Ko par sievietēm armijā domā aktrise Zane Daudziņa un politiķi?

© Foto kolāža/F64

“Mēs neesam ne ar ko sliktākas par vīriešiem. Arī aizsardzības dienestā ir specializācijas iespējas, tieši tāpat kā Zemessardzē. Kā man teikuši zemessargi: tur, kur ir sievietes, viņi paši kļūst disciplinētāki, ir labāka atmosfēra. Es domāju, ka visiem tas ir ieguvums,” Latvijas Radio nesen teica ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Ministre 17. maijā iestājās Zemessardzē, un tagad viņa publiski atbalsta sieviešu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Tomēr ir arī citi viedokļi un ne tik optimistiski.

Vispirms jāiesauc puiši

“Pirms sākt domāt par atbalstu sieviešu iesaukšanai Valsts aizsardzības dienestā, man vajag saprast, vai vispār esam tam gatavi, vajag redzēt datus,” teic Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS), “jo šobrīd tikai trīs valstis - Zviedrija, Norvēģija un Izraēla - iesauc sievietes armijā.”

Bergmanis atgādina, ka šobrīd nav pat vēl īsti “iegriezts” puišu obligātais iesaukums. Viņš vēlas izzināt demogrāfijas datus un tendences, izprast infrastruktūras gatavību: “Nebūs taču tā, ka visi - vīrieši un sievietes - dzīvos kopā vienā kazarmā. Turklāt - vai mums ir pietiekami daudz instruktoru, kas apmācīs sievietes? Un ir atšķirība: sieviete dienē profesionālajā dienestā vai obligātajā dienestā.”

Bergmanis uzskata, ka lemt par sieviešu iesaukšanu VAD var tikai tad, kad visi aspekti ir apspriesti un izzināti. “Ar mani nav tā, ka es būtu ar abām rokām par sieviešu iesaukšanu VAD,” pasmaida Bergmanis, “jo pieņemt lēmumu un pēc tam sākt kaut ko pa kaklu, pa galvu ķerstīt - tas nav prāta darbs. Jāizpēta, kā veicas norvēģiem un zviedriem. Izraēlā ir cita situācija. Mūsu armijā ir gana liels skaits sieviešu, bet pārvērst to par obligātu prasību… Manuprāt, tas ir par agru.”

Atbalstu sieviešu obligātai iesaukšanai VAD publiski izteikusi ārlietu ministre, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un NBS komandieris Leonīds Kalniņš. “Ar viņiem jārunā: kas ir sieviešu iesaukšana VAD, ko tā nozīmē, cik tā ir nepieciešama,” rosina Bergmanis, “šo jautājumu skatīsim jaunajā Saeimas sesijā.” Viņš arī atgādina, ka cilvēku skaits, ko iesaukt VAD, ir liels, tāpēc nepieciešami instruktori, kuri attīsta kaujasspējas. “Jaunajā sesijā runāsim ne tikai par sieviešu iesaukšanu VAD, bet arī par visu VAD attīstību kopumā,” tā Bergmanis.

Jāatceras arī, ka jaunajā mācību gadā skolās sākas valsts aizsardzības mācība, tāpēc Bergmanis uzdod jautājumus: “Kā mums tur veiksies? Kā šī mācība sasaistīsies ar VAD? Ir bezmērķīgi skatīties tikai uz vienu jautājumu, par visu jāspriež kopumā.”

Iespējams, Saeimas Aizsardzības komisijā vajadzētu iekļaut arī kādu sievieti, jo pagaidām tur ir vīrieši vien. “Droši vien vajag,” Bergmanis atkal pasmaida, “jo sievietēm ir cits skats uz daudzām lietām. Taču mūsu komisija ir tik dažāda un koša pēc sastāva, ka šie dažādie viedokļi jau tiek pārstāvēti. Man prieks strādāt šajā komisijā.”

