Komentāri

Evikas Siliņas valdība tuvojas sava pirmā gada darbības izvērtējumam. Viena no šīs valdības iezīmēm ir tās šķietamā dzelzsbetona stabilitāte. Pat šīs valdības ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls vai nedienas ar “Rail Baltica” būtiski neiedragāja Siliņas valdības kopējo reitingu un koalīcijas iekšējo stabilitāti.

“Dzīve man vairs neko nesniedz. Esmu jau visu redzējis un piedzīvojis. Bet galvenais, ka es neieredzu šo laikmetu, man no tā kļūst nelabi. Neieredzu šos cilvēkus. Viss ir neīsti, viss – pakaļdarinājums. Cieņa vairs neeksistē, neviens nepilda savus solījumus. Nozīme ir tikai naudai. Katru dienu, no rīta līdz vakaram mēs dzirdam tikai par noziegumiem. Zinu, ka atstāšu šo pasauli bez nožēlas,” kādā 2018. gada intervijā teica izcilais Alēns Delons.

“Pašsajūta ir OK. Neesmu no mirējiem, vismaz pagaidām ne,” teic Evija Unāma, Latvijas Radio producente, labdarības maratona “Dod pieci” satura redaktore un vēstnese. Evija ar vēzi saslima divas reizes – 2011. un 2017. gadā, bet tika ar to galā. Nu nelaime ir atnākusi trešo reizi. Evijas sasirgšana atklāj arī bezcerīgo kaiti valstiskā līmenī, jo viņa nav vienīgā, kura cieš no šīs nelaimes.

Ukrainas bruņoto spēku negaidītais un vismaz pagaidām sekmīgais iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, rada daudzus jautājumus. Gan par šī iebrukuma mērķiem, gan par šīs pārdrošās militārās operācijas sekām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir tiesīgs uzsākt resorisko pārbaudi, ja iestādes redzeslokā nonāk informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par iespējamu valsts amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās, bet ne gadījumos, kad kāda persona nepiekrīt vai nav apmierināta ar kādas publiskas personas institūcijas, konkrētā gadījumā – Konkurences padomes (KP), pieņemtajiem lēmumiem, atbildē “Neatkarīgajai” ar KNAB Komunikācijas nodaļas starpniecību norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Šobrīd sabiedrības neizpratni un sašutumu izraisījusi zāļu kompensāciju selektīva piešķiršana onkoloģijas pacientiem, kamēr “rupjmaizes popularizēšanai” piešķirti 300 000 eiro.

Konkurences padome (KP) nepiekrīt pārmetumiem par nepietiekamo darbību vai uzraudzību farmācijas tirgū, kā arī kategoriski noliedz jebkādas spekulācijas par labvēlības izrādīšanu vienam konkrētam tirgus spēlētājam, atbildē “Neatkarīgajai” ar KP komunikācijas nodaļas vadītājas Zanes Gorškovas starpniecību norāda KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Tik daudz negāciju sociālajos tīklos par iztērēto valsts naudu bērnu atgriešanai. Vai tad labāk to naudu būtu izķēzīt kārtējām programmām, piemēram, valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai vai liberāļu publisko sarunu festivālu rīkošanai?

“Mēs neesam ne ar ko sliktākas par vīriešiem. Arī aizsardzības dienestā ir specializācijas iespējas, tieši tāpat kā Zemessardzē. Kā man teikuši zemessargi: tur, kur ir sievietes, viņi paši kļūst disciplinētāki, ir labāka atmosfēra. Es domāju, ka visiem tas ir ieguvums,” Latvijas Radio nesen teica ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Ministre 17. maijā iestājās Zemessardzē, un tagad viņa publiski atbalsta sieviešu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Tomēr ir arī citi viedokļi un ne tik optimistiski.

“Kaut kas satraucošs notiek ar gāzes cenām. Kopš decembra nekas tāds nav bijis,” raksta Polijas ekonomikas portāls wpn.pl. Eiropas dabasgāzes cenās jau otro nedēļu pēc kārtas reģistrēts divciparu kāpums. Tirgus ir nobažījies par iespējamiem traucējumiem Krievijas degvielas piegādē caur Ukrainu. Notiekošais Latviju pagaidām neietekmējot, apgalvo “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti.

Šveicē notiks referendums, kurā tiks izlemts, vai bagātākajiem cilvēkiem par katru mantojumu virs 50 miljoniem franku (52,82 miljoni eiro) būs jāmaksā papildus 50% nodoklis. Šo priekšlikumu izvirzīja Šveices Jaunie sociālisti un savāca nepieciešamo parakstu skaitu referenduma sarīkošanai par to. Šveices Jaunie sociālisti sadarbojas ar Šveices Sociāldemokrātisko partiju, kura ir viens no lielākajiem spēkiem parlamentā, taču ir daudz kreisāki par sociāldemokrātiem.

