Komentāri

Tie paši ugunskuri, tas pats ziemīgums un no ietvēm nenotīrīts sniegs, tās pašas debesis un tā pati karstas putras smarža, kas plūda no lielā katla pie Saeimas nama durvīm. Viss bija tas pats. Kā pirms pieciem vai desmit gadiem, atminoties Barikāžu laiku un tiekoties ar kolēģiem, kuri toreiz, 1991. gada janvārī, strādāja, lai ļaudis uzzinātu, kas notiek Rīgā un Latvijā. Tikai krunciņu mums tagad vairāk, un mūsu rindas top retākas. Un tomēr… kaut kas pilnīgi cits bija jaušams 2024. gada Barikāžu piemiņas dienās.

Jaunā, 2024. gada janvāris Vācijā ir iezīmējies ar vērienīgiem neapmierinātu ļaužu protestiem, skaļām demonstrācijām, ceļu blokādēm un šo norišu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajās vietnēs.

“Vismaz viena laba ziņa,” teica kāds personāžs no tviterpublikai labi zināmā Kuivižu veikala apkaimes “politbiroja”, reaģējot uz NATO paziņojumu par militāro mācību “Steadfast Defender” uzsākšanu nākamnedēļ. Paredzēts, ka manevri ilgs līdz maija beigām un tajos piedalīsies ap 90 000 karavīru no visām 31 NATO dalībvalsts un kandidātvalsts Zviedrijas.

Mūzika – īpatnā kārtā – ir palīdzējusi vienmēr. Dažkārt pat vairāk nekā taustāmas, materiālas lietas. Un Barikāžu mūzikai ir pavisam īpaša vieta 1991. gada janvāra notikumos. Tā toreiz bija kā svaiga gaisa malks, kā piparmētra, kā debesis. Ar mūziku sirds neiekrita bezcerības bezdibeņos, ar mūziku tai izauga cerības spārni.

Vakar Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas noslēdza 11 gadus ilgušo Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu. No 2025. gada 1. janvāra mums būs viens Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM).

Polijas autopārvadātāji, kas kopš novembra ir bloķējuši robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu, pēc tam, kad tika parakstīta vienošanās ar valdību, ir apturējuši protesta akcijas, otrdien paziņoja Polijas infrastruktūras ministrs Darjušs Klimčaks. Tiesa gan, ja turpmākās sarunas ar valdību nesekmēsies un valdība neizpildīs protestētāju prasības, 1. martā robežpunktu blokāde atsāksies.

Davosā (Šveices Alpos) sācies ikgadējais pasaules ekonomikas forums – WEF. Kad tā dibinātājs un galvenais organizētājs Klauss Švābs 2021. gadā par foruma galveno tēmu pasludināja “Lielo Restartu” (Big Reset), tā tas kļuva par visu pasaules konspirologu biedu, bubuli, ar ko baidīt bērnus, līdzās Bilderbergas klubam, Rotšildiem un citiem zvēriem.

“Mums te jābeidz skrūvēt viena lidmašīna, to gaida Amerikā,” saka Ingemārs Butkevičs, “tā paredzēta demo dīleriem. Bet varētu būt, ka īstais klients būs viens bijušais militārais pilots. Es jums varētu piezvanīt pēc pusstundas.” Nu amerikāņu pilots gaida konteinerā iepakoto “Tarragon Aircraft” supervieglo lidaparātu, kas ražots Latvijā, bet “Neatkarīgā” sarunājas ar Ingemāru Butkeviču, SIA “Pelegrin” valdes locekli, kurš vada šo unikālo uzņēmumu – lidmašīnu ražotāju.

“NATO gatavojas iespējamajam Krievijas uzbrukumam alianses austrumu flangam, pamatojoties uz slepenu dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, vēsta vācu tabloīds “Bild”,” mūs informē ziņu aģentūra LETA. Interesanti, kā gan “slepenais dokuments” nonācis dzelteno ziņu žurnālistu rīcībā?

Vācu tabloīds “Bild”, pamatojoties it kā uz slepenu Vācijas aizsardzības ministrijas dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, apraksta iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, likvidējot tā dēvēto Suvalku koridoru, kas atdala Baltkrieviju no Krievijas eksklāva (Kaļiņingradas apgabala).

