitor”.
Laikā, kad visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ar plašiem solidaritātes pasākumiem Ukrainai tiek pieminēta Krievijas uzsāktā asiņainā kara gadadiena, atrodas cilvēki, kuri gatavi gūt labumu uz Ukrainas bēgļiem sniegtās starptautiskās sabiedrības atbalsta rēķina.
Nodokļu likuma grozījumu projekta statusā esošais priekšlikums iekasēt algas nodokļus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem par to, kādām šīm algām jābūt, sāk līdzināties pilotprojektam par uzņēmumu grāmatvedības atdošanu valstij.
Lai gan “Jaunās Vienotības” vadoši pārstāvji (izņemot Jāni Reiru) ir ilgstoši izlikušies, ka VID struktūrās notiekošais uz viņiem nekādi neattiecas, jāparaugās uz finanšu ministru politisko piederību pēdējo padsmit gadu laikā, lai saprastu – valsts spēja iekasēt tai pienākošos nodokļus un nodrošināt godīgu uzņēmējdarbības vidi ir bijusi un joprojām ir JV politiskā atbildība.
Šogad valsts budžetā ir paredzēti vairāk nekā 63 miljoni eiro aptuveni četru miljonu jaunu kovida vakcīnu devu iegādei. Tā kā vakcinēties gribošo cilvēku skaits valstī sarūk teju ģeometriskā progresijā, rodas jautājums – vai pastāv iespēja lauzt šos, iespējams, bezatbildīgi vai tīši noslēgtos līgumus ar vakcīnu ražotājiem?