Sievietei nav jābūt bezpalīdzīgai

“Kara situācijā es droši vien stātos armijā,” pēc neilga pārdomu brīža atbild aktrise Zane Daudziņa, kad viņai uzdodu jautājumu par to, vai viņa atbalsta sieviešu obligāto iesaukšanu VAD. “Iespējams, ka dzīvoju ilūzijās par savu altruistisko dabu - varbūt es ņemtu kājas pār pleciem? Sākoties Krievijas karam Ukrainā, es par to domāju daudz, katru dienu, secinājums tomēr bija viens: es nemuktu. Es gribētu būt noderīga. Vai es gribētu šaut? Nezinu gan… Varbūt jāatrod jēdzīgāks veids, piemēram, vārīt ēdienu, pārsiet ievainotos,” tā Zane.

Bet ja runājam par VAD - nevis par reāla kara apstākļiem? “Es iestājos par dzimumu līdztiesību, kaut gan neesmu tipiska feministe,” skaidro Zane, “man patīk, ja atšķir vīriešu darbus un sieviešu darbus. Manā dzīvē tas ir sadalījies dabiski, tā ir bijis arī ģimenē. Es neraujos uz vissmagākajiem darbiem. Bet vienlaikus…

Mums jāsaprot, ka mēs šobrīd dzīvojam bezdibeņa malā, tāpēc svarīgi, lai dažādas pašaizstāvēšanās prasmes apgūst arī meitenes un sievietes. Tas, ko mēs redzējām Bučā un Irpiņā, bija šausminoši - sievietei ir briesmīgi būt totāli bezpalīdzīgai.”

Zane ir mazliet vīlusies par to, ka obligātā dienesta lietas sāk aktualizēties tikai tagad: “Ļoti daudz ko esam nokavējuši. Knapi ir iesaukti pirmie jaunekļi, bet kāds jau ļoti steidzas iesaukt meitenes. Man tas nešķiet pareizi. Vispirms ir jāaptver plašāks vīriešu arsenāls, jo viņiem fiziskais spēks ir ievērojami lielāks nekā sievietēm. Rūpīgāk jāveido dienests, lai jauniem cilvēkiem, kuriem no dabas dota vīrišķīgā sāncensība, būtu interese tur atrasties un lai viņi ar aizsardzības prasmēm būtu nodrošināti paši pirmie.”

Kauna lieta - izvairīties no dienesta

“Uz sieviešu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā raugos skeptiski,” iesāk Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA), “bet uz mērķi - dienēt VAD - ir jāiet visiem puišiem, sasniedzot konkrētu vecumu. Taču man ir informācija, ka aptuveni puse no potenciālajiem jauniesaucamajiem nenokļūst VAD, jo viņiem ir kāda neatbilstība saistībā ar veselību. Bet tie taču vidēji ir divdesmitgadnieki! Ja ir objektīvi rādītāji, ka puisis nevar būt kājnieks, tad, domāju, viņam nevar būt nekādu problēmu dienēt, piemēram, apgādes vienībā. Tāpēc uzskatu, ka šīs veselības prasības ir jāpārskata.”

Dombrava atzīst, ka ir nepieciešamība kāpināt Valsts aizsardzības dienestā esošo cilvēku skaitu, tāpēc kādreiz ir iespējama arī diskusija par sievietēm VAD. “Tomēr es neredzu tam risinājumu tuvāko gadu laikā,” viņš ir skeptisks. “Vienā vecuma grupā ir aptuveni 8000 puišu,” viņš turpina, “un šā brīža mērķis ir iekļaut dienestā 4000 jauniesaucamo. Strauji kāpināt jauniesaucamo skaitu nav iespējams tāpēc, ka problēma ir instruktoros: ja pietiekami nav to, kuri kvalitatīvi apmācītu jauniesaucamos, tādai apmācībai būs zema pievienotā vērtība.”

Dombrava par ideālu situāciju uzskatītu to, ja puiši, sasniedzot pilngadību, bez šaubīšanās ietu dienēt. “Kauna lieta būtu tad, ja daļa jauniešu mēģinātu izvairīties no VAD,” saka Dombrava, kurš pats arī ir zemessargs.