Sestdien notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas Taivānā. Par šīm vēlēšanām varētu arī nerakstīt, ja vien Taivāna šobrīd neskaitītos nākamā vieta, kur varētu uzliesmot pagaidām vēl gruzdošais pasaules karš, par kura nenovēršamību runā arvien biežāk.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu ASV sadarbībā ar Lielbritāniju veica raķešu triecienus hutiešu kontrolētajiem apgabaliem Jemenā, iznīcinot kaujinieku militāros objektus. Gaisa triecieni turpinājās arī nākamajās dienās. Militārās aktivitātes atbalsta vairākas citas valstis – Austrālija, Bahreina, Kanāda un Nīderlande. ASV prezidents Džo Baidens nevilcināsies dot pavēli par tālāku militāru rīcību, ja tā būs nepieciešama. Arī britu premjers Riši Sunaks paziņoja, ka triecieni bija nepieciešami un ir samērīgi, jo hutieši turpināja uzbrukumus Sarkanajā jūrā.

Balsot pašvaldību, Saeimas un Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās vajagot ļaut no 16 vecuma, bet līdz legālai cigarešu pirkšanai katram indivīdam gan būs jāpagaida četri gadi – pirkt smēķus un pīpēt drīkstēs tikai no 20 gadu vecuma. Tā lēma Saeima. Par balsošanu vēlēšanās gan vēl nav izlemts, par šo jautājumu šķēpi lūst krakšķēdami.

“NATO augstākais amats jāieņem tādai valstij, kas maksā par aizsardzību,” pauž Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš izdevuma “Politico” raidierakstā “Power Play”. Kariņš uzskata, ka Latvijai un viņam ir pienācis laiks uzņemties militārās alianses vadības lomu.

Vācija, tēlaini sakot, ir ES motors vai sirds. Par šo savu vietu – būt galvenajai kontinentā – tā jau gadu simtiem cīnās ar Franciju, jo pēdējā savukārt tieši sevi redz Eiropas centrā. Neatkarīgi no šīs sāncensības skaidrs, ka politiskais izkārtojums Vācijā ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai Eiropai, bet arī visai pasaulei, arī mums.

“Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentā iecerētās darbības veicinās strauju lauku teritoriju degradāciju,” uzskata Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne. Runa ir par 2023. gadā sagatavoto un uz Ministru kabinetu virzīto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Situācija ar lauku skolām ir traģiska, un to veicina ministrija ar Andu Čakšu priekšgalā.

“Esmu pateicīgs Latvijai par neatslābstošu atbalstu,” teic Ukrainas prezidents, un es viņam ticu. Tīmeklī daudzi apgalvo, ka viņš izskatījies noguris. Ja kādam no mums būtu jāvada valsts, ko jau gandrīz divus gadus cenšas iznīcināt viens bandītveidojums, nezinu, kā mēs izskatītos. Prezidents Volodimirs Zelenskis preses konferencē, kas notika Rīgas pilī, izskatījās možs – pēc trīs Baltijas valstu apciemojuma, kas notika vienā nepārtrauktā skrējienā.

Pagājušā gada 28. decembrī sanāksmē par Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību izcēlies pamatīgs konflikts ar bļaušanu starp veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība” (JV)) un Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektori Kristīni Jučkoviču, kura arī ir partijas JV biedre.

Lietuva apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, otrdien žurnālistiem Viļņas lidostā paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierašanās Viļņā un viņa turneja pa Baltijas valstīm bija patiešām negaidīta, lai gan, ja tā padomā, tad kas tur negaidīts? Zelenskis tagad daudz braukā pa ārzemēm (ne tā kā kara pirmajā gadā), tāpēc klātienē ierasties valstīs, kuras ir visuzticamākās Ukrainas sabiedrotās, ir gluži pašsaprotami.

Krievijas iebrukums Ukrainā un Kremļa agresīvā retorika Rietumu un kaimiņvalstu virzienā ir likusi pārskatīt agrākos iluzoros priekšstatus un aktīvi bruņoties. Ar to nodarbojas Polija, tā pati tēma ir aktuāla Skandināvijas un Baltijas valstīs.

“Kā man iet? Kaut kā jau kustas ar to spieķ,” Raimonds Pauls runā, aprautās vārdu galotnes pamezdams kā nevajadzīgus niekus. “Parīt koncerts jāatstrādā. Kā es to visu iztur? Nav ne jausmas. Būs jāsāk dzert kaut kāds tablets,” viņš nosmej. Mūsu Maestro muzikālais spars ir fantastisks. Piektdien, 12. janvārī, ir viņa 88. dzimšanas diena. Sumināts, Maestro!