Nepatīkamu atgadījumu virkne, kurā nonāca tūrfirmas “FISOM” pakalpojumus izmantojošie un Spānijā iestrēgušie jaunieši, skaidri parāda, pie kā noved nekompetence, vieglprātība un absolūta bezatbildība. Tā kā beigās nekas traks jau nenotika un visi jaunieši neskarti tika mājās, tad par šo konkrēto gadījumu varētu arī nerakstīt. Taču patiesībā lieta ir daudz nopietnāka. Tā atsedz visā pasaulē plaši izplatījušos sērgu.

Pārsteigums. Ar šādu vārdu vairums kara vērotāju raksturo Ukrainas armijas veiksmīgo iebrukumu Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. Turklāt – pozitīvs pārsteigums. Vai tas ko mainīs kara gaitā? To vērtē militārie speciālisti – atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

Ukrainas Bruņoto spēku (ZSU – Zbroinije sili Ukraini) 6. augusta rītā izvērstais plaša mēroga iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā bija milzu pārsteigums burtiski visiem. To bez izņēmuma atzīst visi militāri apskatnieki, kuri diendienā profesionāli analizē neskaitāmus ar telefonu uzņemtus video, studē dažādus ierakstus “telegram-kanālos” un sociālajos tīklos. Par oficiālajiem aizsardzības ministriju un citu struktūru paziņojumiem nemaz nerunājot. Visi ir vienisprātis: šādu pavērsienu karadarbībā neviens nebija gaidījis.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB), saīsināti runājot, Opera, ir noslēpumainākais kultūras objekts Latvijā: neviens par to neko nezina. Kurš būs jaunais Operas vadītājs? Visas sarunu un jautājumu durvis ir slēgtas, cilvēki, kuri ir saistībā ar šo objektu, dziļdomīgi klusē. Taču jau drīz pēc 12. augusta publiski tiks izpausts jaunā Operas vadītāja vārds.

Samērā plašais Ukrainas bruņoto spēku grupējuma iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, ir ne tikai negaidīts, bet arī visnotaļ efektīvs. Galvenokārt tieši tajā ziņā, ka lauž jau iecementējušos šablonus par Krievijas – Ukrainas kara gaitu.

“Tā aiziet mūsu monstri,” skumji noteic Aivars Hermanis, izcilais latviešu ģitārists. Nule uzzinājām, ka 8. augustā šo pasauli pametis Aleksandrs Sircovs, ko daudzi pazina pēc vārda, kas viņam bija izsenis dots – Muravejs (Skudra – krievu val.). Droši vien tāpēc, ka savulaik, jaunībā, daudzi vēroja, kā nelielā auguma puisis nes savu instrumentu – kontrabasu. Bet varbūt arī tādēļ, ka Aleksandrs bija ļoti strādīgs: viņš vēlējās īstenot savus mērķus, lai arī ko tas maksātu.

5. augustā Japānas akciju tirgus piedzīvoja lielāko krahu kopš 1987. gada. Pēc Japānas arī citi tirgi sāka parādīt kritumu, kad tajos tika atvērta tirdzniecība. Arī kriptovalūtas kļuva negatīvas. ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps par vēsturiskā kraha vaininiekiem iecēla pašreizējās valdības pārstāvjus – Džo Baidenu un Kamalu Herisu: “Akciju tirgi brūk. Es tev tā teicu! Kamalai nav ne jausmas. Un Baidens ir cieši aizmidzis.”

Kopš pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens izstājās no cīņas par iespēju arī turpmākos četrus gadus saimniekot Baltajā namā un viņa vietā stājās pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, galvenā ASV prezidenta vēlēšanu intriga bija – kurš kļūs par Herisas tandēma otru partneri.

Konkurences padomes (KP) lēmumu teksti atklāj, ka šai valsts uzraugošajai un arī represējošai institūcijai ir iespējams pielabināties un panākt sev labvēlīgus lēmumus – atliek vien noskaidrot, kādā veidā tas ir izdarāms – secina “Neatkarīgā”, izanalizējot trīs KP pieņemtos lēmumus.

Valsts kontrole publicējusi savu jaunāko revīzijas ziņojumu uz 82 lappusēm: “Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība dotētajos maršrutos”.

Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā 30. jūlijā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija, bieži varēja dzirdēt bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Haniju iznīcināja triecienā Teherānā, kur viņš bija ieradies uz Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju. Kaut gan vairums konflikta vērotāju ir pārliecināti, ka triecienu veica Izraēla, tā nesteidzas to komentēt. Politologam un vēsturniekam Kārlim Daukštam par notiekošo ir konkrēti secinājumi.